Uncategorized

Esmu mierā ar dzīvi. Saruna ar Maiju Rozīti-Krištopani 16


Maija Rozīte-Krištopane
Maija Rozīte-Krištopane
Foto – Zigmunds Bekmanis

Viena no TV3 laika ziņu stāstītājām Maija Rozīte-Krištopane neaprobežojas tikai ar parādīšanos televīzijas ekrānos. Katru darbdienu no pulksten vieniem līdz četriem viņa uzrunā klausītājus arī radio “Star FM” ēterā un paspēj būt gan gādīga mamma diviem mazgadīgiem bērniem, gan izdarīga sieva savam vīram, lutinot viņu ar gardām maltītēm. Šobrīd viņa ir apmierināta ar dzīvi, kas ļauj savienot darbu un rūpes par ģimeni.

 

Plašākai sabiedrībai tu kļuvi pazīstama, stāstot laika ziņas TV3. Kas tavā dzīvē bija pirms tam?

Divpadsmit gadu vecumā izjutu vēlmi rakstīt jauniešu izdevumiem un devos pieteikties uz žurnāla “LaBa” redakciju. Tā sākās sadarbība, un kādu laiku rakstīju šim izdevumam. Tad pievienojās vēl citi, līdz dzīve mani saveda kopā ar nu jau mūžībā aizgājušo Jāni Mellēnu, kurš savulaik bija Latvijā ļoti pazīstams radio “Mix FM” un “Capital FM” dibinātājs. Strādājām kopā tieši “Capital FM” projektā pie satura veidošanas. Sākumā biju aizkadra cilvēks, redaktore, līdz brīdim, kad viņš piedāvāja pašai iet ēterā, kas tobrīd man likās visai absurdi. Jo šķita, ka nedz mana balss, nedz es pati esmu tam piemērota. Tomēr pieņēmu izaicinājumu un nostrādāju radio “Capital FM” teju desmit gadus. Paralēli piedalījos arī dažos kabeļtelevīziju projektos, taču, kad uzvarēju TV3 diktoru konkursā, sāku vadīt laika ziņas un daru to joprojām. Pie viena nomainīju arī radio un nu jau astoņus gadus esmu “Star FM” komandā.

Vai zini, kas bija izšķirošais, kāpēc tieši tevi izvēlējās laika ziņu lasīšanai?

Kad es pieteicos TV3 konkursam, neviens nepaskaidroja, kādam raidījumam tiek meklēts vadītājs. Kas būs jādara, to uzzināju tikai pēc uzvaras. Atlase bija nopietna, tā notika trīs kārtās – vispirms bija jāiepazīstina ar sevi un jāaprunājas ar žūriju, pēc tam vajadzēja iefilmēt nelielu sižetu un vēl citādi parādīt savas prasmes.

No malas izskatās ļoti vienkārši – raits stāstījums par gaidāmo laiku. Vai jums ir špikeri, kā dienas ziņu moderatoriem?

Nē. Mēs ar kolēģi Ansi Klintsonu runājam no galvas. Tāpēc arī brīžiem var pamanīt manu pasniegšanas un runas stilu, kas ir atšķirīgs no citiem. Špikeru nav nekādu. Mēs saņemam informāciju no sinoptiķiem, kuri apkopo ziņas no dažādiem avotiem, lai prognoze būtu pēc iespējas objektīvāka. Izlasot šo informāciju, mēs to pārdomājam un pasniedzam skatītājiem saprotamā valodā.

Laika ziņas cilvēkiem ir ļoti nozīmīgas, gatavojoties nākamās dienas gaitām. Vai tu pati šīs ziņas izmanto savā dzīvē un cik lielā mērā tām uzticies?

Protams, uzticos un pievēršu uzmanību pašas stāstītajam. Bet gribētu, lai laika ziņu ticamība būtu vēl lielāka, taču laika apstākļus prognozēt kļūst arvien grūtāk, tāpēc izvairos no ilgtermiņa prognozēm. Man šķiet, ka ir diezgan neproduktīvi spriest, piemēram, kāda būs vasara vai pat gaidāmie Līgo svētki, jo zinām, cik bieži laiks var strauji mainīties. Taču kopumā es tuvākajām laika ziņām sekoju.

Tieši to es tev gribēju pajautāt, kāda, tavuprāt, varētu būt šī vasara pēc tik krasām temperatūras svārstībām pavasarī?

Es domāju, ka vasarā būs līdzīgi – gan lieti, gan vēsums un dažas karstas nedēļas.

Tevi mājās gaida divi mazi bērni. Kā paiet laiks pēc darba kopā ar ģimeni?

Es cenšos pēc iespējas mazāk laika pavadīt prom no ģimenes. Vecākais puika, kuram ir trīs gadi, iet bērnudārzā, bet ar gadu veco meitiņu no rīta pati esmu mājās – ejam pastaigāties un darām citas ikdienišķas lietas. Kad priekšpusdienā man jāsteidzas uz radio, ierodas auklīte un pārņem manu stafeti. Vakarā šiverējam pa māju, sagaidām tēti un visi ejam pēc lielā puikas uz bērnudārzu – tas, it īpaši siltajā laikā, ir izveidojies par mūsu ģimenes rituālu. Tad kopā atkal dodamies pastaigā.

