Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. marts, 2016
Drukāt

Estrādei – aizdevums uz zelta paplātes (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekta vizualizācija.

Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem parakstījis Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas būvprojekta izstrādes līgumu.

Rekonstrukcija tiks veikta atbilstoši arhitektu izstrādātajam skiču projektam, kas 2007. gadā uzvarēja starptautiskā konkursā. Beidzot Rīgas pašvaldība un valsts atradušas kopīgu valodu – Rīgas dome projekta īstenošanai varēs saņemt aizdevumu no Valsts kases 40 līdz 45 miljonus eiro ar nulles procentu likmi uz 30 gadiem. Tā kā Mežaparka estrāde ir valstiskas nozīmes Rīgas pašvaldības īpašums, visnotaļ saprotams, kādēļ valsts Rīgas domei naudu pasniegusi kā uz zelta paplātes. Protams, rīdziniekiem ar saviem nodokļiem parāds būs jāatmaksā, taču ieguvējs būs kā Dziesmu svētku tradīcija, tā valsts kopumā. Sarunās ar kultūras ministri Daci Melbārdi tagad īstenoto ideju izteicis Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekts tiks īstenots divās kārtās no 2016. līdz 2021. gadam. Pirmajā posmā – līdz 2018. gada jūnijam (valsts simtgades Dziesmu svētki notiks jau tā paša gada jūlija pirmajā nedēļā) tiks pārbūvēta skatītāju zona, paplašinot to līdz 30 000 sēdvietām, kuras transformējamas par aptuveni 70 000 stāvvietām. Jautāta, vai klātnākošie astoņi tūkstoši sēdvietu atrisinās mūžīgo biļešu trūkumu uz noslēguma koncertu, Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte sacīja: “Tā kā 2013. gada svētkos uz vienu biļeti pretendēja 100 cilvēki, jebkura estrādes kapacitāte būs par mazu. Taču astoņi tūkstoši klāt ir labāk nekā nemaz.” Arhitekts Juris Poga sacīja, ka paplašinot skatītāju lauku, varbūt kļūsim interesantāki pasaules zvaigžņu lielkoncertu rīkotājiem un varēsim konkurēt ar igauņiem, kuru estrāde patlaban piedāvā 100 000 stāvvietas. Paplašinot skatītāju lauku, tiks izbūvēts arī apakšzemes apjoms, kur izvietosies tirdzniecības vietas, ēdināšanas zona, tualetes. Saprotams, ka, paplašinot skatītāju zonu, cietīs koki, kurus nāksies izcirst. Estrādes apsaimniekotāja SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš sacīja, ka Mežaparkā apbūve drīkst aizņemt 30 procentus no teritorijas. Patlaban apbūvēti esot 12 procenti, bet tas nenozīmē, ka “centīsimies sasniegt tos 30 procentus, taču minētā apbūve estrādē ir pieļaujama”.

Pirmajā rekonstrukcijas kārtā paredzēts izbūvēt arī pagaidu kora tribīnes. Kā sacīja Juris Poga, pēc šīm pārveidēm tribīne vizuāli līdzināsies par gliemežnīcu iedēvētajai, 2007. gada projektā iecerētajai un līdz 2021. gadam uzceļamajai – tikai bez jumta.

2018. gada svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis solīja, ka uz simtgades svētkiem tiks visi dziedātāji, kuri vēlēsies. Vai Jura Pogas arhitektoniskais risinājums ar koristu pagaidu tribīnēm ļaus īstenot režisora ieceri par laiku lokiem, ideju par sievu koru uznācienu koncerta sākuma daļā ap divdesmito dziedātāju rindu? “Viss atkarīgs no tā, vai valsts piešķirs scenogrāfijai pietiekami daudz līdzekļu, katrā gadījumā arhitektūra mūsu idejai nav pretrunā,” sacīja U. Brikmanis. Estrādes rekonstrukcijas pirmajai kārtai paredzēts līdz 18 miljoniem eiro.

Savukārt rekonstrukcijas otrā kārta paredz, ka pēc 2018. gada svētkiem pašreizējā estrādes ēka tiks nojaukta un līdz 2021. gadam vietā uzcelta jauna moderna estrāde ar pārsegumu jeb jumtu kupola formā. Jaunajā estrādē varēs atrasties 11 000 dziedātāju un vēl aptuveni trīs tūkstoši izvietoties uz skatuves tribīņu priekšā. Ja estrādes izbūvi paredzēts pabeigt līdz 2021. gadam, rodas jautājums, vai tur varēs notikt nākamie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kam saskaņā ar piecu gadu ciklu kārta 2020. gada vasarā? Aizkulisēs dzirdēts, ka šos svētkus varot arī uz gadu atlikt. Rekonstrukcijas otrās kārtas izmaksas tiek lēstas līdz 25 miljoniem eiro.

Jautāts par “Rīgas mežu” kapacitāti jaunās estrādes apsaimniekošanā nākotnē, Aivars Tauriņš teic, ka izmaksas varēšot pat samazināties, jo, piemēram, patlaban apkurei izmantotās dārgās šķidrās gāzes vietā multifunkcionālā estrādes ēka siltumam izmantošot pašmāju ražoto un lētāko šķeldu.

Līdz 2017. gada 10. janvārim jāizstrādā estrādes rekonstrukcijas pirmās kārtas būvprojekts, lai var izsludināt konkursu celtniekiem. Savukārt līdz 2017. gada 17. februārim projektam jābūt saskaņotam un būvvaldē iesniedzamam.

 

Uzziņa

Ieguvumi pēc estrādes rekonstrukcijas

*Skatītāju laukumā tiks nodrošināti ne mazāk kā 30 000 sēdvietu, kas ir par 8000 vietām vairāk nekā šobrīd.

*Paplašinātās estrādes kora tribīnes ļaus uz tām izvietoties 11 000 koristu, kas ir par 5300 cilvēkiem vairāk nekā šobrīd. Būs iespēja kora tribīnēs, tām piegulošajā teritorijā un uz estrādes skatuves izvietot līdz 14 000 dalībnieku, papildus iegūstot 7300 vietu.

*Ja pasākums estrādē notiek bez sēdvietām, skatītāju laukā kopā ar koru tribīnēm būs iespējams nodrošināt līdz pat 70 000 stāvvietu, papildus iegūstot vairāk nekā 25 000 vietu.

* Zem estrādes skatītāju lauka tiks izbūvētas labierīcības, laukumi tirdzniecībai, izstāžu zonas, atbrīvojot estrādei apkārt esošo zonu.

* Zem estrādes tiks izbūvēta multifunkcionāla ēka ar konferenču un ekspozīciju zālēm.

Avots: Projekta autoru sniegtā informācija

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. tikai ne šitajā nolāpīto “krievu” laikā, izzags ka i nenosmirdēs

  2. Piekritīsiet, ka tas nav vajadzīgs!!!

  3. 40 – 45 miljoni Rīgas domei – 2. “zelta tilts” ?

  4. nekas principā nemainīsies: tā pati pusdienas-pēcpusdienas saule uz koristiem.
    platums 48 cm “sēžam-vietai” varbūt pietiekams bērnudārza bērnam.

Draugiem Facebook Twitter Google+