Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. novembris, 2016
Drukāt

ES vairo koordināciju aizsardzības jomā

Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

"Eiropai tagad vairāk jāatvēl savai aizsardzībai – tā ir labākā iespējamā atbilde Trampa prezidentūrai," paziņojis Britānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons.

Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par kopīgām vadlīnijām aizsardzības jomā, kas piesaistījusi papildu uzmanību pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, jo viņa izteikumi kampaņas laikā raisīja šaubas par ASV turpmākajām attiecībām ar NATO un eiroatlantiskās saiknes pēctecību.

 

Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība

Tramps bija izteicies, ka ASV varētu aizstāvēt tikai tās NATO dalībvalstis, kas atvēl aizsardzībai vismaz divus procentus no sava iekšzemes kopprodukta, kā to nosaka NATO vadlīnijas. ASV iespējamā nostājas maiņa un mazāka iesaiste Eiropas aizsardzībā pamudinājusi ES dalībvalstis virzīties uz aktīvāku sadarbību drošības un aizsardzības jomā. “Neatkarīgi no ASV vēlēšanu rezultāta ir skaidrs, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība,” ES ārlietu un aizsardzības ministru apspriedē norādīja Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Lei­ena. Viņai piebalsoja Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero: “Eiropai nevajadzētu gaidīt uz citu lēmumiem. Tai ir jāaizstāv savas intereses,” sacīja Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero. Vairākas Eiropas valstis ieņēmušas atturīgu nostāju jautājumā par plašāku sadarbību aizsardzības jomā, paužot bažas, ka tādējādi varētu tikt mazināta NATO ietekme. No 28 ES dalībvalstīm 22 ietilpst NATO. “Tā vietā, lai plānotu dārgus jaunus štābus vai runātu par Eiropas armiju, Eiropai tagad vairāk jāatvēl savai aizsardzībai – tā ir labākā iespējamā atbilde Trampa prezidentūrai,” paziņojis Britānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons. ES ārlietu pārstāve Federika Mogerīni uzsvēra, ka runa nav par Eiropas armijas veidošanu vai konkurēšanu ar NATO, bet par iespējām, struktūrām, instrumentiem un finanšu resursiem, kas nepieciešami, lai tiktu galā ar ārējiem konfliktiem un krīzēm, un aizsargātu ES un tās pilsoņus. Jaunais ES aizsardzības plāns paredz uzlabot civilās reaģēšanas spējas uz tādiem draudiem kā migrācija, terorisms un organizētā noziedzība, atvēlēt vairāk naudas tādu jomu attīstībai kā bezpilota lidaparāti un iznīcinātāji un tādiem projektiem kā Eiropas mobilā slimnīca un loģistikas centrs. Mogerīni nodēvēja ES dalībvalstu vienošanos par plašāku koordināciju aizsardzības jomā par “kvalitatīvu lēcienu”. Taču pat plašākas sadarbības atbalstītāji, piemēram, Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni, bija atturīgāki, vērtējot panākto vienošanos kā “mazu soli ļoti svarīgā stratēģiskā virzienā”, raksta izdevums “The Wall Street Journal”.

 

Vai ES būs aizsardzības komisārs?

Eiropas Komisijā vajadzētu iecelt komisāru, kas nodarbotos ar aizsardzības un drošības jautājumiem, lai atvieglotu ārpolitikas koordinatores Federikas Mogerīni nastu, uzskata Eiroparlamenta deputāts, Igaunijas bijušais ārlietu ministrs Urmass Paets. Jaunais ES aizsardzības un drošības plāns paredz palielināt aizsardzības izdevumus, koordinēt izpēti militāro tehnoloģiju jomā un nojaukt administratīvās barjeras, piemēram, situācijās, kad nepieciešams ātri pārvietot karaspēka vienības pāri ES valstu teritorijai. ES valstu plašāka sadarbība aizsardzības un drošības jomā, kas netika nopietni izskatīta vēl pirms dažiem gadiem, tagad kļūst par prioritāti, atzīmē izdevums “EUobserver”. Teroristu uzbrukumu pieaugums, Krievijas agresija Ukrainā, karš Sīrijā un vardarbība Irākā un Afganistānā, turpinoties bēgļu straumei uz Eiropu pāri Vidusjūrai, mudina stiprināt Eiropas aizsardzību.

 

Aizsardzības projektus finansēs no ES budžeta

Projektiem aizsardzības rūpniecības jomā pirmo reizi paredzēts tiešs finansējums no ES budžeta. EK pārstāvis un Eiropas Aizsardzības aģentūras (EDA) vadītājs Horhe Domeks oktobra beigās parakstīja vienošanos par vairāku projektu finansēšanu aizsardzības jomā. “Tas ir jauns veids, kā Eiropā var tikt finansēti pētījumi aizsardzības jomā,” pēc vienošanās parakstīšanas paziņoja Domeks. Viens no projektiem paredz izveidot bezpilota sensoru platformas, kas varētu tikt izmantotas robežkontrolē. Cita projekta mērķis ir uzlabot karavīru orientēšanās spējas un pārvietošanos telpās, lietojot miniatūrus sensorus. Pašreiz pieejamais finansējums, kā to paredz ES programma “Horizon 2020”, var tikt izlietots tikai civiliem vai divējāda lietojuma projektiem. Ilgtermiņa plāns paredz atvēlēt miljardiem eiro no ES budžeta pētījumiem aizsardzības jomā. Šis plāns tika ierosināts Eiroparlamentā 2014. gadā, kad dalībvalstis vienojās iekļaut izdevumus pilotprojektiem aizsardzības jomā ES budžetā. Pēc EDA datiem, finansējums pētījumiem aizsardzības jomā ES valstīs no 2006. līdz 2014. gadam ir sarucis par 32 procentiem jeb aptuveni vienu miljardu eiro. Nākamgad Eiropas Komisija plāno apstiprināt pirmo projektu aizsardzības jomā, kas tiks finansēts no ES budžeta, paziņojis Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājs Horhe Domeks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+