Mobilā versija
+0.3°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
14. aprīlis, 2017
Drukāt

Esmu atradis dārgāko pērli. Saruna ar katoļu virsganu Zbigņevu Stankeviču (22)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA
Zbigņevs Stankevičs

Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts
Dzimis 1955. gada 15. februārī Lejasciema pagastā Gulbenes rajonā
Mācījies Eglaines pamatskolā un Ilūkstes 1. vidusskolā
1978. gadā absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu (tagadējo RTU) automatizēto vadības sistēmu inženiera specialitātē
1990. gadā piedzīvojis garīgo atklāsmi, sācis mācības Ļubļinas Katoļu universitātē Polijā. Vēlāk studējis arī Romā, ieguvis doktora grādu teoloģijā
Latvijas katoļu baznīcas galva kopš 2010. gada augusta
Savulaik ieguvis 1. sporta klasi vieglatlētikā, aizrāvies ar kalnos kāpšanu
Prot latviešu, poļu, lietuviešu, krievu, itāļu un angļu valodu, spēj sazināties arī franču un vācu valodā

Lieldienu nedēļā Latvijas katoļu virsgans Zbigņevs Stankevičs aicina atsvabināties no patērētāju kultūras spiediena un atrast laiku, lai atmodinātu dievišķo dzirksti sevī.

Kad arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs pirms gandrīz septiņiem gadiem kļuva par daudzskaitlīgās Latvijas katoļu saimes galvu, viņš par savu prioritāti izvirzīja Latvijas garīgo atmodu un atdzimšanu. “Mūsu tautā ir milzīgs potenciāls, kurš līdz šim nav ticis pienācīgi novērtēts un izmantots,” uzsvēra Stankevičs.

Lieldienas un Kristus augšāmcelšanās svinēšana nozīmē arī iespēju izvērtēt, cik tālu esam tikuši garīgās atmodas jomā, un arhibīskaps nenoliedz, ka šajā ziņā mums vēl tāls ceļš priekšā. Nav viegli samierināties ar šo domu, jo cilvēkiem parasti ir vēlme pēc straujiem panākumiem. “Mēs dzīvojam patēriņa sabiedrības apstākļos, un šādā sabiedrībā ļoti liels akcents tiek likts uz jutekļiem: cilvēki pieprasa tūlītēju baudu un visu vēlmju apmierināšanu,” stāsta Stankevičs. Viņš pats vēl padomju laikā izgājis sarežģītu garīgo meklējumu ceļu: strādājis par inženieri, aizrāvies ar jogu, karatē un meditāciju, tomēr nonācis pie secinājuma, ka kristietība piedāvā visprecīzākās atbildes uz cilvēka esībai būtiskiem jautājumiem.

Imants Lancmanis pērn radīja gleznu “Kristus jautājums 2016. gada Lieldienās”. Kā jums šķiet, ko Kristus mums gribētu pavēstīt 2017. gada Lieldienās?

Kristus vēstījuma būtība šo 2000 gadu laikā nav mainījusies, jo Kristus augšāmcelšanās mūsdienās ir tikpat aktuāla kā augšāmcelšanās brīdī. Kristus vēsts ir mūžīga, līdzīgi kā jautājums par cilvēka dzīves jēgu. Tāpat kā pirms 2000 gadiem arī tagad mums nākas domāt, kā uzvarēt ļaunuma iedīgli, kas paslēpies sirds dziļumos. Baznīcas uzdevums ir aktualizēt Kristus vēsti, padarīt to saprotamu 
mūsdienu cilvēkam, lai viņš saprastu, ka Bībelē rakstītais nav kaut kādas leģendas un pasakas, kam nav nekādas saistības ar mūsu dzīvi.

Gan jums, gan pāvestam Franciskam ir savs “Twitter” konts. Vai baznīcai vajadzētu aktīvāk izmantot arī citas moderno tehnoloģiju iespējas, piemēram, uzklausīt grēksūdzes internetā?

Baznīcai ir jācenšas izmantot visas komunikācijas iespējas. Sociālie tīkli ir instruments, ko iespējams izmantot gan labiem, gan ļauniem mērķiem. Kāpēc atstāt šo jomu sātana varā? Baznīcai ir jāiet pie cilvēkiem, lai kur arī viņi būtu, un jāsludina sava vēsts. Kas attiecas uz grēksūdzi, baznīcas noteikumi paredz, ka grēksūdze ir iespējama tikai klātienē, nevar atlaist grēkus pa telefonu vai “Skype”.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. hmm…
    Viss jau jauki, skaisti…
    Tik kāpēc neviens nuzdod jautājumu tieši – kāpēc Zbišeka vadības laikā LKB grimst ar vēja spārniem un ticīgie, kas bija aktīvi un ļoti, pēkšņi pamet LKB? Un kamdēļ melot ,ka ies uz policiju, bet negāja…!

