Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. februāris, 2016
Drukāt

Kādā noskaņojumā dodaties uz jaunatnes ziemas olimpiskajām spēlēm?

lace_2

Paula Kristiāna Lāce, skeletons

Piektdien Norvēģijā (Lillehammerē) atklās II pasaules jaunatnes ziemas olimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāvēs 16 labākie jaunie ziemas sporta veidu pārstāvji septiņos sporta veidos. Aptaujāju mūs jaunos olimpiešus.

 

Paula Kristiāna Lāce, skeletons: “Lepojos ar iespēju pārstāvēt valsti šādās augsta līmeņa sacensībās. Mans mērķis ir iekļūt labāko trijniekā. Uzskatu, ka šobrīd esmu ļoti labā fiziskā formā, un arī tehnikas ziņā ir viss nepieciešamais. Galvenais – būt psiholoģiski gatavam. Piedalījos kvalifikācijas posmos Īglsas trasē Austrijā, kā arī olimpiskajā trasē Lillehammerē. Esmu ļoti apmierināta, pat pārsteigta par savu augsto rezultātu. Trenera Mihaila Arhipova vadībā iegūtā fiziskā sagatavotība ļāva man cīnīties par augstu vietu, īpaši Īglsas trasē, kas skeletonā zināma kā starta trase. Milzīgs darbs ticis ieguldīts arī vasaras treniņnometnēs, starta ieskrējiena estakādē un trasē. Man ir lieliska komanda, un skeletonā tiek ieguldīts komandas darbs, lai gan to uzskata par individuālo sporta veidu.”

 

Anda Upīte, kamaniņu braukšana: “Uz olimpiādi došos labā noskaņojumā, jo veiksmīgs bija sezonas vidus un otrā puse – 4. un 6. vieta junioru pasaules kausa posmos jauniešiem. Jaunatnes olimpiskajās spēlēs mērķis ir nobraukt divus stabilus braucienus. Kamaniņu sportā trenējos sešus gadus. Pirms diviem gadiem iestājos Murjāņu sporta ģimnāzijā, kas deva izaugsmi fiziskajā sagatavotībā un arī rezultātos trasē. Lai iegūtu tiesības braukt uz jaunatnes ziemas olimpiskajām spēlēm, izturēju lielu konkurenci, jo Latvijā ir daudzas meitenes ar līdzvērtīgu rezultātu.”

 

Raimo Vīgants, distanču slēpošana: “Gribu pierādīt sev un citiem, uz ko esmu spējīgs. Ilgais un grūtais ceļš ir atmaksājies ar iespēju piedalīties gaidāmajās sacensībās. Esmu pieradis pārvarēt slinkumu un citas grūtības, jo zinu, ka tādējādi kaujā būs vieglāk. Vislielāko atbalstu snieguši vecāki un treneris. Šovasar trenējāmies daudz smagāk, nolēmām meklēt arī spēcīgākus treniņu partnerus, tāpēc pievienojāmies arī Latvijas biatlona izlasei.”

 

Kārlis Krūzbergs, šorttreks: “Gaidāmajām spēlēm tika pakārtota visa sezona un mērķis ir godalgota medaļa individuālajās distancēs vai jauktajās stafetēs. Treniņos ielikts daudz darba. Saspringtā sacensību plāna dēļ treniņus šosezon bija grūti savienot ar skolu. Vislielāko atbalstu man sniedza treneris un ģimene. Nākotnē centīšos gūt iespēju piedalīties pieaugušo olimpiskajās spēlēs, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē.”

 

Ernests Loktevs, biatlons: “Dodos uz sacensībām, lai parādītu, ka esmu pelnījis pārstāvēt Latviju. Jau pirms diviem gadiem kopā ar treneri uzstādījām mērķi piedalīties šajā olimpiādē. Tādēļ vajadzēja vispirms uzlabot savu fizisko formu, un pie tā cītīgi strādāju. Progresu redzēju ik mēnesi. Bija grūti savienot sportista grafiku ar mācībām. Paldies skolotājiem par sapratni un atbalstu. Dažkārt bija smagi arī morāli, baidījos no fiasko atlases mačos, tomēr treneris spēja manī saskatīt potenciālu.”

 

Žanete Gedra, kalnu slēpošana: “Lai gan Lillehammerē konkurēšu ar meitenēm, kas ir gadu vecākas, jūtu, ka daudzas no viņām varu pārspēt. Šīs sacensības uzskatu nevis par pašmērķi, bet gan kā pakāpienu manai sportiskajai izaugsmei. Kalnu slēpošanā lielākās grūtības rada intensīvie treniņi. Esmu pateicīga skolotājiem par sapratni, jo saspringto grafiku ir grūti savienot ar skolu. Arī nākotnē vēlos darīt to, kas padodas vislabāk, – man tā ir kalnu slēpošana.”

Pievienot komentāru

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+