Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. septembris, 2015
Drukāt

ES sola miljardu eiro bēgļiem

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Tūkstošiem migrantu turpina ierasties Grieķijai piederošajā Lesbas salā Egejas jūrā.

Eiropas Savienības ārkārtas virsotņu apspriedē ceturtdien panākta vienošanās caur ANO aģentūrām papildus atvēlēt vismaz vienu miljardu eiro bēgļu uzturēšanai Sīrijas kaimiņvalstīs, kā arī stiprināt ES ārējās robežas, lai apturētu nelegālo imigrantu straumes.

Šā finansējuma mērķis ir nodrošināt Turcijā, Jordānijā, Libānā un citās reģiona valstīs esošo sīriešu bēgļu uzturēšanu, lai mazinātu viņu vēlmi doties ceļā uz Eiropu. “Bēgļi ir jāpatur, jāuzņem un jāatbalsta netālu no traģēdijas vietas,” norādīja Francijas prezidents Fransuā Olands. Cerot uz ciešāku sadarbību ar Turciju, kas uzņēmusi aptuveni divus miljonus sīriešu bēgļu, Eiropas Komisijas amatpersonas 5. oktobrī Briselē uzņems Turcijas prezidentu Redžepu Erdoganu.

 

Ar labu gaisotni sarunās ir par maz

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc septiņas stundas ilgušām sarunām, kas beidzās stundu pēc pusnakts ceturtdien, atzina, ka samita gaisotne bijusi daudz labāka, nekā gaidīts, jo “mēs nepārprotami esam pārtraukuši riskanto savstarpējo apsūdzību spēli”. Viņš piebilda, ka notikusi ļoti saturīga un enerģiska viedokļu apmaiņa starp Austrijas un Ungārijas valdību vadītājiem, kas abi pārstāv dalībvalstis, kuras īpaši cieš no nekontrolētās imigrācijas radītā haosa. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele, kas izpelnījusies Austrumeiropas valstu pārmetumus, ka tās piekoptā politika ir daļēji vainojama haosā uz Šengenas zonas robežām, pauda apmierinājumu ar samitu. “Mēs apzināmies, ka problēmas ar pieņemto lēmumu nav atrisinātas. Taču esam spēruši vienu no nepieciešamajiem soļiem,” norādīja Merkele. ES iekšlietu ministri otrdien ar balsu vairākumu apstiprināja plānu par 120 000 bēgļu pārvietošanu bloka iekšienē. Pret lēmuma pieņemšanu balsoja Čehija, Rumānija, Slovākija un Ungārija, bet Somija atturējās. Netieši kritizējot Ungāriju, Merkele atgādināja, ka pastāv minimāli standarti Eiropā bēgļu izmitināšanai un aprūpei patvēruma meklēšanas procesā un ka šie standarti ne vienmēr tiek ievēroti uz ES robežām. Eiropas Komisija brīdinājusi, ka 19 ES dalībvalstīm, arī Francijai un Vācijai, draud iespējamas sankcijas par pārkāpumiem direktīvu ieviešanā par patvēruma meklētājiem.

 

Migrantu plūsma nemazinās

Ungārija ir satraukusi cilvēktiesību aktīvistus un ANO, tās armijai lietojot gumijas lodes, asaru gāzi un ūdens lielgabalus, lai atvairītu migrantu iebrukumu valsts teritorijā. Ungārija pagājušonedēļ slēdza savu dienvidu robežu ar Serbiju, kā arī ir pieņēmusi citus pasākumus pret migrantiem, tostarp likumu, kas paredz cietumsodu par nelegālu robežas šķērsošanu. Ungārija uzcēlusi metāla žogu ar dzeloņstiepļu barjeru uz robežas ar Serbiju, un tagad bēgļu straume ieplūst Horvātijā, kur otrdien vien jau ieradās gandrīz deviņi tūkstoši nelegālo migrantu. Turpinoties nepieredzēti lielam nelegālo imigrantu pieplūdumam no Turcijas, vakar Grieķijas Lesbas salā nepilnā stundā ieradušies aptuveni 1200 robežpārkāpēju, no kuriem vairākums ir afgāņu vīrieši.

 