  2. Kur rast dievišķo dzirksti? Atbildēt

    Lieldienu nedēļā Latvijas katoļu virsgans Zbigņevs Stankevičs aicina atsvabināties no patērētāju kultūras spiediena un atrast laiku, lai atmodinātu dievišķo dzirksti sevī.
    —————————————
    Atvainojiet, ar gadiem trūkumā KURKSTOŠU vēderu kaut kā ļoooooooooti grūti “atmodināt dievišķo dzirkst”, lai dotos uz baznīcu, kur pat kategoriskā formā PIEPRASA 10.tiesu … Ja alga ir minimālā 380 eiro “uz papīra”, kuru saņem 45,7% Latvijā, tad ne traks nešķiļas tā “dievišķā dzirkst”… pat Lieldienās!
    Bet tas gan tiesa, PRIECĀJAMIES, kad uzspīdējusi saule, pie Brīvības pieminekļa ir šūpoles, kur bez maksas pašūpoties un kaut uz brīdi aizmirst par … maksājamiem rēķiniem…
    Vai zinājāt, ka 26 gadu laikā “kaut pastalā, bet brīvā LV laikā” no vienīgā dzīvokļa/ mitekļa jau izlikti 150 000 cilvēku?

    • Neviens mūsdiena no Tevis desmito tiesu NEPRASA – vimaz lielajās kristīgajās konfesijās –
      vari nemaksāt NEKO!
      Bet labāk padomā, kāpēc Latvijā mums tā neiet.. ? Vai ne tāpēc, ka tik daudz ir Dieva zaimotāju?
      perversiju reklametāju, meļu un baušļu pārkāpēju?

  3. > ” Padomāsim vai tieši ticība Dievam nebija tā, kas Atmodas laikā cilvēkiem deva spēku un cerību? Jo nekādas materiālas pazīmes tolaik neliecināja par padomju režīma krišanu (cukura taloni neskaitās, jo Kubā padomju režīms ar tādiem vēl pastāv šodien). Cilvēki toreiz noticēja dzīvei arī pēc nāves un Dieva taisnīgumam. Un ieguva garīgu spēku un drosmi – jo viņus varēja iznīcināt fiziski, bet vairs ne garīgi. Viņi atklāja patiesību un patiesība darīja viņus brīvus – nevis otrādi – kā mūsdienās domā.. Arī Latvijā Atmoda sākās ar garīgiem motīviem, piem., atjaunotnes procesi luterānismā – Cilvēki atgriezās pie Dieva un tas palīdzēja izcīnīt brīvību. Taču vēlāk viņi sāka iedomāties, ka bez Dieva var iztikt – ceļot labklājību. Un mēs redzam, kur esam tagad – Latvija – pēdējā vietā Eiropā, nabadzīgo un bagāto atšķirības palielinās, demogrāfiskā krīze, shēmošana korupcija utt. Varbūt jānāk vēl vienai – garīgai – atmodai?” <<<

  4. Atmidas laika ticību nevajag jaukt ar ticību baznīcai jo paši mācītāji ar savu dzīvesveidu taču pierāda ka netic dievam bet dzīvo laicīgu dzīvi un izmanto visas iespējas izvirtībām jo dievs jau nav baznīcā bet katrā laukā un birzē un ikdiena katra cilvēka dvēselē vai to gribam vai ne un ja runā ka ir atrasta pērle tad tas man liek domāt ka tas varētu būt jauns zēns vai mazgadīga meitene tās ir tās pērles jau no Romas laikiem.

  5. kadirovs arī mazgā kājas noziedzniekiem

  6. Ir labi, ka mums ir jauni, progresīvi, labi izglītoti, latviešu Bīskapi visās konfesijās. Un ir slikti, ja tie velk savā amatā līdz 90 gadiem. To baznīca varēja darīt viduslaikos, nevis dinamiskajā IT tehnoloģiju laikmetā. Baznīcas virsvara, tāpat kā valsts virsvara, Saeima sastāv no pensionāriem. Ar šādu sastāvu tie nespēj uzrunāt un līdzi vest jauno paaudzi. Vnk, cita paaudze,domāšana un vērtību kritēriji un pamati. Var jau brēkt par tautas amerikanizāciju, bet jēga no tā nekāda. Baznīca kā tāda, mirst līdzi ar aizejošo, to atbalstošo paaudzi. Tā ir pieaugoša tendence un tas ir fakts. Valstij un jaunajai paaudzei, kas alkst pēc Brīvības, vairs nav vajadzīgi virsgani, pamācītāji un popi, tā visu atrod skolā vai internetā. Baznīcas varas pamats bija tautas neizglītotība, tumsonība. Tas ir neatgriezeniski pagājis, līdz ar interneta atnākšanu. Ar ko melnā sutanā ģērbts mācītājs manam tīnim ir interesantāks par IT skolotāju skolā ?

