Pasaulē
Eiropa

Eiropiešiem jāapzinās, ka Krievija vēlas vāju ES. Saruna ar Manfrēdu Vēberu no Vācijas 16


Manfrēds Vēbers
Manfrēds Vēbers
Foto – ETP preses dienests

“Eiropa vairs nepiedzīvos tik plašu bēgļu krīzi, ar kādu kontinents saskārās 2015. gadā,” intervijā “LA” pārliecināti uzsver Eiropas Tautas partiju (kristīgo demokrātu) politiskās grupas vadītājs Eiropas Parlamentā MANFRĒDS VĒBERS. Viņš pārstāv arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles partijas (CDU) partneri – Bavārijas kristīgo sociālistu apvienību (CSU). Intervijā viņš arī stāsta, kāpēc “Nordstream 2” gāzesvads nav Eiropas interesēs, kā arī spriež par citiem riskiem.

Kā jūs vērtējat no vācu un arī Eiropas skatījuma, vai esam pārvarējuši bēgļu krīzi?

M. Vēbers: Salīdzinājumā ar 2015. gadu patvēruma meklētāju skaits Eiropā samazinājies par 80 procentiem, un tas nozīmē, ka akūtā krīzes fāze jau ir pārvarēta. Tam par labu nāca, ka pastiprinājām robežas un panācām vienošanos ar Turciju. Šobrīd esam labākā situācijā, un esmu pārliecināts, ka Eiropa nepiedzīvos tādu situāciju, kāda bija 2015. gadā. Politiķiem jānodrošina stingra robežkontrole un vienlaikus, lai mūsu kontinents ir gatavs sniegt palīdzību cilvēkiem, kam tas nepieciešams. Jāapzinās, ka ir cilvēki, kuri no kara bēg uz Eiropu. Nedrīkst uzgriezt muguru Sīrijas kara bēgļiem. Bēgļu krīzē esam iemācījušies atšķirt, kuri cilvēki patiešām ir bēgļi un kuri – nelegāli imigranti, kas meklē labāku dzīvi. Mēs vēlamies stiprināt ES robežu krasta apsardzes aģentūru “Frontex”, nosūtot uz Grieķiju papildu robežsargus.

Vai bija arī kādas kļūdas?

Eiropa tādai krīzei nebija gatava. Protams, ka bija kļūdas, bet no tām esam mācījušies. Eiropieši tagad ir spējīgi atbilstoši reaģēt. Tajā pašā laikā bēgļu jautājums nav atrisināts pilnībā, piemēram, nav atrisinājuma bēgļu kvotu sadales sistēmai, kuru mēs vēlamies panākt līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamgad.

Bet, runājot par kļūdām krīzes laikā, izrādījās, ka Vācijas Federālās aģentūras migrācijas un bēgļu jautājumos Brēmenes nodaļas ierēdņi pieļāvuši kļūdas, izvērtējot patvēruma piešķiršanu…

Tas ir piemērs kļūdām, kuras tika pieļautas. Tomēr vācu iestādes īsā laikā saskārās ar simtiem tūkstošiem pieteikumu, tādēļ šajā procesā varēja rasties kļūdas. Katrai valstij, vai tā būtu Latvija vai Vācija, vai cita, jāgarantē, ka tā kontrolē situāciju ar bēgļiem. Tai ir mandāts noteikt, kurš nāk un kurš netiek ielaists. Tomēr jāatceras, ka mūsu kontinentam, kurš balstīts uz kristīgo kultūru, jābūt gatavam palīdzēt.

Jūs iepriekš esat uzsvēris, ka gāzesvadu “Nordstream 2” uzskatāt par pretēju Eiropas interesēm?

Enerģētikas jautājumos Eiropa ir pārāk atkarīga no Krievijas energoresursiem, un “Nordstream 2” to pastiprina.

Pret “Norstream 2” iestājušies arī amerikāņi, kuriem pārmeta savas sašķidrinātās gāzes lobēšanu…

Amerikāņi ir vieni no eksportētājiem. Enerģētikas jomā mums ir jālūkojas, kas ir Eiropas interesēs, un tā ir piegādātāju daudzveidība. Tādēļ “Nordstream 2” nav pozitīvs Eiropai. Vācijas valdība par to nav padomājusi. No vienas puses, šis gāzesvads rada atkarību, no citas – mums jādomā par Ukrainu, kurai vēlamies pozitīvu perspektīvu. Gāzesvads liegs Ukrainai ieņēmumus no gāzes tranzīta.

Šogad Krievijā notiks pasaules čempionāts futbolā, kuru plāno boikotēt britu politiķi. Vai arī vācu politiķiem būtu jāseko šim piemēram?

Ir skaidrs, ka sporta sacensībām jānotiek. Tomēr mēs nevēlamies, lai pasaules čempionāts kļūst par Putina propagandas veiksmes stāstu. Par to, vai doties uz čempionātu, politiķiem jāizlemj pašiem. Eiropiešiem jāapzinās, ka Krievija vēlas vāju ES – to šķelt un varbūt arī izpostīt. Tāpēc mūsu atbilde ir sankcijas pret Krieviju, kas ir vienota ES atbilde. Baltijas valstīs cilvēki vairāk nekā citur ES jūt izaicinājumus, kurus met Krievija.

Kā tie, jūsuprāt, izpaužas?

