Berlīne grib panākt samierināšanos ar Maskavu 2
Vācija un tās galvenie Eiropas Savienības partneri vērš spiedienu uz Ukrainu, lai paātrinātu Minskas līgumu izpildi, bažījoties, ka Krievija vilcināšanos var izmantot “agresijas atjaunošanas attaisnošanai”.
Berlīnes, Parīzes un Londonas spiediens uz Kijevu pastiprinājies pirms Ukrainas un ES virsotņu apspriedes, kas vakar sākās Kijevā. ES diplomāti atzīst, ka Donbasa kaujinieki Minskas līgumu pārkāpj daudz biežāk nekā Kijeva, tomēr aicina Ukrainas prezidentu Petro Porošenko ievērot vienošanos, konkrēti arī attiecībā uz tās politisko sadaļu īstenošanu. Cita starpā Berlīnē ir satraukti par to, ka Kijevas varas iestādes vilcina valsts decentralizācijas procesu, par nosacījumu izvirzot vietējo vēlēšanu sarīkošanu Krievijas algotņu, karavīru un vietējo kaujinieku kontrolētajās teritorijās. Vācija vērš spiedienu uz ES amatpersonām, lai panāktu samierināšanos ar Maskavu, norāda laikraksts “Financial Times”.
Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija nav izpildījusi nevienu Minskas vienošanās punktu. Krievija palielina savu militāro klātbūtni Ukrainā un spēku izvešanas vietā turpina iesūtīt jaunas Krievijas armijas vienības un ieročus, norādīja amatpersona.
Ukraina apspriedē ar ES līderiem centīsies panākt ANO vai ES miera uzturētāju nosūtīšanu un atbalstu papildu starptautiskā finansējuma piešķiršanai. Ukrainas prezidents Petro Porošenko aicinājis ES līderus “samita laikā dot spēcīgus signālus Ukrainas atbalstam un tās integrācijai Eiropā”. Ukraina paziņojusi, ka tai nepieciešami starptautiskie miera uzturētāji un ieroči, lai to panāktu, taču ES kavējas apbruņot Kijevu, jo baidās saasināt konfliktu.
ES puse vēlas, lai Ukraina īsteno reformas, kas attīrītu tās politiku un uzņēmējdarbības vidi. ES amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, norādīja, ka ES prasīs Ukrainai šogad pabeigt konstitucionālās reformas, tostarp vienošanās par atšķelto prokrievisko reģionu statusu. ES iestāsies par Ukrainas teritoriālo vienotību un darīs visu, lai Kijeva pilnībā atgūtu kontroli pār tās robežām 2015. gadā un ieviestu brīvās tirdzniecības līgumu starp Ukrainu un ES.
Viedoklis
Oligarhi bremzē saimnieciskās reformas
Andrijs Jaņitskis, ukraiņu žurnālists, īpaši “LA”: “Ukrainas galvaspilsētā atkal notikušas vairākas slepkavības un protesta demonstrācijas. Aprīļa vidū tika nogalināts prokrievisks uzņēmējs un kāds žurnālists.
Abi nogalinātie, bijušais likumdevējs Oļegs Kalašņikovs un žurnālists Oļess Buzina, bija mazpazīstami un kritizēja Ukrainas valdību no prokrieviskām pozīcijām. Iekšlietu ministrs Arsens Avakovs aprobežojies ar informāciju, ka “slepkavības tiek izmeklētas”. Neoficiāli tiek paustas divas versijas. Pirmā – Kalašņikovu un Buzinu nogalinājuši ukraiņu nacionālradikāļi, kas ir neapmierināti ar drošības iestāžu izvairīšanos vērsties pret Kremļa aizstāvjiem. Otrā – par slepkavībām ir atbildīgs Kremlis, cenšoties attaisnot Krievijas propagandas apgalvojumus un novērst uzmanību no Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavības.
23. un 24. aprīlī vairāki tūkstoši neapmierinātu iedzīvotāju sapulcējās pie parlamenta ēkas un prezidenta rezidences. Lai gan vardarbības akti bija savstarpēji nesaistīti un protesti šķita mākslīgi uzkurināti, tie vairoja politisko spriedzi. Žurnālisti atklājuši, ka protestētājiem tika maksāts par viņu “darbu”. Parlamenta deputāts Mustafa Naviems savā tīmekļa vietnē rakstīja, ka protestus organizējis oligarhs Rinats Ahmetovs, kurš pieprasījis enerģētikas ministra Vladimira Demčišina atkāpšanos. Ahmetovs, kurš lielā mērā kontrolē Donbasa ekonomiku, nav mierā ar ministrijas noteiktajām cenām oglēm un siltuma tarifiem termoelektrostacijās. Demonstranti regulāri pulcējas pie Ukrainas Nacionālās bankas ēkas un Kijevas mērijas. Pagaidām neapmierinātības izpausmes Kijevā nešķiet bīstamas, bet nav aiz kalniem pašvaldību vēlēšanas oktobrī, kad spriedze valstī varētu pieaugt.
Ukrainas ģenerālprokurors Viktors Šohins paziņojis, ka ir noskaidrotas personas, kas pērn 20. februārī Maidana protestos nogalināja 53 cilvēkus. “Viņu vārdi ir zināmi, taču pagaidām nav izpaužami,” apgalvoja ģenerālprokurors, piebilstot, ka “slepkavu saistība ar spēka struktūrām ir pierādīta”. Līdz šim neviens aizdomās turētais nav notiesāts, un ir pamats uzskatīt, ka arī Buzinas un Kalašņikova slepkavību izmeklēšana tiks nomudžināta, vairojot sabiedrībā neuzticību varas iestādēm.
Krieviju šāda situācija apmierina. Ir pazīmes, ka Maskava cenšas mainīt Kijevas iedzīvotāju noskaņojumu, izmantojot ietekmes aģentus un dažādus informatīvās propagandas kanālus. Sarunā ar mani vairāki Ukrainas Drošības dienesta darbinieki ir atzinuši, ka viņiem ir aizdomas, ka ietekmīgais Ukrainas mediju holdings “Media-Invest Group”, kas izplata bezmaksas dienas laikrakstu, izdod nedēļas žurnālu, uztur radiostaciju, telekanālu un interneta vietni, strādā Kremļa labā, taču nav juridiska pamatojuma tā darbošanās pārtraukšanai. Holdinga izpilddirektors ir Igors Gužva, kurš neslēpj savus prokrieviskos uzskatus, taču īstie kompānijas īpašnieki nav zināmi. Kijevā tiek izplatīti prokrieviskie preses izdevumi, turklāt Krievija var ietekmēt lielākos telekanālus “Inter”, kas pieder gāzes oligarham Dmitrijam Firtašam, un “Ukrayina”, kura īpašnieks ir metālu magnāts Rinats Ahmetovs. Ukrainas iekšzemes kopprodukts pērn samazinājās par 6,8%, un šogad Nacionālā banka paredz 7,5% kritumu. Valsts kase ir tukša, un Nacionālā banka cēlusi aizdevumu likmi līdz 30%. Oligarhi pretojas ekonomiskajām reformām, lai gan tas ir noteikums, lai Ukraina varētu saņemt Rietumu finanšu palīdzību. Ukrainas iedzīvotājos briest neapmierinātība ar dzīves līmeņa kritumu, bet tas ir pa prātam Krievijai, kas turpina agresiju valsts austrumos.
