Kultūra
Kultūrpolitika

“Esam kopā latviešu valodā!” Biedrība “Dialogu nams” pulcē dažādu tautību Latvijas iedzīvotājus0


Latviešu valodas skolēni no Maķedonijas, Amerikas, Ķīnas, Korejas, Ēģiptes, Nepālas gandrīz vienbalsīgi par interesantāko latviešu valodas vārdu nosauc “mīkla!” un apgalvo, ka mācīties latviski nemaz nav tik grūti!
Latviešu valodas skolēni no Maķedonijas, Amerikas, Ķīnas, Korejas, Ēģiptes, Nepālas gandrīz vienbalsīgi par interesantāko latviešu valodas vārdu nosauc “mīkla!” un apgalvo, ka mācīties latviski nemaz nav tik grūti!
Foto: Timurs Subhankulovs

Latviski lasot dzeju un dziedot dziesmas, biedrības “Dialogu Nams” sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāti un Rīgas privāto vidusskolu “RIMS” rīkotā pasākumā “Kopā ar latviešu valodu – latviešu valodā” nesen pulcējās dažādu tautību cilvēki, kuri Latviju izvēlējušies par savu zemi.

Viņu vidū ir jaunieši un pieaugušie no Baltkrievijas, Brazīlijas, Turcijas, Nepālas, Azerbaidžānas, Krievijas, Dienvidkorejas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Uzbekistānas, ASV, Maķedonijas un Ķīnas.

Esot klāt pasākumā, atcerējos, ka pirms daudziem gadiem Helsinkos mani uzrunāja kāds elegants somu kungs. Latviski viņš runāja ar gandrīz nesamanāmu akcentu, un viņa latviešu valoda bija bagāta un skaista. Pensionētais Somijas Ārlietu ministrijas diplomāts, vēstnieks Anti Karpinens (1923–2015) pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados kopā ar vecākiem bija dzīvojis Rīgā un mācījies vācu pamatskolā. Latviešu valodas prasmi, kā arī interesi un mīlestību pret Latviju viņš bija saglabājis visa mūža garumā. Vēlāk Karpinena kungs vairākkārt atgādināja, ka toreizējā Latvijas Izglītības ministrija uz mazākumtautību skolām nosūtījusi darbā labākos latviešu valodas skolotājus.

Anti Karpinena mācības Rīgas skolā bija saistītas ar viņa tēva darba pienākumiem Rīgā. Gluži tāpat arī mūsdienās daudzi skolas vecuma bērni kopā ar ģimenēm ierodas Latvijā un privātās vai valsts finansētās mācību iestādēs apgūst valsts valodu.

Jāpiekrīt pasākuma organizatoriem, ka tā tiešām vienmēr ir mīļa un izbaudāma sajūta – dzirdēt mūsu valodā neparasti pateiktas zināmas un reizēm svešādi izteiktas skaņas. Nesenajā koncertā gan pavisam jauni un arī vecākie dalībnieki uzsvēra savu pozitīvo pieredzi, iepazīstot viņiem agrāk nezināmās latviešu valodas vārdus un stāstot par pārsteigumiem, kas pieredzēti Latvijā. Kopā bija pulcējušies 15 dažādu tautību pārstāvji.

Viskuplāko jauniešu kopu bija atvedusi Rīgas privātās vidusskolas “RIMS” latviešu valodas skolotāja Gita Ernstsone. Viņas jaunieši bija uztraukušies, taču ar labām zināšanām, un skolotāja savas skolas skolēnus uzteica kā motivētus un ieinteresētus latviešu valodas mācībās.

Interesanti, ka pēc Gitas Ernstsones pieredzes un novērotā, viscentīgāk mūsu valodu apgūstot tālās Āzijas valstu skolēni no Tibetas, Korejas un Ķīnas.

Savukārt krietni grūtāk ar valsts valodas prasmi un ieinteresētību esot vietējiem jauniešiem ar krievu valodas pamatzināšanām.

