ES vienojas par jaunām sankcijām pret Ukrainas promaskaviskajiem spēkiem 10
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien Briselē vienojušies par nepieciešamību vērst pret promaskaviskajiem spēkiem Austrumukrainā jaunas sankcijas – aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumus, paziņojuši diplomāti.
Pēc apspriedes Briselē ministri vērsušies pie ES diplomātiskā dienesta un lūguši izstrādāt jaunu “melno sarakstu”, lai līdz novembra beigām varētu pieņemt galīgo lēmumu.
Tomēr lēmums neparedz nekādas jaunas sankcijas pret Krievijas pārstāvjiem vai Krievijas ekonomiku.
Neilgi pirms tam Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins intervijā ziņu aģentūrai AFP aicināja ES dot “nepārprotamu vēstījumu Maskavai”. Pēc viņa sacītā, Eiropas Savienībai ar Krieviju “jārunā vienā balsī” un jādod nepārprotams vēstījums, ka “tālākai situācijas destabilizēšanai Ukrainā sekos jauni ES soļi”.
Kļimkins uzsvēra, ka krīze Ukrainā “apdraud drošību visā kontinentā”. Jautāts par “sarkano līniju”, ko nedrīkstētu pārkāpt, viņš norādīja, ka, nerīkojoties pietiekami ātri un izlēmīgi, tas varētu notikt visai drīz – kolīdz kļūtu nešaubīgi skaidrs, ka Maskava nedomā ievērot Minskas vienošanās.
Taču ES joprojām nespēj paust vienotu attieksmi pret Maskavu, jo Lielbritānijas, Polijas un Baltijas valstu stingro nostāju pieklusina Vācija un dažas Austrumeiropas valstis, kuras tirdzniecības un enerģētikas jomā atkarīgas no Krievijas.
ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni iepriekš izteicās, ka ES nostāja Ukrainas krīzes jautājumā balstās uz trim principiem – sankcijām, reformu atbalstīšanu Ukrainā un dialogu ar Krieviju, bet sankcijas “nevar būt pašmērķis”.
Pēc diplomātu teiktā, Mogerīni pagājušajā nedēļā vēstulē ārlietu ministriem lūgusi izteikt viedokli “ne vien par pašu Ukrainas situāciju, bet arī par iespējamajiem risinājumiem”, proti, par to, kā panākt mieru Austrumukrainā un Minskas vienošanos ievērošanu. Viņa vaicājusi, vai ministri vēlas, lai viņa sper “apsteidzošus soļus”, kas, iespējams, varētu ietvert arī tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Kļimkins, kas pirmdien Briselē parakstīja vienošanos ar Mogerīni par Eiropas atbalsta misijas izveidi, izteicās, ka Ukraina atbalstītu šādu ideju. Viņš atgādinājis, ka arī Kijeva šonedēļ mēģinājusi sarīkot diskusijas par Minskas vienošanos un labprāt pat atgrieztos pie “Ženēvas formāta” – sarunām starp Ukrainu, Krieviju, ASV un ES, kas aprīlī beidzās bez panākumiem. Taču kopš Ukrainas prezidenta Petro Porošenko tikšanās ar Putinu oktobra vidū abām pusēm vairs nav bijis tiešu kontaktu.
Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs pirmdien Briselē uzsvēra, ka pēc novembra sākumā notikušajām pseidovēlēšanām Doņeckā un Luhanskā situācija Ukrainā vēl vairāk pasliktinājusies, tādēļ Eiropas Savienībai jāturpina spiediens pret Krieviju un vienlaikus jāsniedz palīdzība Kijevai.
Viņš pauda pārliecību, ka patiesībā Eiropai būtu vajadzējis rīkoties jau tūdaļ pat pēc šīm “vēlēšanām”, jo kopš tā laika situācija stipri pasliktinājusies, Krievija turpina koncentrēt karaspēku pie robežas, un tās karavīri joprojām atrodas arī Ukrainas pusē, tomēr Maskava vēl aizvien noliedz savu dalību šai konfliktā.
“Mums jāizvērtē, kādas sviras varētu likt lietā, lai turpinātu spiedienu pret Krieviju,” uzsvēra ministrs, piebilzdams, ka iespējamas diskusijas “par plašu sankciju spektru”, tostarp sankcijām pret konkrētām personām, bet par to jāpanāk kopīga vienošanās.