Krievija plaši izplata viltus ziņas, veido kampaņas pret integrāciju, mēģina ietekmēt noskaņojumu. Daudzi runā par asimetrisko karu. ES tas ir jāapzinās.

Angela Merkele atkal kļuvusi par Vācijas kancleri. Tomēr būtisks ir jautājums, vai Vācijā nākotnē ir citi politiķi, kuri varētu uzņemties kanclera amatu.

Tas ir spekulatīvs jautājums. Priecājamies, ka Merkele atkal ir ievēlēta par kancleri, turklāt viņa nav teikusi, ka nākotnē atkal nekandidēs uz šo amatu. CDU/CSU apvienībā mums pietiek jaunu politiķu, to apliecina Anegrētas Kampes-Baueres iecelšana par CDU ģenerālsekretāri. Tomēr jāņem vērā, ka aizvadītās Bundestāga vēlēšanas lielajām partijām nenoritēja, kā cerēts, un par to bijis daudz debašu. Vairākus mēnešus Vācijā, kura ir ekonomiski stabila valsts, nevarēja izveidot koalīciju, tas parāda, cik nestabila ir situācija Eiropā. Par to liecina arī balsojums Itālijas parlamenta vēlēšanās. Populisms Eiropā rada jautājumus, kā kontinents nākotnē funkcionēs. Esam pieraduši pie pārvietošanās brīvības, kā arī kopīgām vērtībām, tomēr tās nav pašsaprotamas un par to pastāvēšanu atkal var sākties debates. Tādēļ mums jārūpējas par Eiropas projektu.

Bet vai gados jaunie eiropieši interesējas par politiku Briselē?

Tagad ir augšupejoša interese un izpratne. Politikai vajag piedāvāt konkrētus risinājumus. Piemēram, ES politikas nopelns ir, ka cilvēkiem vairs nav jāmaksā par viesabonēšanu un cilvēki šādi var ietaupīt naudu. Otrs piemērs ir datu aizsardzības regula, piemēram, kad lietojat “Facebook”, esat pasargāti. Tāpat arī datu aizsardzības jomā pastāv iespēja “tapt aizmirstam”.

Nosauciet trīs lielākos riskus Eiropai?

Mēs Eiropas Tautas partiju grupā uzskatām, ka jāaptur nelegālā migrācija, jārisina drošības jautājumi, piemēram, terorisms un kriminalitāte. Tāpat jāpanāk, lai dzīves līmenis visās ES valstīs ir līdzvērtīgs. Jau tagad esat kļuvuši bagāti, tomēr vajag līdzvērtību. Lai cilvēkiem no Latvijas nav jādodas strādāt uz Apvienoto Karalisti, Vāciju, Franciju vai citām ES valstīm. Tie ir trīs konkrēti uzdevumi, kas jāizpilda.

Kādus līdzekļus redzat, lai tos sasniegtu?

Nepieciešams izmantot ES finansējumu, lai atbal-stītu universitātes un attīstītu infrastruktūru. Jau tagad Viduseiropa un Austrumeiropa ir ieguvējas no kohēzijas politikas.

Latvijā aktuāls jautājums ir par līdzvērtīgiem lauksaimniecības tiešmaksājumiem, jo tie ir zemāki nekā citās ES valstīs, piemēram, Francijā?

Mūsu grupai lauksaimniecības politika ir viena no centrālajām. Jāpanāk, lai ES nauda lauksaimniecībai nonāk tieši pie zemniekiem, jo pašlaik no tās peļņu vairāk gūst lauksaimniecības koncerni.

Šeit, Ziemeļeiropā, un arī daudzās citās valstīs sašutumu izraisīja EK prezidenta Žana Kloda Junkera viesošanās Kārļa Marksa 200 gadu piemiņas pasākumā. Vai kristīgajiem sociālistiem, pie kuriem pieder arī Junkers, šāda rīcība ir cienīga?

Šajā pasākumā nepiedalījos. Ar puķēm pieminot Kārli Marksu, cilvēki piemin komunismu un ideoloģiski sliktākos Eiropas laikus. Nacisms un komunisms ir aplamie ceļi, kurus savulaik izvēlējās daļa sabiedrības.

Bet kā ar Junkera rīcību…

Ja es tur nedevos, vērtējums jums ir skaidrs.

Nesen Eiropas Parlamentā viesojās sociālā tīkla “Facebook” īpašnieks Marks Zakerbergs, kuru iztaujāja deputāti. Kāds ir jūsu skatījums uz sociālajiem tīkliem?

Sociālie mediji piederas pie mūsu ikdienas. Tie ir būtiski demokrātijai un sniedz daudz jaunu iespēju. Šajā jaunajā pasaulē mums nepieciešami noteikumi. Jādiskutē par sociālā tīkla algoritmu, jo, ja ir iespēja kādu no ierakstiem izcelt, vai tas netiek izmantots ļaunprātīgi? Piemēram, ja kādas partijas ieraksts parādās biežāk un algoritms to izceļ, tas ietekmē cilvēku uztveri un izvēles. Mēs vēlamies caurspīdīgumu – zināt, pēc kādiem principiem darbojas “Facebook”.

“Facebook” šobrīd ir monopols, tam pieder arī “WhatsApp” un “Instagram”. Bet vai pastāv alternatīvas? Tomēr jāiebilst, ka jaunās tehnoloģijas ienes mūsu dzīvē arī daudz pozitīvu pārmaiņu.

LA.lv