Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. aprīlis, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Latvijas amatpersonu izteikumi un pat ārpolitiskie dokumenti bija ilūziju caurstrāvoti (11)

Foto: LETAFoto: LETA

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Tā secinājis Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, piedalīdamies ASV rīkotā diskusijā par drošību Baltijas reģionā. Proti, “mūsu, rietumvalstu, lielākā kļūda” bijusi tā, ka “esam vērtējuši Krieviju pēc saviem standartiem” un “ticējām, ka Krievijā notiek pozitīvas pārmaiņas”.

Būtu vietā ar mazu ironijas devu piemetināt – kurš ticēja, bet kurš neticēja. Gan jāatzīst, ka ministrs Vējonis mūsu valdībā, šķiet, ir pirmais, kas uzņēmis tik paškritisku toni. Protams, paškritika nav pašmērķis. Galvenais būtu valsts interesēm atbilstoša politika laikā, kad Krievija “kļuvusi par ilgtermiņa problēmu”. Bet reizēm iezogas šaubas par mūsu apņēmību tādu īstenot.

Patiesībā nevarēja neredzēt, “ka Krievija attīstās, balstoties vienīgi uz savu ideoloģiju” un ka šī ideoloģija turklāt ir vērsta pret Rietumiem, bet īpaši pret Baltijas valstīm. Vismaz Igaunija un Lietuva to saskatīja un arī par to neklusēja. Savukārt Latvijas amatpersonu izteikumi un pat ārpolitiskie dokumenti bija ilūziju caurstrāvoti. Lai gan Tallinas un Viļņas rīcībā esošā informācija diez vai būtiski atšķīrās no Rīgā ienākošās. Visiem pieejami bija arī publiskie avoti – prese, Krievijas neatkarīgo un Kremlim tuvo analītiķu darbi, kur varēja iepazīt visas tās pašas tendences, kas tika izklāstītas Latvijas drošības dienestu ziņojumu pieejamajās sadaļās. Iespējams, tur nereti lietotais jēdziens “maigā vara” radīja iemidzinošu iespaidu, tomēr nevajadzēja būt sevišķi apķērīgam, lai, piemēram, manītu, ka “jau kopš 2006. vai 2008. gada” Latvija ir ievilkta informatīvajā karā, kā pērn apgalvoja bijušais SAB šefs Jānis Kažociņš. Taču vairāki varas gaiteņos pieņemtie lēmumi īsti neliecināja par stāvokļa izpratni, tāpēc grūti pateikt, ciktāl šajos jautājumos iedziļinājās ar drošību un ārlietām saistītās amatpersonas un atbildīgie ierēdņi valdībā, attiecīgajās Saeimas komisijās un Rīgas pilī. Tomēr, liekas, pareizāk būtu teikt nevis “esam kļūdījušies”, bet esam pievēruši acis vai iztēlojuši vēlamo par esošo. Atsevišķu ietekmīgu cilvēku un grupu interesēs vai arī, tā sakot, zināmu ārēju faktoru iespaidā. Varbūt vairāk uzzināsim, kad kāds Eiropas un Latvijas politisko virtuvju labs pārzinātājs, piemēram, ārlietu ministrs Rinkēvičs, sadomās sekot Zatlera paraugam un ķerties pie memuāru rakstīšanas. Lai detalizētāk pastāstītu, kur bija pazudušas vai kāpēc netika ņemtas vērā mūsu daudzinātās “ekspertīzes” spējas un zināšanas, ko paši sev piedēvējam, par norisēm pēcpadomju telpā.

