Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
30. aprīlis, 2015
Drukāt

Esplanāde pārvēršas par kosmodromu (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Interaktīvā izstāde "European Space Expo" izpelnījusies lielu ievērību jau 24 Eiropas pilsētās, un to apmeklējis aptuveni pusmiljons eiropiešu. Izstāde apskatāma bez maksas.

No šodienas līdz pat 10. maijam Rīgā, Esplanādē, apskatāma Eiropas lielākā ceļojošā kosmosa izstāde “European Space Expo”.

Rīt, 1. maijā, izstādē varēs sastapt arī Rīgā dzimušo Krievijas kosmonautu Anatoliju Solovjovu, kas stāstīs par savu pieredzi, strādājot izpaltījumā. Starp citu, A. Solovjovs iekļauts Ginesa rekordistu sarakstā kā kosmonauts, kas Visumā pavadījis visilgāko laiku.

Izstāde izvietota tieši tai celtā kupolveidīgā paviljonā. Tajā ikviens varēs izzināt, kā kosmosa nozare ietekmē mūsu dzīvi. Izstādē varēs apskatīt, aptaustīt un izmēģināt plašu inovatīvu tehnoloģiju un pakalpojumu klāstu, ko piedāvā kosmosa nozare. Izstādes paviljona centrā ir liels mūsu planētas modelis. Katrs apmeklētājs varēs mainīt uz tās redzamo informāciju: apskatīt zemeslodes temperatūras līmeni, izmešu līmeni atmosfērā utt. Paviljona malās izvietoti interaktīvi stendi par dažādām kosmosa tēmām. Piemēram, var noskaidrot, kā Eiropas Kosmosa aģentūras radītie satelīti mūsdienās palīdz optimizēt transporta plūsmu, uzlabot lauksaimniecību un zivsaimniecību, sargā vidi un palielina mūsu drošību. Piemēram, no kosmosa var novērot, kādā apjomā ekoloģisku katastrofu laikā jūrā izplūst nafta.

Viens no izstādes rīkotājiem – zinātnes centra “Z(in)oo” pārstāvis Pauls Irbins stāsta: “Izstādē varēs saprast, kā nauda, ko Eiropa tērē kosmosa jomai, ikdienā dod atdevi. Tā nav tikai gaisā izšauta raķete vai kosmonauts, bet zinātne, kas palīdz attīstīties citām jomām – elektronikai, medicīnai, pārtikas zinātnei, materiālzinātnei, fizikai, ķīmijai un, protams, astronomijai. Man no visiem stendiem visinteresantākais šķiet “Latvija un kosmoss”. Kaut neesam kosmosa lielvalsts, savu iespaidu uz tā izpēti esam atstājuši. Piemēram, Eiropas Kosmosa aģentūras būvētajos kuģos izmanto arī Latvijā radītus materiālus.”

Visas Eiropas kosmosa nozares vērtība patlaban ir 5,4 miljardi eiro gadā, un tā nodarbina vairāk nekā 31 000 augsti kvalificētu darbinieku.

Izstādes apmeklētāji varēs arī uzklausīt ekspertus, kuri 15 minūšu lekcijās populārzinātniskā veidā stāstīs par kosmosa izpēti. Paredzētas tematiskās uzstāšanās, piemēram, par satelītu “Galileo” pozicionēšanas lietojumiem Latvijā, mūsu valsts zinātnieku veikumu kosmosa izpētē u. c.

Mazos izstādes apmeklētājus noteikti sajūsminās iespēja radoši tehniskajās darbnīcās izveidot savu raķeti un palaist to gaisā turpat, Esplanādē. “Izstādes laikā Esplanāde pārvērtīsies par mazu kosmodromu,” sola P. Irbins. No zinātnes centra “Z(in)oo” Cēsīs atvesti dažādi eksponāti, kas būs apskatāmi līdztekus kosmosa izstādei.

Izstādi Rīgā organizē Eiropas Komisija, un tās norisi nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar bērnu zinātnes centru “Z(in)oo.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kāpēc vienmēr tiek aizklāts Rainis?Visu pagājušo vasaru priekšā bija stalažas.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+