ES tiesa: Došanās uz darbu ir darbs; tā jāpieskaita darba laikam 1
Eiropas Savienības (ES) tiesa atzinusi, ka laiks, ko darbinieki, kuriem nav konkrēta biroja, tērē ceļā uz pirmo un no pēdējās darba vietas, jāpieskaita darba laikam.
Līdz šim daudzi darba devēji to neuzskatīja par darba laiku.
Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kuri nodarbina, piemēram, aprūpes darbiniekus, gāzes iekārtu uzstādītājus un tirdzniecības pārstāvjus, iespējams, pārkāpj Eiropas Savienības (ES) darba laika normas.
BBC juridisko lietu korespondents Klaivs Kolmens atzina, ka šim lēmumam varētu būt “milzīga ietekme”.
“Darba devējiem varētu nākties pārorganizēt darba plānus tā, lai nodrošinātu, ka darbinieku pirmais un pēdējais darba objekts ir tuvu mājām,” sacīja Kolmens.
Tiesa norādīja, ka tās lēmuma mērķis ir darbinieku “veselības un drošības” aizsardzība, kas noteikta ES darba laika direktīvā.
Direktīva ir izstrādāta, lai pasargātu darbiniekus no darba devēju ekspluatēšanas, un tā, piemēram, nosaka, cik ilgi darbiniekiem jāstrādā, cik pārtraukumu un brīvdienu tiem pienākas.
Viens no galvenajiem direktīvas mērķiem ir panākt, ka nevienam darbiniekam ES nebūtu pienākums strādāt vairāk kā 48 stundas nedēļā.
Eiropas tiesas lēmums pieņemts, izskatot konfliktu, kas Spānijā ilgstoši risinājies ar drošības sistēmu uzstādīšanas uzņēmumu “Tyco”.
Uzņēmums 2011.gadā slēdza savus reģionālos birojus, kas noveda pie tā, ka darbiniekiem bija jāmēro dažādi attālumi, lai nokļūtu pirmajā darba objektā.
“Apstāklis, ka darbinieki sāk un beidz braucienu savās mājās, tieši izriet no viņu darba devēja lēmuma atteikties no reģionālajiem birojiem, nevis no darba ņēmēju pašu gribas,” atzinusi tiesa.
“Prasība viņiem uzņemties darba devēja lēmuma sekas būtu pretrunā ar mērķi aizsargāt darbinieku veselību un drošību, ko cenšas panākt direktīva, kurā iekļauta prasība garantēt darbiniekiem minimālu atpūtas laiku,” teikts lēmumā.
Britu nodarbinātības likumu lietpratējs Kaspars Glins atzina, ka tiesas lēmums varētu ietekmēt “miljoniem strādājošo”.
