Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
18. decembris, 2014
Drukāt

ES stiprina sankcijas pret Krieviju

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Eiropas Savienība paredz aizliegt jebkādus darījumus Krievijas anektētajā Krimā un apturēt ES preču eksportu transporta, telekomunikāciju un enerģētikas jomā, lai turpinātu izdarīt spiedienu uz Krieviju un mudinātu Kremli  izbeigt bruņojuma piegādes separātistiem Ukrainas austrumos.

Papildus tiks aizliegti arī tūrisma pakalpojumi, un kruīza kuģiem būs aizliegts piestāt Krimas ostās. Šīs sankcijas, ko izraisījusi starptautisko likumu pārkāpšana no Krievijas puses, paredzēts apstiprināt šodien ES dalībvalstu virsotņu apspriedē Briselē. Ieguldījumu aizliegums, ar kuru papildināts pret Krieviju vērsto sankciju saraksts, liecina, ka sankcijas netiks mīkstinātas, līdz Maskava neizbeigs atbalstu dumpiniekiem Austrumukrainā, kādu ES amatpersonu citē ziņu aģentūra “Reuters”. Papildu sankcijas ieviestas enerģētikas nozarē, kas ir Krievijas ekonomikas pamatā un dod lielāko daļu eksporta ienākumu.

Pēc Krimas aneksijas Krievija ieguva naftas un gāzes atradnes Melnajā jūrā, liedzot tās izmantot Ukrainai. Uzzinājis par ES sankciju pastiprināšanu un līdzīga lēmuma pieņemšanu ASV, vakar Krievijas prezidents Vladimirs Putins pa tālruni sazinājies ar Francijas, Vācijas un Ukrainas vadītājiem un vienojies par sarunu atsākšanu pēc iespējas ātrāk starp Kijevu, Maskavu un Austrumukrainas separātistu pārstāvjiem, ziņo aģentūra “AFP”. Pēc Putina sarunas ar rietumvalstu vadītājiem Kremļa administrācija paziņoja par “nepieciešamību panākt stabilu uguns pārtraukšanu” Austrumukrainā.

Ekonomikas eksperti prognozē, ka rubļa vērtības dramatiskais kritiens šonedēļ varētu iezīmēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina 15 gadus vadītās ekonomiskās sistēmas sabrukumu, iedragājot arī viņa veidoto “varas vertikāli”, ziņo aģentūra “Bloomberg”.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs gan paziņojis, ka valsts rīcībā esot pietiekamas valūtas rezerves pašreizējās rubļa krīzes pārvarēšanai. Krievijas Finanšu ministrija informējusi, ka tā rubļa atbalstam paredz steidzami novirzīt aptuveni septiņus miljardus dolāru, bet Krievijas Centrālā banka tikai decembrī rubļa atbalstam iztērējusi desmit miljardus dolāru, bet šogad kopumā jau vairāk nekā 80 miljardus dolāru. Analītiķi uzskata, ka Krievija varētu sākt pārdot zelta rezerves, lai apturētu rubļa vērtības kritumu.

Neviens nevēlas Krievijas bankrotu, tomēr rubļa krīze un ar to saistītās ekonomikas problēmas ir iemesls Krievijai pārskatīt savu politiku, paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs. Viņš norādīja, ka Krievijai ir jāizbeidz bruņojuma piegādes separātistiem Ukrainas austrumos un jāizbeidz savu karavīru sūtīšana uz konflikta zonu. Linkevičs arī sacīja, ka līdz šim nav novērojis “konstruktīvus soļus”, ko spertu Krievijas puse, kā to minējis ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. “Godīgi sakot, es neredzu tādus soļus. Ja sekretārs Kerijs tos redz, viņam, iespējams, ir vairāk informācijas par to,” atzina Lietuvas ārlietu ministrs. Viņaprāt, daļai Rietumu politiķu galvenās bažas joprojām ir par to, kā ļaut Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam “saglabāt seju”, tā vietā, lai pievērstu uzmanību Rietumu vērtībām un starptautisko likumu ievērošanai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+