Foto – Shutterstock

Ēst vai neēst cīsiņu apvalku? 3

Lielveikalā piecgadīgam bērnam nopirkām Bērnu cīsiņus dabiskā apvalkā. Cik man zināms, tādā gadījumā tie pildīti dzīvnieku zarnās, taču šo cīsiņu apvalks bija gumijots, grūti sakošļājams, to nevarēja novilkt. 
AUSMA TALSU NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Desu apvalks ietekmē pārtikas produkta uzglabāšanas laiku. Speciālisti zina teikt, ka vārītā desa dabiskā apvalkā būs ēdama trīs diennaktis, pusžāvētā – piecas līdz septiņas diennaktis, taču, ja apvalks ir mākslīgs, uzglabāšanas termiņš būs jau 30 diennaktis.

LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente Ilze Grāmatiņa skaidro, ka dzīvnieku zarnu nepietiekot, lai varētu apgādāt visus gaļas pārstrādes uzņēmumus, tāpēc desu ražotāji izmanto arī no dabiskām izejvielām – dzīvnieku ādas – iegūtus apvalkus. – Tie ir ēdami, vienīgi termiskās apstrādes laikā var notikt kādas pārmaiņas, tāpēc apvalku nevar tik viegli dabūt nost.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bērnu cīsiņus ražo arī Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers”. – Mūsu izgatavotajiem cīsiņiem apvalks patiešām ir dabisks – zarnas. Tikai reizēm kādas no tām ir cietākas par citām. Savukārt dažādu ražotāju piedāvātie ēdamie kolagēna apvalki var būt kraukšķīgi un vieglāk noņemami, kas rada mānīgu priekšstatu par apvalka izcelsmi, – stāsta uzņēmuma mārketinga nodaļas vadītāja Sanita Liepiņa.

SIA “Ādažu desu darbnīca” valdes loceklis Mārtiņš Sauka atklāj, ka viņu ražotnē Bērnu cīsiņu masu pildot vienīgi aitu zarnās, nekādus zarnu aizvietotājus neizmantojot. – Aitu zarnām ir cīsiņiem atbilstīgs diametrs. Cūku zarnās, kam lielāks diametrs, pildām sardeļu masu. Zarnas pērkam no gaļas pārstrādātājiem, turklāt iegādājamies tikai no viena piegādātāja, kura piedāvātās preces kvalitāte mūs apmierina. Pircēji bieži vien jauc divas lietas – dabiskos dzīvnieku zarnu apvalkus un dabiskos kolagēna apvalkus, kas abi ir ēdami un nav novelkami, tie jāēd kopā ar gaļas izstrādājumu. Otros mēs izmantojam desu ražošanā.

Iepakošanas materiālu un pārtikas piedevu vairumtirdzniecības un ražošanas uzņēmuma SIA “DCL” mājaslapā norādīts, ka kolagēna jeb olbaltumvielu apvalkus izgatavo no kolagēna šķiedrām, ko iegūst no lopu ādas elementiem. Rūpnīcā ādas sadalīšanas un šķelšanas procesā ādas virsējo slāni atdala no apakšējā. Atlikušo ādas pusfabrikātu tehnoloģiskajā procesā pēc konservantu atdalīšanas pakļauj ķīmiskai un mehāniskai apstrādei. Ķīmiskās apstrādes mērķis ir balastvielu atdalīšana un ādas struktūras mīkstināšana. Pēc tam notiek ādas smalcināšana, sadalīšana šķiedrās un sajaukšana. No iegūtās kolagēna masas presē apvalkus, tos kaltē un vēl citādi apstrādā, lai attiecīgās temperatūras un mitruma ietekmē apvalks iegūtu nepieciešamās īpašības.

Ir ēdamie un neēdamie kolagēna apvalki. Ēdamos izmanto cīsiņu, sardeļu, vārīto, pusžāvēto un žāvēto desu, kā arī dažādu kūpinājumu ražošanā. Tos izgatavo, ņemot vērā lietošanas iespējas un izvēlēto galaprodukta veidu (piemēram, cīsiņi vai grila desiņas, pildīšanas mašīnu specifikācija, pildīšanas ātrums, pārblīvēšanas aprēķins, termoapstrādes īpatnības).

Reklāma
Reklāma

Ēdamie kolagēna apvalki ir viegli sagremojami, tie pagarina produkta realizācijas laiku, jo ir ilgs uzglabāšanas termiņš. Kolagēna apvalki lieliski aizstāj cūku vai aitu zarnas, vēl vairāk – ļauj precīzāk saglabāt produkta diametru, ir vieglāk apstrādājami un uzglabājami, samazina zudumus. Ļoti svarīgs arguments ir to zemā cena salīdzinājumā ar dabiskajiem materiāliem.