×
Mobilā versija
+2°C
Jurģis, Juris, Georgs
Pirmdiena, 23. aprīlis, 2018
16. aprīlis, 2018
Drukāt

Esam gatavi dalīties. Ar auto, dzīvokli, apģērbu? (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Varētu šķist, ka vārdu salikums “dalīšanās ekonomika” pazīstams vien pāris gadus – kopš parādījās kopbraukšanas uzņēmums “Uber” vai mājokļu īres serviss “Airbnb”, taču dalīšanās ekonomika kā veidojums radies apmēram pirms 20 gadiem. Ja par dalīšanās ekonomikas sastāvdaļu uzskatām urbjmašīnas aizdošanu kaimiņam vai mājas mīluļa uzticēšanu draugiem, kamēr paši esam atvaļinājumā, tad šādas aktivitātes ir senu senās. Tomēr laika gaitā, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šī nozare spērusi soli uz priekšu, izveidojoties dažādām cilvēkus vienojošām platformām. Kādas tās ir, ko no tā mēs varam izmantot arī Latvijā un cik būtisku devumu tautsaimniecībā nozare var dot?

“Dalīšanās kā modelis nav nekas jauns, bet tehnoloģijas piešķir tam pavisam jaunu vērienu, radot arī pievienoto vērtību valstu ekonomikai. Turklāt pieprasījums pēc dažādiem dalīšanās ekonomikas pakalpojumiem turpina pieaugt,” norādīja Ekonomikas ministrijā. Eiropas Komisijas dati liecina, ka 2015. gadā ES gūtie bruto ieņēmumi no dalīšanās ekonomikas platformām un piegādātājiem sasniedza 28 miljardus eiro. Komisija arī lēš, ka dalīšanās ekonomika nākotnē ES tautsaimniecībā varētu ienest papildus 160 – 572 miljardus eiro, no kā arī Latvija varētu gūt papildu stimulu ekonomikas izaugsmei un jaunas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.

Ekonomikas ministrijā nosauc piecas galvenās dalīšanās ekonomikas apakšnozares – savstarpējās aizdevumu platformas, kopbraukšanu, īstermiņa izmitināšanu, savstarpējo dalīšanos ar precēm un dalīšanos ar profesionālajiem pakalpojumiem.

 

Izplūdušais dalīšanās ekonomikas jēdziens

Latvijas “Startup” asociācijas un organizācijas “TechChill” valdes locekle Līva Pērkone norāda, ka dalīšanās ekonomika ir mazliet izplūdis jēdziens. “Tradicionāli dalīšanās ekonomikas idejas balstās pieņēmumā, ka cilvēki var dalīties ar sev piederošām lietām, kas mums konkrētajā brīdī nav nepieciešamas, un par to saņemt papildu ienākumus. Visplašāk pazīstamais dalīšanās ekonomikas piemērs ir “Airbnb”. Mazliet mazāk zināms, bet veiksmīgs piemērs ir Igaunijā dibinātais “Autolevi”. Taču termins “dalīšanās ekonomika” maldina, jo šai kategorijai pieskaita arī uzņēmumus, kas īsti tam neatbilst, piemēram, “Uber” un “Taxify”, ja vien nedomājam specifiskus servisus kā “Uber Pool”, kurā vadītājs tiešām dalās ar brīvu vietu savā auto,” sacīja L. Pērkone.

Viņasprāt, daudziem uzņēmumiem, kurus pieskaita pie dalīšanās ekonomikas pārstāvjiem, daudz precīzāks apzīmējums būtu “gig economy”, kas tiešā tulkojumā būtu “piepelnīšanās ekonomika”, piedāvājot cilvēkiem gūt papildu ienākumus sev ērtā laikā un vietā. “Piemēram, tādas platformas kā “Taxify” būtu precīzāk pieskaitīt tieši šai kategorijai, jo tās dod iespēju cilvēkiem gūt papildu ienākumus, veltot tieši savu laiku un darbu, bet elastīgā formātā. Šādu ekonomiku pārstāv arī, piemēram, Somijā radītais ēdienu piegādes jaunuzņēmums “Wolt”, kas dod iespēju piepelnīties, piegādājot ēdienu, vai Latvijas akseleratorā radītais “Zeew”, kas piedāvā piegādāt sūtījumus. Tāpat arī “Fiverr”, kur ir iespēja piedāvāt savus pakalpojumus mazu darbu veikšanai, piemēram, dizainā vai tulkošanā,” norādīja L. Pērkone.

 

Lielākā problēma – nodokļu nomaksa

“Autolevi” pārstāvis Latvijā Kaspars Salenieks sacīja, ka dalīšanās ekonomikas attīstība Latvijā pēdējo gadu laikā ir notikusi. “Vienīgi – vai dalīšanās ekonomikas jomas pārstāvji var piedāvāt tādu servisa ērtumu, kādu tradicionālās nozares? Redzam, ka tas ir risināms jautājums, ko pierādījis “Carguru” – cilvēki ir gatavi vadīt auto, kas nepieder viņiem. Ja platformas spēs atrisināt ērtību jautājumus, tad izaugsme notiks vēl straujāk,” sacīja K. Salenieks.

Viņaprāt, nākamo gadu laikā Latvijā vēl parādīsies kādi gana skaļi dalīšanās ekonomikas uzņēmumi, taču, lai Latvijas nelielajā tirgū tas izdotos, uzņēmumiem būs ļoti jānopūlas. Viņš uzskata, ka lielākā problēma šobrīd ir nodokļu nomaksa un valstij vajadzētu vairāk nopūlēties, lai informētu cilvēkus, kā nomaksāt nodokļus par sava auto piedāvāšanu īrē.

