Foto – LETA

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji trešdien vienojušies par Krievijas un okupētās Krimas amatpersonām, kā arī Donbasa teroristu grupējumu biedriem noteikto sankciju pagarināšanu. Sankcijām pakļauto personu vidū ir arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka cilvēki.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj

RAKSTA REDAKTORS

VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13

Lasīt citas ziņas

Atbilstošu lēmumu trešdien pieņēmusi Eiropadomes dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komiteja. Sankcijas, kas piemērotas arī dažiem uzņēmumiem un iestādēm, būs spēkā vēl sešus mēnešus.

149 cilvēkiem un 38 organizācijām noteiktās sankcijas paredz aizliegumu izsniegt vīzas un aktīvu bloķēšanu ES.

Lipīgas grīdas, izmētāti izsmēķi: no antisanitāriem apstākļiem Ķengaragā izņem četrus mazus bērnus, tostarp zīdaini

Mājas

Sodas brīnumainās īpašības! 10 veidi, kā to gudri izmantot mājās

Saeimas vairākums noraidījis opozīcijas demisijas pieprasījumu Kultūras ministrei Loginai

Sankciju saraksts papildināts ar vēl vienu uzņēmumu, kas apkalpo ostu okupētajā Krimā, sacīja Eiropadomes oficiālais pārstāvis.

Melnajā sarakstā tiek paturēts arī Krievijas vēstnieka ASV amatā nule kā ieceltais Anatolijs Antonovs, apliecināja informēti avoti.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.