Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. decembris, 2015
Drukāt

ES un Turcijas darījums Briselē (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēc sarunām Briselē Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu (no kreisās) pauda apņemšanos pastiprināt robežkontroli un apturēt imigrantu plūsmu uz ES, bet Eiropadomes prezidents Donalds Tusks brīdināja, ka bez ES ārējo robežu kontroles Šengenas sistēma var beigt pastāvēt.

Eiropas Savienība un Turcija nedēļas nogalē ārkārtas apspriedē Briselē vienojās par sadarbību Eiropas pēckara vēsturē lielākās migrantu krīzes risināšanā. Turcija apmaiņā pret bezvīzu režīmu, Briseles solījumiem aktivizēt iestāšanās sarunas ES un trīs miljardos mērāmu palīdzību Sīrijas bēgļu uzturēšanai sola pastiprināt robežkontroli, izskaust imigrantu kontrabandistus un par Eiropas naudu nodrošināt bēgļiem cilvēka cienīgus uzturēšanās apstākļus. Briselē runāts arī par papildu bēgļu uzņemšanu no Turcijas nometnēm.

 

Turcija izsit sev labumus

ES 28 dalībvalstis un Turcija vienojušās par trīs miljardu eiro palīdzības piešķiršanu vairāk nekā divu miljonu Sīrijas bēgļu uzturēšanai Turcijā. Šī nauda paredzēta Sīrijas bēgļu dzīves apstākļu uzlabošanai, jaunu darba vietu radīšanai un izglītības nodrošināšanai. Iepriekš panākta vienošanās, ka trīs miljardu eiro palīdzībai 500 miljoni tiks ņemti no Eiropas Komisijas budžeta, bet 2,5 miljardi divu gadu laikā būs jāpiešķir dalībvalstīm. “Mēs palielināsim palīdzību Sīrijas bēgļiem Turcijā ar trīs miljardiem eiro,” kopīgā preses konferencē ar Turcijas premjerministru Ahmetu Davutoglu pēc apspriedes sacīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. Apmaiņā pret Turcijas sadarbību migrantu plūsmas mazināšanā Eiropa ir piekritusi no 2016. oktobra ieviest bezvīzu režīmu Turcijas pilsoņiem iebraukšanai Šengenas zonā un piekritusi sarunu atsākšanai par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Pastāvot nopietnām bažām par cilvēktiesību situāciju Turcijā, dalībvalstis sola īpaši sekot līdzi, kā Turcija pilda Eiropai dotos solījumus. Ankara ir apņēmusies apturēt to imigrantu plūsmu uz Eiropu, kuriem nav tiesību uz bēgļa statusu, pastiprinot robežkontroli un cīņu pret kontrabandistiem. “Mūsu vienošanās noteic skaidru plānu ar nolūku laikus atjaunot kārtību uz mūsu kopīgās robežas,” sacīja Tusks. Turcijas valdības vadītājs, raksturojot samita norisi, uzsvēra: “Šī bija vēsturiska tikšanās.” Īpaši viņu iepriecinājis, ka ES dalībvalstis atbalstījušas jaunu sadaļu atvēršanu sarunās par Turcijas dalību ES. Turcijas valdības vadītājs sola, ka Ankara pildīs Briselē panākto vienošanos par imigrantu plūsmas apturēšanu uz Eiropu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kā attīstīsies situācija pašā Sīrijā. Neskatoties uz panākto vienošanos ar Turciju, Eiropadomes prezidents brīdināja, ka bez Eiropas Savienības ārējo robežu kontroles Šengenas sistēma var beigt pastāvēt. “Turcija nav vienīgā atslēga, lai atrisinātu imigrācijas krīzi. Svarīga ir mūsu atbildība un pienākums aizsargāt mūsu ārējās robežas. Mēs nevaram novirzīt šo atbildību citām valstīm. Bez ārējo robežu kontroles Šengena kļūs par vēsturi,” sacīja Tusks, uzsverot, ka šobrīd galvenais ir apturēt milzīgo imigrantu plūsmu uz ­Eiropu.

 

Papildus jāuzņem 400 000 bēgļu

Lai atslogotu bēgļu nometnes Turcijā, kas jau uzņēmusi vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju no Sīrijas, pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles ierosmes astoņas valstis – Vācija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Austrija, Zviedrija, Somija un Grieķija – īsi pirms samita sprieda par Sīrijas bēgļu uzņemšanu no Turcijas un viņu sadali starp ES dalībvalstīm, vēsta tiešsaistes vietne “Politico”. Šis jautājums raisījis domstarpības dalībvalstu vidū, kurām joprojām nav vienprātības par bēgļu sadali. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pēc samita paziņoja, ka Eiropas Komisija līdz 15. decembrim izstrādās konkrētus priekšlikumus bēgļu no Turcijas nometnēm uzņemšanas plānam, vienlaikus uzsverot, ka atšķirībā no Eiropas Savienības vienošanās par bēgļu uzņemšanas kvotām, šoreiz runa ir par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu. Eiropas Komisijas prezidents atteicās atklāt sīkākas šā plāna detaļas, tostarp, cik bēgļu dalībvalstīm būtu jāuzņem. Vācu izdevums “Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung”, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka runa varētu būt par 400 000 bēgļu uzņemšanu. Pašlaik Eiropas valstis ir vienojušās sadalīt aptuveni 20 000 bēgļu, kuri atrodas ārpus Eiropas Savienības robežām. Šī plāna izstrādāšana tiek uzskatīta no Eiropas atbildes pakalpojumu Turcijai. Lai gan oficiāli nav zināms, vai un cik bēgļu dalībvalstīm būtu jāuzņem no Turcijas nometnēm, atsevišķas valstis jau paudušas, ka papildu imigrantus neuzņems. Polijas radio, atsaucoties uz premjeres Beātas Šidlo teikto pēc samita, ziņo, ka Varšava nepieņems jauno imigrantu sadales plānu. “Es uzsvēru, ka mēs nepiekritīsim jaunu imigrantu kvotu noteikšanai. Un tāda pozīcija bija lielākajai daļai valstu,” sacījusi Polijas premjere. Arī Zviedrija pēc samita vietējiem plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka vairs nespēs uzņemt patvēruma meklētājus. “Situācijā, kādā atrodamies šobrīd, mēs vairs nevaram uzņemt patvēruma meklētājus. Tagad mums ir jāsamazina imigrantu skaits,” intervijā Zviedrijas radio sacīja premjers Stēfans Lēfvens. Arī Zviedrijas mediji min, ka runa ir par 
400 000 sīriešu uzņemšanu no Turcijas nometnēm. Par atteikumu piedalīties šajā plānā paziņojusi arī Nīderlande un Beļģija.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Man ir žēl Eiropas Savienības, bija labs projekts, taču vai nu tas bija par agru dzimis, vai arī tā vadītāji bija par ”mīkstu” apkārtējai realitātei. Humānisms ir laba lieta, taču, acīmredzot, tam ir jābūt dozētam un to nevar padarīt par absolūtu.

  2. Labs darījums Turcijai ar ES. Viens slepus atbalsta Islamu valsti, bet otrs maksā lai bēgļu ierobežošanu..

Draugiem Facebook Twitter Google+