Es tev politiski iepatikšos! Anda Rožukalne vērtē politisko debašu raidījumus 0
Strauji tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, šoreiz uzmanības fokusā – priekšvēlēšanu debašu kvalitāte medijos.
Gada teicienu un gada muldoņu topi ir pilni jau septembrī, visi joku rekordi arī politikā, tāpat kā vasaras siltumā nu pārspēti. Esam tikuši pie tik daudziem spārnotiem vārdiem un zīmīgiem citātiem, izsprukušiem no politiķu mutes, ka skaidrs – priekšvēlēšanu debates apnikušas. Iespējams, mums nepietrūks “kotlešu un iedzērāju” (“KPV LV” versija) identitāšu virpināšana vai arī prātošana, ko nozīmē definīcija, ka “ģimene ir laulības un vīrieša savienojums” (“No sirds Latvijai” kandidāta pārteikšanās). Bet varētu pietrūkt tās apņēmības, enerģijas un profesionālisma, kādu ļoti intensīvi demonstrē mediji.
Šoreiz nav iemesla sūdzībām, ka trūkst iespēju iepazīt kandidātus. Varu pierādīt, ka pirmvēlēšanu periodā ir divi svarīgi un labi jaunumi: sen zināmās debates ir pamatīgi uzlabotas, un – domāšanai par kandidātiem ir pietiekami daudz laba mediju satura.
Lai dzīvo jaunās debates!
Labākais jaunums ir jaunās debates gan LTV1, gan “Delfos” un “TvNet”. Agrāk adaptētie formāti, kas centās nokopēt pasaules lielāko televīziju vēsturiskos standartus, nomainīti ar jēdzīgām sarunām. Atcerieties tos varenos lokus, kādos nostādīja partiju kandidātus, lai pagūtu katram no apmēram 10 uzdot dažus jautājumus. Diskusijas slīka vienveidībā. Kamēr sagaidījām, kad katrs pateiks savu sakrālo teikumu, sākums bija piemirsies un atbilde vairs nebija svarīga. Nogurdinoši un bezjēdzīgi!
Vērtīgā ideja par līdzvērtīgām tiesībām uzrunāt vēlētājus un piespiest noklausīties visu spēlētāju piedāvājumu lielākoties baroja nevis vēlētājus, bet mediju treniņu biznesu. Labi sagatavotie runātāji nevis raidīja tautā domas, bet cīnījās ar nepieciešamību pievērst uzmanību. Ja ir vairāk par pieciem runātājiem, tādos apstākļos debates atgādina ko līdzīgu slavenajām gruzīnu kalniešu dejām – visi dejotāji ir veikli, bet katram ir vismaz viena iespēja parādīt savu prasmi pietupienā virpuļot un mētāt kājas. Šāds formāts gan vēl bija diasporas debatēs Straumēnos, ko veidoja LTV1, bet tur sarunu vadīšanas prasmes kopumā attaisnoja klasiskās debates formas noderīgumu.
LTV1 debates “Partija fokusā”, manuprāt, ir labākais šāgada priekšvēlēšanu jaunums.
Labākais, jo LTV Ziņu dienestā bijusi drosme pieņemt lēmumu krasi izmainīt zīmējumu sarunai ar politiķiem, otrkārt, iecerētās pārmaiņas ir pārvērtušās augstvērtīgā saturā. Tā izskatās laba iepazīšanās, kad ir iespēja parunāt par svarīgo ar katras partijas pārstāvjiem. Uzklausīšana nav pasīva, nedomājoša. Pēc maniem vērojumiem, tieši LTV1 debatēs ir vislabākā iespēja uzzināt politiķu piedāvāto saturu. Pārējās diskusijas tomēr krietni rotē ap jau zināmajiem jautājumiem. Kamēr visi izsakās par sarkanajām līnijām, pensiju indeksāciju, nodokļu procentiem, lielās idejas nav iespējams apspriest.
Gunta Bojāra un Jāņa Gestes vadīto debašu satura vērtējumus uzreiz pēc raidījuma izsaka ieinteresēti vērotāji. Ja vēl ir laiks apskatīties, cik katrs pārspīlējis, mānījies vai sajaucis, tad ļoti noder “Melu detektora” politiķu kļūdu meklētāju darbs, kas lasāms “lsm.lv”. Tas arī ir svarīgs un moderns jaunums – kopš politikā meli un patoloģisku meļu panākumi kļuvuši par svarīgu resursu (piemēram, Tramps un britu breksita virzītāji), faktu pārbaudītāji veido nopietnu profesiju, jo dara svarīgu darbu.
Kurš tiks galā ar bļāvējiem?
Vēlēšanās konkurē ne vien politiķi, bet arī debašu vadītāji. Galvenais viņu vērtēšanas kritērijs ir prasme ne vien uzdot labus jautājumus, bet saņemt arī atbildes. Šogad atkal tas nozīmē profesionālās iemaņas tikt galā ar visiem kliedzējiem, nesavaldīgiem apvainotājiem un smieklīgiem narcisiem.
