Foto: AFP/LETA

ES veiks izmeklēšanu par likuma varu Polijā 1

“Šodien mēs nolēmām, ka komisija veiks sākotnējo šī jautājuma novērtēšanu atbilstoši likuma varai,” pēc EK notikušajām debatēm pavēstīja Timmermanss.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Neskatoties uz Eiropas Savienības (ES) paustajām bažām un mediju tiesību aizstāvju pretestību, Polija pieņēmusi jaunu likumu, kas dod valdībai tiesības iecelt un atlaist sabiedrisko raidorganizāciju vadītājus, tādējādi iegūstot kontroli pār medijiem.

Timmermanss pirms debatēm bija jau nosūtījis divas vēstules Polijas valdībai, “pieprasot informāciju par izmaiņām likumā”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Briseles bažas izsaukusi arī Polijas jaunās valdības īstenotā Konstitucionālā tribunāla reforma, kas, kā apgalvo opozīcija, ierobežo tiesu varas neatkarību un nostiprina valdošās konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) pozīcijas.

Timmermanss norādīja, ka Polijas valsts ignorējot tiesiski saistošus Konstitucionālā tribunāla spriedumus, un atzina, ka tas ir “nopietns jautājums”.

Debates EK ir pirmais posms trīs soļu procedūrā, kas tika ieviesta 2014.gada martā, lai vērstos pret “sistemātiskām briesmām likuma varai”.

Sākotnējā fāzē EK ievāks informāciju un novērtēs, vai pastāv skaidras pazīmes par sistemātiskiem draudiem likuma varai.

Ja draudu esamība tiks konstatēta, EK sāks dialogu ar valsti, kas šajā gadījumā ir Polija, kurai tiks dota iespēja atbildēt, taču Briselei būs tiesības izteikt savas rekomendācijas situācijas mainīšanai.

Ja Varšava ignorēs EK ieteikumus, Polijai var draudēt balsstiesību atņemšana ES.

Šī ir pirmā reize, kad ES ķērusies pie šī mehānisma piemērošanas, tomēr EK norādījusi, ka pagaidām ir pāragri runāt par tālākajiem soļiem, ko paredz procedūra.

Tikmēr Varšava jau iepriekš noraidījusi EK paustās šaubas par likuma varas ievērošanu Polijā.
Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro ieteicis Timmermansam “izrādīt lielāku ieturētību” un norādījis, ka EK viceprezidentam “trūkst zināšanu” par notiekošo Polijā.

Ar 11.janvāri datētajā Varšavas atbildē EK norādīts, ka PiS veidotā valdība vienīgi novērš līdzšinējās sistēmas neobjektivitāti, kas pieļauta astoņus gadus, kamēr pie varas atradās labēji centriskā partija “Pilsoniskā platforma” (PO), kas cieta sakāvi oktobrī notikušajās vēlēšanās.

Reklāma
Reklāma

EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram otrdien bija 45 minūtes ilga telefonsaruna ar Polijas premjerministri Beātu Šidlo, kurā viņš apgalvoja, ka komisijas sarīkotās diskusijas esot ikdienas procedūra, kuras mērķis esot labāk izprast Varšavas īstenotās reformas.

Tajā pašā laikā Šidlo otrdien paziņoja, ka viņas vadītā valdība turpinās īstenot plašas pārmaiņas, neskatoties uz “ārvalstu interešu grupu” spiedienu.

“Pārmaiņas, kuras mēs īstenojam, daudzām ietekmīgām grupām, tostarp tām, kas atrodas ārpus mūsu valsts, ir grūti pieņemt. Pirmkārt, tāpēc, ka skartas to intereses, ierobežota to ietekme,” premjeres teikto citē Polijas Radio.

“Līdz šim daudzi ārvalstu uzņēmumi, bankas un lielveikalu ķēdes maksājušas neproporcionāli zemus nodokļus un tikai ierobežotā mērā dalījušas savas darbības peļņu ar poļiem. Mēs to mainām,” uzsvēra Šidlo. “Tieši šī iemesla dēļ tagad notiek uzbrukums PiS valdībai, jo mēs savu programmu īstenojam efektīvi un apņēmīgi.”

“Mēs sagaidījām pretestību un uzbrukumus no zināmām aprindām, taču mēs nepadosimies. Mēs neatteiksimies no valsts labošanas,” paziņoja valdības vadītāja.