Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. decembris, 2012
Drukāt

ES politika vērsta uz reģionu izaugsmi 


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Zivsaimniecības pārvaldības principus visās Eiropas Savienības (ES) valstīs nosaka Kopējā zivsaimniecības politika, kuras ietvaros tiek īstenota virkne pasākumu – finansējuma un tehniskā atbalsta piešķiršana, zvejniecības noteikumu kontrole, zinātniskā izpēte, datu vākšana u. c., lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares ilgtspēju un izaugsmi. Pašlaik šīs politikas pārskatīšana ir noslēguma fāzē.


 

Par iecerētajām izmaiņām ar zivsaimniecību saistītajos ES likumos nākamajā plānošanas periodā stāsta Eiropas Komisijas Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta Zivju saglabāšanas un kontroles Baltijas un Ziemeļjūrā departamenta direktore ILONA JEPSENA.

Ilona Jepsena: – Patlaban ES vissvarīgākais ir tikt pie jaunas likumdošanas. Tā noteiks nākotni zivsaimniecībā un akvakultūras nozarē. Tie ir trīs likumi, kas regulēs trīs lietas: zivsaimniecību, zivsaimniecības produktu kopējo tirgu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), bet vissvarīgākā no šīm trim ir regula par zivsaimniecības politiku. Visas regulas patlaban ir apstiprināšanas procesā. Divi likumdevēji, kam ir jāvienojas, – Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Padome – patlaban tos intensīvi vērtē un apspriež. Mēs ceram, ka līdz nākamā gada beigām tiks atrasta kopīga pozīcija un regulu projekti apstiprināti, bet patlaban EP ir iesniegti 2500 priekšlikumi par jaunās zivsaimniecības politikas projektu vien. Diskusijas par jaunās kopējā tirgus regulas projektu rit raitāk. Latvijai pašlaik vissvarīgākais ir, lai atbalstu noķerto zivju glabāšanai saglabātu līdz 2017. gada beigām. Attiecībā uz pieejamo finansējumu – tā daudzums EJZF ir atkarīgs no tā, kā beigsies sarunas par ES budžetu.

– Uz ko ir vērsta ES zivsaimniecības politika?

– Tā nodrošina, lai jūrā būtu zivis. Regulas nosacījumi ir vērsti uz to, lai jūras ekosistēma spētu atražot zivju resursus. Lai tā būtu veselīga un ilgtspējīga, lai zvejnieki ik gadu bez būtiskām kvotu svārstībām varētu daļu no zivīm zvejot. Līdz 2015. gadam šāds līmenis būtu jāsasniedz un tad zvejas kvotas, cerams, varētu pakāpeniski pieaugt. Baltijas jūrā mēs neesam tālu no zvejošanas līmeņa, kad resursi labi atražosies. Par to netieši liecina pat pieaugošais roņu skaits.

Mēs vēlētos redzēt ilgtspējīgu nozares izaugsmi, turklāt ne tikai no zivju skatpunkta, bet arī lai zivsaimniecība nebūtu atkarīga no subsīdijām vien. Lai zivsaimniecība, atbalsta pasākumi teritorijām piekrastē nodrošinātu darba vietas un cilvēku palikšanu šajās teritorijās. Tātad, lai nodrošinātu reģionu sociālo attīstību.

Tas ir viens no Eiropas Komisijas lielajiem mērķiem. Īsto izaugsmi var nodrošināt vai nu ar papildu pievienoto vērtību zivju produktiem vai arī dažādojot darbības virzienus. Nākamajā ES plānošanas periodā ir paredzēts veicināt reģionu attīstību.

– Latvijas zivsaimnieku gada konferencē izskanēja viedoklis, ka zvejniekiem un zivsaimniekiem vajadzētu vienoties par kopīgu nozares izaugsmes stratēģiju.

– Tas ir katras valsts iekšējs jautājums, kā katra valsts plāno stratēģisko attīstību. Latvijas uzņēmēji pēcpadomju periodā ļoti noliedza kopīgu plānošanu. Iespējams, ka krīze noveda pie šādas stratēģiska redzējuma nepieciešamības. ES valstis cīnās par maksimālu eksporta un attīstības veicināšanu, par darba vietu saglabāšanu un ražošanas palielināšanu uz vietas. Lai nozarei būtu pienesums kopējās valsts tautsaimniecības attīstībai. Latvijā zivsaimniecības nozarei atšķirībā no daudzām citām valstīm ir liels īpatsvars kopējā tautsaimniecībā.

– Vai zivsaimniecības nozarei var prognozēt lielāku vai mazāku ES atbalstu nākamajā plānošanas periodā?

– Pašlaik prognozēt ir neiespējami. Mēs nezinām, cik naudas būs kopējā groziņā un kā to dalīs.

– Kādas izmaiņas būs jāveic Latvijas likumos?

– Dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ir jāsagatavo rīcības programma atbalsta pasākumu īstenošanai zivsaimniecībā un atbilstoši tam jāparedz finansējums. Latvijai līdz šim ar ES naudas apgūšanu sokas ļoti labi, neizmantota nauda nepaliek. Tas nozīmē, ka nozares cilvēki saprot, ko viņiem vajag, un dara visu iespējamo, lai ES atbalstu apgūtu.

Vēl zvejniekiem kopā vajadzētu plānot, kā turpmāk apsaimniekot zivju resursus. Baltijas jūrā mēs esam diezgan tālu tikuši. Ir ļoti laba sadarbība starp valstīm un arī kopējā atmosfēra ir ļoti laba, kamēr citās jūrās ir diezgan daudz darba līdz šāda līmeņa sasniegšanai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+