Arī ne visi tagadējie “augšās” pieņemtie drošību skarošie lēmumi ir pienācīgi izskaidroti, un valstij lojālais tā sauktais vienkāršais pilsonis mēdz uzdot – varas skatījumā – muļķīgus jautājumus. Piemēram, kādu apsvērumu dēļ nupat tika atjaunota apraides licence Pirmajam Baltijas kanālam, vai NEPLP bija juridiski spiesta to darīt un vai izvirzīja kaut kādus nosacījumus. Lojālais pilsonis gluži labi apzinās, ka Latvija nav diktatūra un nejaucas mediju redakcionālajā politikā, bet viņam nešķiet, ka tas pieļauj nerēķināšanos ar politisko situāciju vispār, automātiski piešķirot vai pagarinot licences jebkādam Baltijas telpas “apraidītājam”. Visaptveroša skatījuma trūkums ir izpaudies ne reizi vien. Pagājušajā gadā vienā no Ukrainas kara asiņainākajiem posmiem (kad Rīga nobloķēja Krievijas dzelzceļa bosa Jakuņina iekļaušanu ES sankciju sarakstā) satiksmes ministrs Anrijs Matīss televīzijā pavēstīja, ka viņa vadītajā ministrijā politiskos apsvērumus neviens nevērtē. Bet, kā zināms, ja jūs nenodarbojaties ar politiku, tad politika nodarbojas ar jums. Šajā gadījumā tā ir Maskavas politika, kas cītīgi nodarbojas ar Latvijas transporta nozari, informācijas telpu un vēl daudz ko. Tikmēr mūsu kļūdu labojums ir ieildzis.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Tikai mieru – svensonu bankas kontrolē situāciju! “Pa lēto”, kā 1721.g. jau vairs nepārdos – tagad likmes augstākas.

  2. Mūsu valdība jau no Gorbunova laikiem ir tikai tēlojusi latvisku valdību. Mes vislabāk izprotam krievus; mēs būsim tilts starp austrumiem un rietumiem un kas tik vēl ne, bet patiesībā Vējonis ar Brigmani un Lembergu ir Latvijas kaprači un tādi nav vienīgie. Jāsauc Vējonim urra!!! kā to darīja VVF kad Ušakovs atļāvās ņemt mutē vārdu “okupanti”.Ko līdz 25 neatkarības gadi, ja tikai tagad Vējonis un kā vienīgais no ZZS ir nonācis pie tik banāla secinājuma, Un vai tas nav par vēlu? Krieviem šeit atdots viss un patiesībā viņi šeit nosaka kārtību caur Bērziņu, Straujumu un visiem SAAB un DP. Pat VVF kā šunelis skrēja pēc Putina uzsvilpiena uz Šveici. Tāpat jau arī NEPLP un lattelekoms ir ieinteresēts turēt mūs kremļa pavadā. Latviju veido ne priekš latviešiem.

  3. Kādas ilūzijas? Jāsauc īstajā vārdā – intereses. Presonīgās vai korporatīvās: pašreizējā ekonomiskā izdevīguma dēļ tika pievērtas acis uz to, kādā virzienā iet Krievijas politika. Tas viss jau ir bijis. Vēsture zina to, kā radās Teksasas Republika. Kādreizējā Meksikas impērija bija sev pakļāvusi milzu teritorijas, atņemot kareivīgajām indiāņu ciltīm arī Teksasu. Taču pašiem nebija vēlēšanās apgūt šīs joprojām naidīgās zemes. Izdalīja uzturēšanās atļaujas un zemi amerikāņiem: atļāva runāt angliski, nemainīt ticību. Lai tad šie tiek galā ar indiāņiem. Bet pašā Meksikā notika revolūcija, jaunās republikas vadoņi nolēma, ka jāpiegriež skrūves amerikāņiem, taču džins jau bija laukā no pudeles. Par vēlu, tālāko vēsturi visi zina.

  4. Kas un no kura laikia ir atcēlis pēdiņu leitošanu tiešajā runā? Kauns!

  5. katru dienu nepārtraukti peramies ap Krieviju,vai tiešām mūsu valstī nav nekādu savu iekšējo problēmu?Vai tas ir speciāli domats,lai lumpmeņiem nebūtu laika padomāt par to bardaku kas notiek pie mums pašu valstī.

  6. Tikai mieru – ik dienas no Latvijas rietumu virzienā “evakuējas” 39 cilvēki (NSL kongress). Process norit nesteidzīgi, bez lieka trokšņa un vējainiem putekļiem.