  7. Padomāsim vai tieši ticība Dievam nebija tā, kas Atmodas laikā cilvēkiem deva spēku un cerību? Jo nekādas materiālas pazīmes tolaik neliecināja par padomju režīma krišanu (cukura taloni neskaitās, jo Kubā padomju režīms ar tādiem vēl pastāv šodien). Cilvēki toreiz noticēja dzīvei arī pēc nāves un Dieva taisnīgumam. Un ieguva garīgu spēku un drosmi – jo viņus varēja iznīcināt fiziski, bet vairs ne garīgi. Viņi atklāja patiesību un patiesība darīja viņus brīvus – nevis otrādi – kā mūsdienās domā.. Arī Latvijā Atmoda sākās ar garīgiem motīviem, piem., atjaunotnes procesi luterānismā – Cilvēki atgriezās pie Dieva un tas palīdzēja izcīnīt brīvību. Taču vēlāk viņi sāka iedomāties, ka bez Dieva var iztikt – ceļot labklājību. Un mēs redzam, kur esam tagad – Latvija – pēdējā vietā Eiropā, nabadzīgo un bagāto atšķirības palielinās, demogrāfiskā krīze, shēmošana korupcija utt. Varbūt jānāk vēl vienai – garīgai – atmodai?

  8. Kungs radi no manis miera darbarīku!
    Lai es spētu nest savu mīlestību tur, kur valda naids,
    Lai es nestu piedošanu tur, kur sāpīgi pāri dara,
    Lai es nestu saskaņu tur, kur nesaderība,
    Lai es nestu patiesību, kur valda maldi,
    Lai gara samulsumā, es iespētu parādīt likumu,
    Lai es spētu nest cerību tiem, kas izmisumā,
    Lai tumsas vidū es spētu gaismu atklāt,
    Lai skumjās es iespētu prieku nest,
    Kungs palīdzi man, lai es pārplūstu ilgās dot, bet ne ņemt,
    Lai es alktu ne tik daudz būt saprastam, kā citus saprast,
    Ne tik daudz būt mīlētam, cik mīlēt,
    Jo rodi tikai tad, kad atdod sevi,
    Aizmirstot sevi – iemanto sevi,
    Piedodot citiem – gūsti piedošanu,
    Nomirstot sev – dzimsti mūžīgai dzīvībai. (Asīzes Francisks)

    • Lasu, ka luterāņos sākas jaunas raganu medības pret mācītāju Juri Rubeni. Cilvēku, kurš bija un ir viens no vilcējspēkiem teoloģijā Atmodas laikā un tagad. Cilvēku, kuram pēc taisnības, progresivitātes, spējām un izglītības pēc Atmodas vajadzēja ieņemt Arhibīskapa amatu. Tagad netalantīgie konservatori gatavojas viņu sist krustā par to, ka viņš, redz lūkojas plašāk,redz cilvēkā vairāk un dziļāk, mūsdienīgāk nekā vecie baušļi.

      • Rubeņa personība patiešām ir “kontraversāla (lietojot vārdu, kas viņam pašam patīk)! Rubenis – Atmodas laikā – ir viena persona, un Rubenis – kā Elijas nama maksas meditācija centra vadītājs – cita persona! Vismaz tā liekas… Iespējams, ka alkatība vai arī aizraušanās ar virspusējo New age garīgumu (Vilbers, Rors) – vienkārši Jurim ir aizmiglojusi prātu… Jo skaidrs, ka šeit aiz kristietība pavīd kāda cita reliģija vai labākajā gadījuma tā ir “atsķaidīta” kristietība – pielāgota postmodernās inteliģences prasībām, nepretencioza ņemšanās ar personiskajām izjūtām, subjektīva vai abstrakta “garīguma” meklējumi utt. Nevis Kristus unikālās vēsts sludināšana!

  9. laba intervija

  10. nu tak, nauda nāk

  11. Es patiesam, no visa sirds, atvainojos par savu komentaru ( 15 : 29)

  12. Vai Latvijas Avize ir katolu inkvizatoru laikraksts,ja dzes komentarus ? Vai tiek nemts piemers no Polijas inkvizatoriem ?

  13. Vai katolu garidzinieki tic Dievam ? Noverojot kas notiek Vatikana,un tada katolistiska valsti ka Polija,tad parnem sausmas par ta saucamo katolu ticibu.Polija ta pasreiz ir gandriz sasniegusi ikvizicijas laikus.Uz sartiem gan vel nedezina,bet tiek kontroleta katra pilsona privata dzive.Seviski mazajas pilsetas un ciemos,bez garidzinieku atlaujas nenotiek pilnigi nekas.Katolu garidzinieki kontrole pilnigi visu,ieskaitot privato dzivi( seksu),pieprasa vairak dzemdet bernus.Par abortu cietumsods .

  14. Atbalstu, bet gribu dzīvot tādā mājā kā Vanags, nēsāt tādu pulksteni kā arhibskaps Vanags un braukt ar t;adu auto

  15. Atbalstu Stankeviču, Bet gribu dzīvot tādā mājā kā Vanags, nēsāt tādu pulksteni kā arhibīskaps Vanags un braukt ar tādu auto…

  16. nievājoša pieskaņa Atbildēt

    Latviešu valodā ar ganīšanu saprotam lopu uzraudzīšanu un pieskatīšanu.

  17. Grafists iemācijies Atbildēt

    dažus vārdus latviski!!!

  18. jau izklausās,bet neticu ,tā pēkšņi 90-tajos viss mainās,negribās vairs būt par inženieri,bet par

Draugiem Facebook Twitter Google+