Esmu dzirdējis, tu esot liela kulināre?

Jā. Es gatavoju savējiem visas maltītes, bet tā ir ikdienas nepieciešamība. Tikai sava prieka pēc burties pa virtuvi un izdomāt jaunas receptes – tam īsti laika tomēr nepietiek.

Esi savējos izlutinājusi?

Gatavot ēst man liekas normāli un pašsaprotami. Man tas patīk un arī padodas, liekas raizes nesagādājot, tādēļ ar prieku gatavoju.

Kurš ir jūsu ģimenes firmas ēdiens, ko tu gatavo svētku reizēs?

Ļoti dažādi. Vīram un arī dēlam garšo gaļa, tāpēc pārsvarā svētku galdā tiek celti gaļas ēdieni, piemēram, steiks. Bet var būt arī kas cits – tas atkarīgs no tā brīža noskaņojuma un vēlmēm.

Pavisam drīz ar vīru svinēsiet septiņu gadu kāzu jubileju. Vai tevi nemulsināja, ka ienāksi ļoti slavenā ģimenē?

Es šo faktu pārāk neanalizēju, jo galvenās bija mūsu attiecības. Ja blakus ir mīlošs cilvēks, tad viss pārējais apkārt notiekošais kļūst mazāk svarīgs. Tikai mazliet vēlāk, kad par mūsu kāzām medijos un sabiedrībā radās tik liela interese, sapratu Kaspara ģimenes lomu Latvijā (Maijas vīratēvs ir bijušais Latvijas ministru prezidents Vilis Krištopans – aut.). Turklāt šī interese bija negaidīta, jo mēs paši par precēšanos vispār nerunājām un preses relīzes neizsūtījām. Beigās sensāciju kārie publikai radīja iespaidu, ka apprecoties esam sarīkojuši realitātes šovu, bet tā nebija patiesība.

Esi vadījusi TV3 “Koru karus” un citus raidījumus, pēc kuriem nereti nākas uzklausīt dažādas atsauksmes, tostarp arī ļoti kritiskas. Kā izturies pret komentāriem?

Katrs cilvēks, kurš darbojas publiski, agri vai vēlu saskaras ar savas darbības vērtējumu un iziet cauri vairākām kritisko komentāru uztveres stadijām. Sākumā mazliet jāpārdzīvo, tad jānomierinās un jāsaprot, ka tas nav atkarīgs tevis. Par visiem, kas kaut ko dara, runā, un tas ir normāli, tāpat kā katram ir tiesības uz savu viedokli. Svarīgi ir tikai tas, ko domā pats un apkārtējie cilvēki, kuru viedoklim tavā skatījumā ir nozīme. Jā, arī man bija grūti pieņemt nepamatotus spriedumus it sevišķi “Koru karu” vadīšanas laikā. Mani tiešām pārsteidza, cik daudz negāciju, ļaunuma ir cilvēkos. Tagad cenšos izvairīties no liekām savas dzīves apspriešanām ārpus radio un televīzijas. Ja par mani parādās kāds raksts, tā komentāru sadaļai vairs nepievēršu uzmanību. Taču nekad nevajag palikt vērtējuma negatīvajā noskaņā, jo tieši pretēji ir arī daudz cilvēku, kuri savos komentāros ieliek apbrīnojamu siltumu. Dažkārt uzraksta e-pastu vai piezvana pat uz radiostudiju un pasaka kaut ko jauku. Tas ir lieliski! Arī es mēģinu vairāk laba pateikt gan pazīstamiem, gan nepazīstamiem cilvēkiem, un visiem tas nāk tikai par labu.

Vai kāda ievērības cienīga notikuma sakarā tu mēdz arī “ietvītot”?

Es nelietoju sociālos tīklus.

Ilgajos darba gados gadījušies arī kuriozi?

Protams, ir bijušas pārteikšanās, neveiklas situācijas, taču ar laiku esmu sapratusi, jo mierīgāk, brīvāk uz to reaģēju un mazāk baidos no kļūdīšanās, jo labāk. Bet par savu lielāko dzīves uzdevumu uzskatu tikt vaļā no sev raksturīgā perfekcionisma.

Esi domājusi par jauniem izaicinājumiem?

Jā, esmu par to aizdomājusies, un vienmēr nonākusi pie secinājuma, cik labi, ka ir iespēja darīt to, kas tik pazīstams un pašsaprotams. Mana karjera veidojusies soli pa solim bez lieliem mērķiem, uz kuriem speciāli būtu gājusi. Priecāšos, ja varēšu visu turpināt, un grūti iztēloties, ko citu dzīvē es varētu darīt. Nenoliegšu, mans pašreizējais darbs ir lieliski savienojams arī ar ģimenes dzīvi.

 

Pieturzīmes

Bez kā tu nevari iedomāties savu dienu?

Bez brokastīm kopā ar ģimeni.

Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?

Darbīga, spītīga, dāsna.

Būtiskākais sasniegums darbā?

Viss, ko es daru, ir ar mērķi kļūt labāka savā arodā.

Labākā izklaide?

Brīvā laika baudīšana kopā ar ģimeni.

LA.lv