Septiņpadsmitgadīgais Sidhanta Gautams no Nepālas Latvijā dzīvo jau piecus gadus un gandrīz tekošā latviešu valodā stāsta, cik daudz atšķirīgā ir gan valodā, gan dabā. Bija tik patīkami izdzirdēt Sidhanta teikto par latviešu valodas skaistumu un draudzīgiem cilvēkiem. Protams, jaunietis pieminēja arī auksto ziemu un reti redzamo sauli. Iespējams, ka Sidhanta izvēlētais Māras Laukmanes dzejolis “Parunā” tieši izteica kopīgo latviešu un nepāliešu kultūrās. “Parunā ar mani, pasaulīt – tu vienīgā zini pastāstīt, kas ir aiz horizonta…”

Dažas dienas vēlāk, 25. aprīlī, Saeimas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kuru iecerēts papildināt ar jaunu atzīmējamu dienu 13. maijā – Valsts valodas dienu. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka par Valsts valodas dienas atzīmēšanu sākts runāt jau 2012. gadā, saistot to ar Jura Alunāna dzimšanas dienu 13. maijā.

Ideju iesniedzis Rakstniecības un mūzikas muzejs. Jāatgādina, ka 2012. gada 18. februārī Latvijā notika nozīmīgs referendums par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Šajā referendumā piedalījās 70,5% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu un 74,8% no viņiem uzskatīja, ka latviešu valodai jāpatur vienīgās valsts valodas statuss.

Par krievu valodu kā otro valsts valodu nobalsoja teju 25% vēlētāju. Iespējams, ka mūsu Valsts valodas diena kā valsts svētki kādreiz tiks svinēti tikpat plaši, kā tas notiek kaimiņvalstī Igaunijā, kur 14. maija “Igauņu valodas dienu” (Emakeelepäev) atzīmē jau no 1996. gada. (14. maijs ir Rīgā dzimušā igauņu literatūras pamatlicēja Kristiāna Jāka Petersona dzimšanas diena. – D. J.).

Igauņi gan uzsver, ka igauņu valodas svētkus valsts iedzīvotāji un igauņi visā pasaulē patiesībā svin visa gada garumā.

Starp citu, šogad no 8. līdz 15. jūnijam Tartu, Rīgā un vairākās citās vietās notiks igauņu un latviešu valodai veltīta ceļojoša konference – valodu tūre “Pa Kristiāna Jāka Petersona takām”.

Saistītie raksti

Jau vairākus gadus 21. februārī Latvijā tiek atzīmēta UNESCO iedibinātā Starptautiskā dzimtās valodas diena. Tās izveidošanas mērķis ir veicināt valodu un kultūru daudzveidību un daudzvalodību, jo aptuveni puse no pasaulē skanošajām valodām ir apdraudētas un vairums no tām stāv uz izmiršanas sliekšņa. Latvijā, kur tikai nedaudz vairāk kā 60% iedzīvotāju mājās runā latviešu valodā, mūsu valsts valoda ir īpaši godājama un aizstāvama. “Mēs esam no dažādām valstīm, mums ir atšķirīga pieredze, tomēr mūs visus vieno latviešu valoda,” pārliecinoši uzsvēra pasākuma “Kopā ar latviešu valodu, latviešu valodā!” organizatori.

Šobrīd nav atrodami statistikas dati par tiem sveštautiešiem, svešu zemju pilsoņiem, kuri dažādos vēstures laikos Latvijas skolās vai valodu kursos ir apguvuši latviešu valodu. Taču noteikti daudzi no viņiem ir kļuvuši par mūsu valsts un valodas draugiem un atbalstītājiem. Iespējams, ka arī kāds no pašreizējiem skolēniem nākotnē kļūs par latviešu literatūras tulkotāju vai latviešu kultūras pārstāvi kaut kur pasaulē.

LA.lv