Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. maijs, 2014
Drukāt

“es vienmēr atstāju vaļā durvis”

Foto no A. Līcītes personiskā arhīvaFoto no A. Līcītes personiskā arhīva

Jauno no Gulbenes nākušo dzejnieci Agnesi Līcīti gribas salīdzināt ar taureni – viegliem, košiem, raibiem spārniem. Tomēr viņa ir mērķtiecīga, spēj atsacīties no neveiklām rindām un priecāties par izdevušos dzejoli, aizstāvēt tā tiesības būt tādam, kādu to radījusi. Var teikt, ka Agnese kā tauriņš lēni izspraucas no kūniņas un mums atliek vien gaidīt, cik tuvu taurenis pielidos. Turklāt Agneses dzejai piemīt muzikalitāte, to pamanījis arī komponists Māris Sloka.

Un tomēr aiz it kā skaistām asociatīvajām mežģīnēm jaušama sāpīga, pat paskarba valoda. Agnese labprāt meklē aizvien jaunus salīdzinājumus, izgaršo latviešu valodu, varbūt tāpēc viņas dzeja liekas kā daudzkrāsaini cālēni uz koši zaļas zāles fona.

Agnese saka: “Es rakstu, kopš sevi atceros. Biju sapņaina meitene, kas iemīlējusies saulē, pienenēs un bezgala zilajās debesīs. Vēlāk mainījās dzīves izpratne un uzskati, arī bērnišķīgais naivums pārtapa nopietnākos dzejoļos.

Man ir svarīgs pašu tuvāko cilvēku viedoklis. Priecājos, ka mani draugi neglaimo, prieks par jau tapušajām dziesmām, un ideāla ir vienkārši labi pavadīta diena. Tāda, pēc kuras pamostoties ir ko atcerēties arī nākamajā dienā. Ideālai svētku dienai būtu jābūt pārsteigumiem pilnai. Viens no dienas pavadīšanas scenārijiem noteikti būtu aktīva atpūta kaut kur dabā. Varbūt laiskošanās pie jūras un krītošu zvaigžņu meklēšana naksnīgajās debesīs. Un no rīta varētu pacelties mākoņos un izlēkt ar izpletni,” bilst autore sev raksturīgajā manierē saskatīt un radīt ap sevi brīnumu.

Gadalaiki 


tāds sīkums saules skrāpēta seja

sirdspuksti satrūkuši

un savā nodabā smejas

par cilvēku muļķību saplūkt nātres

zilgu neaizmirstulīšu vietā

bet nekas taču neizmainītos

tāpat būtu lietus krusa

un zeme gurkstētu auksta zem kājām

kad pietrūkst spēka iet tālāk neko daudz nevajag

vienkārši zināt ka reiz būs labi

Pierasts pieraksts 


salāpīt šodienu pašķirt sekunžu nītis un

zināt kāds uzaudīs pasauli

smalku no karuseļiem bez sejām es

vienmēr meklēju vairāk kā

vajag bet kas var to liegt vēl

ceriņi nerunā dzeju un

nakts tikai pusē es gribu brist

purenēs vizbulēs ievās vienalga bet

pulsēt un tikai lai tu līdzās

stāstot to savādo stāstu par

rītdienām šodienas nītīs

Tauriņu bezmiegs


nenoplūc vārdus pirms atbildes atnāk

un noliek sevi uz galda

gribu zināt ko nozīmē tavi smiekli

un aukstas papīra lidmašīnas pavērtās plaukstās

kad upmalās ievziedi sen jau kā lobījušies

uz lidlauka maliņas sirds

met sevi pār malām

nenotverami asi

sausserži smaržo

mazāk kā mīl

***

naktīs kad lietus skaļš bradā

palodzēs stiklos un rūtīs

vieglums kā kaķēns mazs murrā

un ieritinās man krūtīs

laiks iemieg un pasaule sargā

mūs pašus no savām domām

un tumsa ar gaismu kā māsas

ir samainījušās lomām

es varētu stundām tā stāvēt

zem pakalnos plaukstošām īvēm

lai izsaltu ziemās līdz serdei

līdz sirdspukstu pērnajām dzīvēm

un tad caur plaukstošām lapām

jau atkal no jauna dzimtu

es šovasar tā gribu caurlīt

lai manī viss gurdums rimtu

***

es vienmēr atstāju vaļā durvis

jo neviens nedrīkst apsolīt nenākt

smalks šķidrauts klāj telpas

kur jau trīspadsmit dienas nav sajusti soļi

birst caurvējā putekļi sīki pār saulainām strēlēm

aizkari nepasargā

miers iztramdīts klaiņo

un brīžiem šķiet dzirdu to nolaizām lūpas

tieši zem vārda kas ievainots nokrīt uz grīdas

un es gaidu

katra neatnākšana kliedz apakš durvīm

kad tās nejauši aizveras

es baidos kādubrīd pārstāt just

un neatcerēties nenoturēties zarā

kas vienīgais sargā no punkta

pasaki man cik ļoti tu negribi nākt

bez visiem tiem tā būs labāk

un tā vajag lai vēlāk nesāpētu

un durvis aizvērsies pašas

ja vien tu noticēsi

ja vien es noticēšu

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+