Esam labi «štukotāji». Ar to ir par maz 0
Ziņa, ka Latvija atkal ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā inovāciju jomā, nevienu vairs nepārsteidza. Iespējams, tādēļ, ka sabiedrība no vārdiem “inovācija” vai “inovatīvs” jau ir nogurusi un asociē to vien ar augstajām tehnoloģijām, kas saprotamas šauram cilvēku lokam.
Šonedēļ notikušajā diskusijā par iemesliem, kādēļ esam pēdējie, izkristalizējās doma – tādēļ, ka esam labi “štukotāji”, nevis prasmīgi pievienotās vērtības radītāji.
Uz diskusiju ES mājā “Inovatīvs = radītspējīgs. Kā pietrūkst Latvijai?” bija aicināti tiešām zinoši dažādu jomu pārstāvji. Meža nozares kompetences centra vadītājs Valdis Egle, nesen izveidotā SIA “Ludere” valdes priekšsēdētājs un “Ideju akadēmijas” radītājs Andris Čeksters, kā arī Vita Brakovska – biedrības “Zināšanu un inovācijas sabiedrība” (ZINIS) valdes priekšsēdētāja.
“Ikdienā mēs ikviens esam pat ļoti radoši, taču domāt makrolīmenī – lai spētu radīt kārtīgu biznesu, to mēs nespējam,” sarunas sākumā atzina Andris Čeksters, pateicoties kura izveidotajai vietnei www.idejuakademija.lv, iespējams, daudzi atklājuši sevī biznesa talanta dzirksti. Tomēr ne tikai spējas domāt plašāk iztrūkst vidējam latvietim.
“Diemžēl biznesa sākšanu lielā mērā, vismaz man, traucē nenormāli lielā dažādu institūciju vēlme visu kontrolēt, lai tikai garantētu, ka es nebankrotēšu ar man piešķirtajiem līdzekļiem,” skaidro A. Čeksters.
“Protams, birokrātijai un sistēmai ir jābūt, taču tā nevar būt tik žņaudzoša, jo inovācija jeb radoša doma var rasties tikai brīvā vidē,” uzskata A. Čeksters.
Tikmēr zinātnieks ar 20 gadu darba stāžu, ierēdnis un nu uzņēmējs Valdis Egle norādīja: “Prieks, ka caur jauniešiem jūtama tiešām liela interese par visu jauno un inovatīvo, kas rada cerības, ka tieši jaunieši šo jomu varētu attīstīt, lai mēs neesam pēdējā vietā Eiropā. Jāsaka, pašlaik pietiktu ar 3 – 4 tūkstošiem latu, lai atbalstītu kādas tiešām jaunas un atraktīvas idejas realizāciju dzīvē. Šādam nolūkam pieejami programmas “Altum” līdzekļi Hipotēku bankā.”
Tomēr par daudz būtiskāku viņš uzskata jau esošu uzņēmumu attīstības iespējas. “Tiem, kas vēlas palielināt apgrozījumu par 10 – 20% gadā, pašlaik ir pieejamas dažādas valsts atbalsta programmas pa nozarēm,” skaidro V. Egle. “Taču, ja šādi uzņēmumi nespēj panākt, ka sabiedrība Latvijā dzīvo labāk, tas nozīmē tikai to, ka ir par maz ražošanas,” viņš uzsver.
Tikmēr ZINIS vadītāja ir pārliecināta – idejas, kā pelnīt naudu, ir visapkārt, tikai cilvēkiem jāmaina domāšana un attieksme.
Vita Brakovska: “Latvieši baidās riskēt. Tā ir viena no pamatproblēmām. Inovācija nav tikai augstās tehnoloģijas. Ikviens var radīt ko tādu, ko citi labprāt pirks. Galvenais ir laba ideja un komanda, kas to palīdzētu īstenot. Ja nevar izdomāt ko radikāli jaunu – savieto nesavietojamo. Labs piemērs šeit ir divas dāmas, kas izveidojušas biznesu, izmantojot govs mēslus.
Viņu izveidotajā mājaslapā www.gavi.lv ikviens var iegādāties safasētus, kaltētus govs mēslus, un noiets ir pamatīgs, jo vairāk nekā divus latus vērto iepakojumu labprāt pērk cilvēki, kas pievērsušies ajūrvēdai. Tāpat Latvijā ražo industriālos puzurus, 2 metru augstumā, kurus lielos apjomos pārdod Japānā. Ziniet, puzuru par 5000 ASV dolāriem gabalā japāņi pērk tādēļ, ka tie nodēvēti par enerģiju uzkrājošiem dizaina elementiem.”
Tādēļ V. Brakovska ir pārliecināta, ka Latvijā jāattīsta inovācijas arī ierindas cilvēku līmenī, jo visas pasaules ekonomika pašlaik transformējoties no zināšanu uz radošuma ekonomiku.
