ES stiprina pasākumus pret nodokļu nemaksātājiem 0
Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri otrdien Luksemburgā ES ekonomikas un finanšu lietu padomes sanāksmē paplašināja informācijas apmaiņu par gūtajiem ienākumiem, mazinot iespējas izvairīties no nodokļiem, pavēstīja Ārlietu ministrijas Preses centrā.
Ministri vienojās pieņemt direktīvu, kas paplašina informācijas apmaiņas apmērus par ienākumiem, kuri tiek iegūti ārvalstīs. Tādējādi ievērojami paredzēts ierobežot iespējas slēpt ienākumus, par kuriem būtu jāveic nodokļu nomaksa. Direktīvas grozījumi paredz, ka turpmāk notiks automātiska informācijas apmaiņa arī par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no noguldījumu uzkrājumu procentiem, dividendēm un citiem finanšu ienākumu veidiem, kā arī tiks saņemta informācija par kontu bilancēm un ienākumiem no finanšu aktīvu tirdzniecības.
Ārlietu ministrijā informēja, ka Latvijas delegāciju Luksemburgā vadīja Latvijas pastāvīgā pārstāve ES vēstniece Ilze Juhansone. Sanāksmes ietvaros Juhansone Latvijas vārdā parakstīja ES-Šveices vienošanos par sadarbību cīņā ar izvairīšanos no nodokļu samaksas un krāpniecību. Kopējais paziņojums paredz, ka Šveice likvidēs piecus īpašos nodokļu režīmus, savukārt ES dalībvalstis atcels pretpasākumus dalībvalstīs, kuras tādus ir ieviesušas.
Padomes laikā ministri apstiprināja secinājumus par investīcijas atbalstošiem pasākumiem. Padome savos secinājumos uzsver investīciju vides uzlabošanas nozīmīgo lomu, lai veicinātu publisko un privāto investīciju ieguldījumu ES konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes stiprināšanā. Ministri uzsvēra nepieciešamību izveidot inovatīvus finanšu un institucionālos risinājumus, kas ļautu pastiprināt Eiropas Investīciju bankas ietekmi tālāku investīciju veicināšanā.
Padomes ietvaros dalībvalstis apmainījās ar viedokļiem par risinājumiem sarunās par enerģijas produktu un elektrības nodokļu pārskatu. Jaunais direktīvas priekšlikums paredz enerģijas nodokļus aprēķināt atbilstoši to ražošanā iztērēto oglekļa dioksīda emisiju apmēriem, nevis vadoties pēc patēriņa apmēra. Šādā veidā ir iecerēts veicināt energoefektivitāti, kā arī videi draudzīgu enerģijas avotu izmantošanu. Vienlaikus Ārlietu ministrijā atzina, ka pagaidām dalībvalstu viedokļi ir pārāk atšķirīgi šajā jautājumā, tādēļ kompromisa atrašanai būs nepieciešams vēl nedaudz laika.
Tāpat arī padomē Eiropas Komisija informēja ministrus par paveikto to tiesību aktu izstrādē, kas noteiks banku iemaksu apmērus Noregulējuma fondā. ES banku Noregulējuma fonds tika izveidots pēc banku atveseļošanas un noregulējuma režīma direktīvas un Vienota noregulējuma mehānisma regulas pieņemšanas. Pilnā apmērā jaunie banku glābšanas mehānismi sāks darboties no 2016.gada 1.janvāra.
