Dabā
Zaļā dzīvošana

Ilze Pētersone: Esmu Grētas pusē1

Foto: Shutterstock

Ko gan “homo sapiensam” varētu izteikt zinātnieku paredzējums, ka miljoniem dzīvnieku sugu draud izmiršana? Ja konkrētāk – ceturtdaļai zīdītāju un vairāk nekā divām piektdaļām abinieku. Šāds konstatējums izskanēja Parīzē prezentētajā ANO globālajā bioloģiskās daudzveidības novērtējuma ziņojumā. Ko darīt, nekas nav mūžīgs… Un ko teiksit, ka mūsu mazo brāļu iznīcība apdraud arī mūs pašus?

 

Ziņojumā uz 1800 lapām, kuru trīs gadus veidojuši 450 zinātnieku un diplomātu, kas balstās uz 15 tūkstošiem atsauču, kā smagi akmeņi birst fakti, kas faktiski ir apsūdzība mums – cilvēkiem:

* katru gadu izmetam 300 līdz 400 miljonu tonnu smago metālu, šķīdinātāju, toksisko dūņu un citu atkritumu pasaules ūdeņos;

* plastmasas piesārņojums kopš 1980. gada ir pieaudzis desmitkārt;

* kopš 1980. gada vairāk nekā puse no lauksaimniecības pieauguma ir notikusi uz neskartu mežu rēķina;

* tikai 3% pasaules okeānu 2014. gadā raksturoti kā brīvi no cilvēku spiediena;

* zivju zveja notiek līdz šim nepieredzētā intensitātē, daudzas zivju sugas ir iznīcinātas tieši pārzvejas rezultātā;

* rifos dzīvais koraļļu apvalks pēdējo 150 gadu laikā samazinājies gandrīz uz pusi;

* mitrāju zudumi ir mērāmi 83%.

Sarakstu varētu turpināt un turpināt.

Kā smagi akmeņi birst fakti, kādas sekas radījusi mūsu bezatbildīgā un izšķērdīgā dzīve, kas atstājusi uz planētas milzīgu pēdas nospiedumu.

Zinātnieki saka, ka šī bijusi visdetalizētākā un plašākā planētas veselības pārbaude. Rezultāti rāda – ar tādu diagnozi ārstēšanās bija jāuzsāk daudz agrāk.

Vaimanas nelīdzēs, ir jārīkojas. Jautājums – cik katram no mums “pielec”, ka jāsāk ar sevi un arī jāprasa no likumdevējiem? Mazā Grēta Tūnberga no Zviedrijas šo ir sapratusi daudz agrāk par miljoniem pieaugušo un planētas glābšanu uzsāka pavisam vienkārši – diendienā ar plakātu rokā pieprasot savai valdībai rīkoties!

Man patīk, ka meitene vispirms sāka ar sevi un savas ģimenes pāraudzināšanu, un tagad viņas mamma, ievērojama operdziedātāja, vairs neceļo ar lidmašīnu uz viesizrādēm, ģimene izvēlas pārvietoties ar elektromobili, tēvs sekojis meitas pēdās un arī kļuvis par vides aizstāvi.

Grētas piemēram ar plakātiem rokās seko tūkstošiem jauniešu daudzās pasaules valstīs, taču netrūkst arī skeptiķu, kas šajā kustībā redz pasūtījumu vai vēl muļķīgāk – nevēlēšanos apmeklēt skolu. “Kāpēc jaunam cilvēkam jāstudē savas nākotnes labā, ja neviens nedara pietiekami daudz, lai glābtu šo nākotni? Kāda jēga ielāgot kaut kādus faktus, ja mūsu politiķi ignorē pašus svarīgākos, kurus mums pavēstījuši vislabākie zinātnieki?” izaicinošs ir Grētas pretjautājums pieaugušo padomam labāk pievērsties mācībām. Esmu Grētas pusē. Esmu arī Lielbritānijas parlamenta pusē, kurš nupat pasludināja ārkārtas situāciju klimata jomā.

Latvija – gan mūsu valdība, gan vairums iedzīvotāju – vides jautājumu izpratnes un reālas rīcības ziņā velkas astē. Saeima pat nespēja pieņemt jēdzīgu likumu, kas pilnībā aizliedz bezmaksas plastmasas maisiņus veikalos. Acīmredzamu caurumu likumā, visticamāk, lobēja lielie tirgotāji. Kauns viņiem.

Kā zobu sāpes daudziem nācis Eiropas Parlamenta balsojums par aizliegumu no 2021. gada tirgot vienreiz lietojamos plastmasas traukus, galda piederumus, salmiņus u. c.
Saistītie raksti

Konkrēts piemērs: kādā kafejnīcā lūdzu dzērienu nepasniegt ar plastmasas salmiņu, taču gados jauns oficiants tik nosaka – vēl jau drīkst! Kad Skultes tirdziņā visnotaļ simpātiskam zemniekam lūdzu nelikt burkānus plastmasas kuļķenē, viņš izskatās stipri pārsteigts. Skaidroju, ka okeāns jau pilns ar plastmasu un vaļu vēderi – arī. Oi, tas ir tik tālu, nosaka vīrs. Nav gan vairs tālu, godātais burkānu audzētāj!

Kāds no ziņojuma autoriem atzīst: “Cilvēkiem nevajadzētu krist panikā, bet vajadzētu sākt krasas pārmaiņas. Ar nelielām korekcijām šoreiz nepietiks.” Uz to arī visus aicinu.

LA.lv