  7. Nav jau arī elitei viegli. Ja kādam kas nepatīk, vecākie parasti izrādās čekisti un tiem uzrodas kartīte kādā maisā. Jaunākie korumpanti – nozaguši kādu miljonu. Visi jau ātri saprot kā labāk. Pēc pārrunām vieniem viss sāk patikt, bet otri – vai nu uz tās kartītes uzvārds nav bijis pietiekoši skaidri uzrakstīts un bij. kurators savu audzēkni arī vairs neatpazīst. Korumpanti nav tik melni kā mālē un dažus miljonus labam cilvēkam vienmēr var piedot. Turpmāk stingrāk turēsies pie pozitīvās domāšanas. Ja nu tas nelīdz – tad nu nekā. Vieni izkrīt pa logu, citiem uzbrauc automašīna vai noslīkst. Vai pat satiekas vārtu rūmē ar sliktiem cilvēkiem.

  8. Jā, autors labi aprakstījis notiekošo, bet teikums – “Būtu vietā ar mazu ironijas devu piemetināt – kurš ticēja, bet kurš neticēja.” pareizi raksturo LV “elites” nostāju. Taisnību sakot, ar ticību tam visam nav nekāda sakara, bet ar skaidri merkantīlām lietām, jo, ja pagarina licenci 1. Pribaltikas TV kanālam vai nolobē Krievijas Dz.C. bosa neiekļaušanu “melnajos sarakstos”, kaut kas jau dažam labam atlec… Jācer, tomēr, ka redzot patreizējās ekonomikas problēmas Krievijā, nākotnē “atlekums” vairs nebūs tik trekns, lai bāliņi turpinātu “cīnīties” par “labām attiecībām” ar kaimiņu.

  9. iluzionis†i, ibio māte!

  10. Kādas ilūzijas? Itin kā tie mūsu “politiķi” būtu kādas nevainīgas jaunavas, kas salasījušās bruņinieku romānus. Pavērojiet vien, kādas rebes viņi taisa, cik veikli shēmo, prihvatizē, kā piesedz viens otru, cik veikli piemeklē attaisnojumus savām nelietībām. Tādiem tipiem nav NEKĀDU ilūziju. Viņi konsekventi pilda to, kas viņiem ir jāpilda. Pareizāk sakot, to, ko šeit valdošā pārkrāsotā padomju vara viņiem liek darīt. Un šī vara kopš saviem pirmsākumiem uzticīgi kalpo kremlim. Protams, ne tik atklāti un demonstratīvi, kā tas bija pirms perestroikas ( dziesmotās revolūcijas), bet būtību tas nemaina. Un visas tās samākslotās runas par tām “ilūzijām”, “kļūdīšanos”, “pienācīgu nenovērtēšanu” un “ticību Krievijas pozitīvajām pārmaiņām” ir tikai melīgs teātris, lai noslēptu no tautas acīm to, kas īstenībā valda mūsu “varas gaiteņos”. Ja kādam liekas, ka es te runāju aplamības un īstenībā latviešu tauta ir kļuvusi brīva, mūsu valstī valda demokrātija un tā ievēlētā valdība īstenībā strādā mūsu labā, tad lūdzu, paņemiet baltu papīru un uzrakstiet, ko šī “valdība” ir izdarījusi latviešu tautas labā visu šo gandrīz divdesmit piecu gadu garumā. Tieši LATVIEŠU tautas labā, nevis kaut kādas abstraktas vispārējas labklājības, tiesiskuma, demokrātijas u.c.tml. labā! Ja pietiek uzņēmības, uz otras lapas variet uzrakstīt visu to, ko šīs “valdības” visu gadu garumā ir izdarījušas tādu, kas kaitē latviešu tautas interesēm un latviešu tautai. Salīdziniet šos abus sarakstus! Kaut gan, visdrīzāk, jums nebūs, ko salīdzināt, jo pirmajā lapā ir grūti atrast, ko ierakstīt. Tad nu padomājiet, kas īsti tā sauktās demokrātijas aizsegā šeit valda!

Draugiem Facebook Twitter Google+