Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. aprīlis, 2013
Drukāt

“Esiet viens un būsiet stipri”


Foto - LETAFoto - LETA

Kāpēc partijas neieklausās iedzīvotāju balsī, kas iesaka, lūdz, prasa apvienoties un startēt pašvaldību vēlēšanās vienā sarakstā?

 

Vai ir tik grūti mūsu partijām idejas vārdā atmest savas ambīcijas un sīkas domstarpības? Politika ir kompromisu māksla. Tā vietā, lai apvienotos un domātu par kopīgu mērķi, dzimst jaunas partijas – atkal savā iedomībā cerot uz tautas balsīm un solot, solot, solot… Kur tad paliek Raiņa vārdi: “Esiet viens un būsiet stipri”?

Bet prieks, ka mūsu tauta nav muļķe. Sen jau Ķīļa kungs nebūtu ministrs, ja tauta viņu neatbalstītu, un mūsu augstskolu pasniedzēji varētu turpināt mierīgi snaust savās iesildītajās vietiņās. Vai esat pamanījuši, ka agrāk cienījami augstskolu pārstāvji diskusijās runā vispārīgas, nebūtiskas lietas, bet izvairās skart un runāt par izglītības kvalitāti, jo kvantitāte gan ir izaugusi, bet ne kvalitāte. Pat daļa studentu ar ironiju izsakās – ja tik viegli dod, tad kāpēc neņemt? Izdevniecības gatavas nolinčot Ķīļa kungu, jo kāds ienākumu avots ies garām, ja nebūs jādrukā darba burtnīcas, kas no vecāku kabatām izvilka ievērojamu naudiņu. Tas taču būtu tik vienkārši – šīs darba burtnīcas kā pielikumu nodrukāt mācību grāmatām un tās varētu lietot kopā ar mācību grāmatu vairākus gadus. Līdz šim darba burtnīcas ir līdzīgas vienreizējas lietošanas šļircēm medicīnā: izlieto un izmet.

Viela pārdomām: vai pareizāk nebūtu ministrus izvēlēties pēc profesionalitātes, prāta, erudīcijas, radoša darba spējām, nevis rēķināt, cik krēslu pienākas katrai partijai? Šķiet, Pavļuta kungs tomēr ir piemērs. Protams, tas neizslēdz kļūdas, bet tad katra ministra darbība nebūtu atkarīga no savas partijas un tās indivīdu personīgām interesēm.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+