Veidos migrantu reģistrēšanas centrus

Nolemts līdz novembra beigām izveidot speciālus migrantu reģistrēšanas centrus valstīs, kuras skārusi vislielākā bēgļu plūsma, pēc Eiropadomes ārkārtas sanāksmes paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks. Viņš piebilda, ka ES palielinās savu iesaisti bēgļu krīzes risināšanā, lai no reālajiem kara bēgļiem spētu atdalīt ekonomiskos migrantus. Nelegālo imigrantu reģistrēšanas centriem, kas aģentūras AFP ziņojumā dēvēti par “karantīnas centriem”, Grieķijā un Itālijā jāsāk darboties ne vēlāk kā novembrī. Te visi robežpārkāpēji tiks reģistrēti un daktiloskopēti, atšķirojot no viņiem tos, kam ir pamatotas cerības uz patvērumu. Itālija īpaši uzstāj uz patvēruma meklētāju pārvietošanas principa iedibināšanu, atmetot tā dēvētās Dublinas normas, kas paredz, ka patvērums jāsniedz tai dalībvalstij, kas bijusi pirmā ES teritorija, kurā ieradies attiecīgais patvēruma pieprasītājs. Vairāk uz ziemeļiem esošās valstis Itāliju un Grieķiju vaino Šengenas noteikumu pārkāpšanā, atļaujot nelegālajiem imigrantiem bez jebkādas pārbaudes doties dziļāk ES teritorijā. Itālijas premjerministrs Mateo Renci pēc apspriedes pauda pārliecību, ka ES vadītā bēgļu pārvietošanas un atraidīto patvēruma meklētāju deportēšanas sistēma, kā arī finansējuma palielinājums ES robežapsardzības spēkiem liecinot, ka pārējās dalībvalstis beidzot uzklausījušas Romas gadiem ilgi izteiktās prasības uzņemties kopīgu atbildību par nastu, ko rada pār Vidusjūru ieceļojušo robežpārkāpēju masas.

 

Protestē pret Briseles vairākuma diktātu

Patvēruma meklētāji tiks pārvietoti uz citām ES dalībvalstīm, bet pārējos, kas atzīti par ekonomiskajiem imigrantiem, paredzēts izraidīt uz mītnes zemi. To prasa gan Vācija un Francija, gan Ungārija, Čehija un Slovākija, kuras iebilst pret Berlīnes un Parīzes atbalstītajām obligātajām patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām. Dienu pirms valdību vadītāju apspriedes, neņemot vērā Ungārijas, Polijas, Čehijas un Slovākijas pretestību, ES iekšlietu ministri ar balsu vairākumu apstiprināja EK ierosinājumu sadalīt pa citām dalībvalstīm 120 000 patvēruma meklētāju, kas pārplūdinājuši Grieķiju un Itāliju. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka apstrīdēs šo lēmumu Eiropas tiesā, protestējot pret Briseles diktātu. “Kamēr es esmu premjerministrs, obligātas bēgļu kvotas netiks ieviestas Slovākijas teritorijā,” sacīja Fico.

 

Jāstiprina ES ārējās robežas

Atsaucoties uz informācijas avotu ES diplomātu aprindās Briselē, izdevums “Politico” norāda, ka panāktā vienošanās, domājams, atstās mazu ietekmi uz nelegālo imigrantu plūsmu, kas pārplūdina Grieķijai piederošās salas Vidusjūrā, un uz haosu, ko tā savā tālākajā ceļā rada uz citu Eiropas valstu robežām. Uzspiestā vienošanās par 120 000 bēgļu pārvietošanu ir tikai daļa no pusmiljona migrantu, kas šogad jau ieradušies Eiropā, un vēl aptuveni četriem miljoniem bēgļu, kas pagaidām patvērušies Sīrijas kaimiņvalstīs.

 

Viedokļi

Martins Šulcs, Eiroparlamenta prezidents: “Mums ir jāatbild uz jautājumu, kādu Eiropas Savienību mēs gribam. Apspriedei ir jādod rezultāti. Eiropadomes apspriede nevar beigties bez rezultāta. Mums vajadzīgs pragmatisms lēmumu pieņemšanā, nevis ideoloģija. Globālu problēmu nevar atrisināt ar nacionāliem lēmumiem.”

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans: “Lai risinātu migrantu krīzi, mēs ierosinām pārliecināt Grieķiju, lai tā piekristu lūgt ES palīdzību savu robežu aizsardzībā, kā arī nodalīt patvēruma meklētājus no ekonomiskajiem imigrantiem, vēl pirms viņi sasniedz Šengenas zonu. Jāizveido vienots to drošo valstu saraksts, kuru pilsoņus varēs sūtīt atpakaļ.”

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite: “Bēgļu jautājumā jau sākumā pieļautas taktiskas vai pat stratēģiskas kļūdas. Jāsāk bija ne jau no dalīšanas, jo bēgļi nav nekādas lietas, viņus nevar fiziski sadalīt pret viņu pašu gribu, gluži tāpat kā nevar pret valstu gribu viņus tur kaut kā izmitināt. Vispirms bija jāsāk ar atziņu, ka robežas un ārējo robežu aizsardzība nav sakārtota un Eiropa nav aizsargāta, kā arī ar to, ka bēgļa statuss dalībvalstīs netiek piešķirts vienādi, ka Eiropa nepietiekami palīdz tiklab Ziemeļāfrikas valstīm, kā bēgļu nometnēm gar Sīrijas robežu. Turklāt būtu jāatjauno vai jāslēdz no jauna līgumi par atpakaļuzņemšanu.”

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+