 

Cer, ka nezudīs sākotnējā ideja

Savukārt cita dalīšanās ekonomikas uzņēmuma “piedarbs.lv” vadītāji Jānis Ušče un Lilija Apine man sacīja, ka šobrīd Latvijā trūkst lieliska dalīšanās ekonomikas piemēra. Tiklīdz tāds radīsies, nozare iegūs jaunu elpu attīstībai. “Mūsuprāt, patiesa dalīšanās ekonomika ir tāda, kurā visi iesaistītie spēlētāji ir šādas platformas labuma guvēji. Nevis īpašnieki, kas gūst milzīgu finansiālu labumu, bet gan parastie cilvēki. Jau kādu laiku rietumvalstīs ir plašas diskusijas par to, ka lielās dalīšanās ekonomikas platformas faktiski cilvēkus izmanto kā lētu darbaspēku, jo biznesa modelis ir veidots tā, lai parastie cilvēki nevarētu daudz nopelnīt, turklāt nav arī nekādu sociālo garantiju. Tas izklausās nevis pēc dalīšanās ekonomikas, bet klasiskas tradicionālā kapitālisma izpausmes,” norādīja abi uzņēmēji.

“Reaģējot uz šo negatīvo tendenci, daudzviet pasaulē ir parādījušās kooperatīvu platformas, kuru patiesie labuma guvēji ir tie paši cilvēki, kuri dara attiecīgos darbus. Arī tur ir savi izaicinājumi, bet, mūsuprāt, tā ir īstā dalīšanās ekonomika. Tieši tas sākotnēji bija “Piedarba” mērķis – visi darītāji iegulda platformas attīstībā un godīgi dala peļņu. Tomēr pagaidām reālistiskāk šķita kļūt par sociālo uzņēmumu, tādējādi kā galveno mūsu mērķi izvirzot šo būtisko sociālo funkciju – radīt iespēju pašnodarbinātajiem atrast savus klientus vai jebkuram cilvēkam, kas nokļuvis finansiāli grūtā situācijā, nopelnīt nepieciešamos līdzekļus, kā arī atvieglot un padarīt uzticamāku palīga vai speciālista atrašanu,” norāda “piedarbs.lv” vadītāji.

 

Dalīšanās ekonomikas populārākie veidi un piemēri 

Kopbraukšana

Zināmākā kategorija ir saistīta ar automašīnām – tā ir kopbraukšana. Bieži saukta par taksometru, sabiedriskā transporta slepkavu. Teju katrs zina par pasaules milzi “Uber” – vai nu tā piedāvātā pakalpojuma, vai daudzo skandālu dēļ, taču šim vārdam jābūt pazīstamam. Arī Latvijā kopbraukšana noteikti ir zināmākā dalīšanās ekonomikas apakšnozare – ļoti populāra kompānija Latvijā ir igauņu “Taxify.” Jāatzīst gan – kaut arī kopbraukšanai beidzot izveidots īpašs regulējums, tieši “Taxify” to sauc par nejēdzīgu, pretrunīgu un kopbraukšanu joprojām neveicinošu. Līdz ar to tā īsti ar kopbraukšanu “Taxify” tomēr nenodarbojas, tam vairāk līdzinoties tradicionālo taksometru biznesam. Šā iemesla dēļ “Taxify” pat draudējis pamest Latviju, bet “Uber” nemaz nav spējis ienākt.

Drīzāk par īstenu dalīšanās ekonomikas sastāvdaļu varam uzskatīt Latvijā darbojošos igauņu uzņēmumu “Autolevi”, kura platformā jebkurš auto īpašnieks Latvijā var izlikt īrē savu spēkratu, nosakot attiecīgu samaksu par auto izmantošanu uz stundu, dienu, nedēļu un mēnesi. Tāpat labs piemērs ir arī 2017. gadā dibinātais pašmāju uzņēmums “Carguru”, kas piedāvā izīrēt uzņēmuma īpašumā esošas automašīnas, par kurām jāmaksā attiecīga naudas summa.

Tāpat Latvijā darbojas arī “braucamkopa.lv”, kur piedāvā transportu braukšanai uz dažādiem pasākumiem vai ekskursijām – jāsamaksā vien par vietu busiņā, jāpiecieš citi braukt gribētāji, bet par pārējo parūpējas platforma. Bija arī tāda vietne kā “paķer.lv”, taču izskatās, ka šobrīd tā beigusi darbību. Pasaulē labi zināms ir “Bla bla car”, kas ir īstena kopbraukšanas platforma, savedot kopā auto īpašnieku, kas brauc mājās no darba, ar braukt gribētājiem, kuriem citi transporta veidi neder vai nepatīk. Tāpat pasaulē darbojas vēl vairāki citi kopbraukšanas uzņēmumi, piemēram, “Lyft”, “ZipCar”, “Car2Go”. Ne gluži kopbraukšana, taču igauņu uzņēmums “Barking” piedāvā inovatīvu stāvvietu laukumu pārvaldību. “Barking” sistēmā tiek pievienoti stāvvietu laukumi, kuri kādam pieder vai ir rezervēti. Laikā, kad šajās stāvvietās neatrodas automašīnas, citi lietotāji par maksu tur var novietot savus auto. Platforma darbojas arī Rīgā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ja mēs šo ideju attīstām tālāk,tad varētu padomāt par sievu aizlienēšanu uz kādu nedēļu,varam arī samainīties,tas būtu ļoti praktiski un mēs gūtu jaunu pieredzi un atziņas.

Draugiem Facebook Twitter Google+