Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. jūlijs, 2013
Drukāt

Es zinu visas tavas burvības 


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Klasiskās mākslas galerijā “Antonija” līdz 9. jūlijam apskatāma Veltas Kesanes gleznu izstāde “je sais tous tes sortilèges” *.


 

Krāsa, līnija un forma ir tās pamata kategorijas, ar kurām strādā katrs mākslinieks. Līnijas daudzveidīgās variācijas un nebeidzamais vilciens piešķir darbiem dzīvību, krāsu, savā neizsmeļamajā daudzveidībā sniedz tiem neatkārtojamu raksturu, bet forma rada pilnības klātesamību. Šie trīs izteiksmes līdzekļi visiem mākslas veidiem ir svarīgi, un svarīgi tie ir arī māksliniecei Veltai Kesanei.

“Izstāde “je sais tous tes sortilèges” ir par mīlestību un burvībām, kādas tās bija 2013. gada ziemas mēnešos kādā klusā stūrītī Latvijas laukos. Šīs gleznas ir ziemas burvestību iznākums, kad ārā un darbnīcā valdīja vienlīdzīgs aukstums un visu manu koku burvju spēks bija iemidzis. Mazliet tā ir arī par to, kādi izskatījās lauki, kuru vidū tika gleznots,” – tā komentē savu darbu izstādi “je sais tous tes sortilèges” gleznotāja V. Kesane.

V. Kesane ir jaunās paaudzes māksliniece, kas paralēli glezniecībai sevi piesaka un izsaka dažādos mākslas veidos, eksperimentējot ar literatūru, leļļu teātri, performancēm, skulptūru, deju, instalācijām, tekstilmākslu, keramiku, grafiku, video. Viņā pulsē enerģija un tikai jaunībai piemītošais maksimālisms.

Viņa uzdrošinās izmantot iespējas, kuras mūsdienu paaudzei ir dotas ikvienam, kurš sevī jūt ambīcijas, lai smeltos zināšanas un pieredzi ne tikai Latvijas platuma grādos, bet arī aiz tās robežām. Māksliniece 2010. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas maģistrantūru, pēc tam “Erasmus” apmaiņas programmas ietvaros studējusi Francijā, Kānas Reģionālajā mākslas skolā un 2011. gadā ieguvusi maģistra grādu mākslā Kānas/Šerbūras mākslas un mēdiju augstskolā, iegūstot jaunu skatījumu uz mūsdienu laikmetīgo mākslu un jaunu darbu radīšanas pieredzi. Francijas mākslas skolas ir eksperimentālas, un pēc akadēmiskajām Latvijas Mākslas akadēmijas tradīcijām māksliniecei bija interesanti nokļūt vidē, kurā studentam ir dota pilnīga radošā brīvība. Multikulturālā vide un mācību iestādes specifika – skola galvenokārt bija orientēta uz medijiem: foto, video un audio, šķiet, bija tie priekšnosacījumi, kas atklāja māksliniecei citādu domāšanas, strādāšanas veidu mākslā un citādu realitāti. Šobrīd māksliniece dzīvo un strādā Latvijā un saka: “Latvija ir ļoti pateicīga vieta gleznošanai – varbūt tas izskaidrojams ar mūsu svaidīgo klimatu, kas rada daudz noskaņu un pustoņu, sagatavodams mākslinieka acis šo pustoņu uztveršanai, un mūsu mierīgo dzīvesveidu, kas ļauj māksliniekam rāmi nosēdēt pie molberta.” Viņa glezno, lai mainītu apkārtējo realitāti, jo cita iemesla dēļ pat neņemtu rokā otu.

“Gleznojot tiek radīta paralēla realitāte, mazs, neatkarīgs Visums, uz kuru ved tārpa eja, sākdamās kaut kur manās apmulsušajās smadzenēs, beigdamās pirkstu galos. Kad cita realitāte ir piedzimusi, es atkāpjos maliņā un novēroju, ko darīs mūsu kopējā, neapstrīdami objektīvā pasaule, saskārusies ar manis radīto Visumu.

Vai reālajā pasaulē tāpēc radīsies kādi plīsumi, jaunveidojumi, nejaušības? Vai reālā pasaule paliks vienaldzīga, auksta, bez pārmaiņām? Jebkura jauna Visuma ierašanās neizbēgami rada nelielu haosu tā sākotnējā apkārtnē,” tā māksliniece.

Savas mākslinieciskās dvēseles piepildījuma meklējumos viņai patīk atklāt aizvien ko jaunu un aizrauties ar radošām avantūrām. Par savu kārtējo avantūru māksliniece uzskata to, ka pašreiz neparastu apstākļu sakritības dēļ viņa papildina zināšanas LMA keramikas nodaļas maģistrantūrā.

 

*es zinu visas tavas burvības

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+