ES prasīs ASV garantijas privātuma tiesību aizsardzībai 0
Eiropas Savienība (ES) piektdien sarunās ar ASV centīsies no Savienotajām Valstīm panākt garantijas attiecībā uz ES pilsoņu privātuma tiesību un datu aizsardzības ievērošanu, otrdien pavēstīja ES veselības komisārs Tonio Borgs (attēlā), ar šo paziņojumu nākot klajā neilgi pēc plašu rezonansi izraisījušajām publikācijām presē par Vašingtonas tīmekļa izspiegošanas programmu.
ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga “šo jautājumu izvirzīs spēcīgi un apņēmīgi”, kad piektdien Dublinā tiksies ar ASV amatpersonām, solīja komisārs.
“Komisija pieprasa skaidru apņemšanos no ASV puses attiecībā uz to, ka tiek ievērotas ES pilsoņu tiesības uz datu aizsardzību,” Eiropas Parlamentā Strasbūrā izplatītā paziņojumā norādīja Borgs.
ASV spiegošanas programmas, par kurām pirmie vēstīja laikraksti “The Guardian” un “The Washington Post”, “potenciāli apdraud ES pilsoņu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un datu aizsardzību”, uzsvēra komisārs.
“Viceprezidente Redinga šo jautājumu izvirzīs spēcīgi un apņēmīgi gaidāmajā ES un ASV ministru sanāksmē piektdien Dublinā,” viņš norādīja.
ES “pieprasīs paskaidrojumus, vai piekļuve personīgajiem datiem programmas PRISM ietvaros aprobežojas ar individuāliem gadījumiem un balstās konkrētās aizdomās vai arī tā pieļauj datu masveida nodošanu”, skaidroja Borgs.
Laikraksti “The Washington Post” un “The Guardian” savās publikācijās pirmie plašākai sabiedrībai atklāja, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) ielauzusies interneta gigantu – tostarp “Microsoft”, “Google”, “Facebook” un “Apple” – serveros, lai iegūtu videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastu saraksti.
NSA programma, kurai dots nosaukums PRISM, tika izveidota 2007.gadā un kopš tā laika ir ievērojami paplašinājusies, kļūstot par produktīvāko avotu slepenajiem izlūkošanas ziņojumiem, kas ik dienu tiek iesniegti personīgi prezidentam.
PRISM dod iespēju NSA un ASV Federālajam Izmeklēšanas birojam (FIB) sekot līdzi personas klātbūtnei globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.
Sabiedrībā šī programma, visticamāk, izsauks pretrunīgus vērtējumus, tomēr kāda augsta ASV administrācijas amatpersona norādīja, kā tā ir saskaņota ar Kongresu un to uzrauga Ārējās izlūkošanas uzraudzības tiesa (FISC).
“Tā ietver plašas procedūras, ko specifiski apstiprinājusi tiesa”, lai nodrošinātu, ka novērošanai tiek pakļautas tikai personas ārpus Savienotajām Valstīm, norādīja anonīmais avots, piebilstot, ka tādējādi tiek līdz minimumam samazināta iespēja, ka var tikt iegūta, saglabāta un izplatīta nejauši iegūta informācija par ASV pilsoņiem un iedzīvotājiem.
Mediji vēsta, ka interneta kompānijas, kuru serveri novēroti, labprātīgi sadarbojušās, tomēr vairums uzņēmumu apgalvo, ka neko par to nav zinājuši.
Anonīmā ASV administrācijas amatpersona aizstāvēja programmu, sakot, ka tā sniedz svarīgu un vērtīgu informāciju un tiek izmantota, lai pasargātu Savienotās Valstis no daudziem un dažādiem draudiem.
Savienoto Valstu Nacionālā izlūkdienesta direktors Džeimss Klepers sestdien pauda pārliecību, ka mediji rīkojušies “neapdomīgi”, nododot atklātībai informāciju par ASV izlūkdienestu datu iegūšanas programmām.