Politiķus parasti draudzīgi brīdina, ka iznākšana publikas priekšā var būt krietni nepatīkamāka par pastaigu zem labi paēdušu kaiju bara. Bet tikai redakciju iekšpusē zināms, cik sarežģīti debašu laikā ir apvienot profesionālos pienākumus ar savaldību, cik ļoti mediju darbiniekiem var traucēt vienkārša inteliģence un laba audzināšana ģimenē. Par to vērts cienīt katru žurnālistu, kas vada partiju debates un organizē to norisi.
Es nepiekrītu, ka tikai Domburs māk tikt galā ar politiskās komunikācijas vides piesārņotājiem un mēslu visiem virsū mētātājiem. Domburam ir interesantas un vērtīgas debates “Delfu” formātā “Domā, spried un sver!”, tomēr Bojārs un Geste arī ir meistarīgi tajā mākslā, kas ļauj skatītājiem vērtēt, kā dominējošie partiju tēli izskatās, palikuši gozēties savā bļāvēju pasaules pašu iedomātajā varenībā. Nav nemaz slikti, ja vēlētājam, kas arī visiem vēlas sadot un priecājas, ka pie vārda tiek tikai politiskie favorīti, kāds atgādina par žurnālistu lomu un darbu, kā to darīja Bojārs. Tad varbūt kāds aizdomāsies, ka partija, kuras runājošā galva visus sūta pie zobārsta, visticamāk, pati savu zobārstu labprāt turētu rokudzelžos.
Vēl viens labs jaunums un pozitīvs atklājums ir Armanda Pučes vadītās debates “Rīga TV24” raidījumā “Kārtības rullis”. Tas ir īsts debašu maratons, kas sastāv no trīs pusstundu gariem raundiem. Katrā raidījumā piedalās trīs partiju pārstāvji, kāds politikas eksperts un kāds it kā parastais vēlētājs. Šīs sarunas ir vērtīgas, jo Puče labi tiek galā ar to, ka visiem ir jāievēro viņa noteikumi. Daiļmuldētājiem, lēnajiem reaģētājiem, savas kārtības citiem uzspiedējiem tajās nav ko darīt vai arī nāksies klusēt un aizvainoti elsot.
Ja nevari pateikt skaidri, uzreiz un īsi, tu nekvalificējies Pučes politiķu turnīrā.
Kad “Kārtības rullī” pie vārda tikuši partiju vārdu un darbu vērtētāji, ir iespēja pārdomāt politiķu domugraudus, pievēršoties politikas kvalitātei.
Kad būs iespēja domāt?
Gandrīz visām šeit minētajām un neminētajām debatēm ir pievienota analītiskā daļa. Tā ir lieliska iespēja arī vēlētājiem piebremzēt emociju uzplaiksnījumus, padomājot par politiskā piedāvājuma saturu. Sociālo mediju teksti nav vienīgā iespēja prognozēt nezināmo – vēlētāju domāšanas un lēmumu pieņemšanas vietējās īpatnības. To dēļ politiķi plosās kā mācēdami, vai ne? “Kārtības rullis” dod iespēju satikt pa vienam vēlētājam, “Tautas Panorāma” rāda vēlētāju portretu galeriju katru dienu, zinošu ekspertu panelis palīdz par politiku domāt blakus Dombura debašu laukumam.
Vēl viens svarīgs formāts, kas izveidots tieši šajā priekšvēlēšanu laikā, ir “RE:TV” “Vēlēšanu aizkulisēs”. Raidījumu vada vēsturnieks un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Raidījums ir paredzēts tikai un vienīgi vēlētāju domāšanas veicināšanai, viņu izglītošanai. Krūmiņš studijā aicina augstskolu pasniedzējus, bet sarunai līdzās ir ieraksti ar vēlētāju pārdomām un ārvalstu ekspertu domas. Dažādie skatījumi padara sarunu par aktuālo politiku daudzslāņainu, zinātkāram vēlētājam noderīgu. Tas ir vienīgais priekšvēlēšanu raidījums, kurā zināšanas, pētījumu atziņas, dziļa izpratne pārspēj apkārt sanošo “es tev politiski iepatikšos visos veidos!” kakofoniju.
Sarunas “Vēlēšanu aizkulisēs” nav steidzīgas, tās prasa pacietību un līdzi domāšanu.
Katram sevi cienošam vēlētājam ir iespēja 45 minūtes baudīt dažādu zināšanu esenci. Tās palīdz atvērt acis plašāk, ieraudzīt politikas priekšplāna un neredzamās puses mijiedarbību.
Vēl nav bijušas debates, kas skaidri pateiks, vai tiešām simtgades laikā nav nozīmīgu un jaunu valsts attīstības ideju. Politikas saturu vēl laiks meklēt un vētīt. Tāpat nav bijušas debates, kurās apspriestu, kāpēc kā neatkarīgi eksperti vienā vai otrā formātā ierodas tie cilvēki, kuri paši darījuši melnus un baltus darbus esošo politiķu šarma uzturēšanai. Piemēram, kāda būs Bendika loma LR2 “Vēlēšanu grābeklī”? Arī to laiks vērtēt priekšvēlēšanu formātu daudzveidībā!
