Etniski orientālās noskaņas Pārdaugavā 0
Tējnīcā “Materia” līdz augusta beigām būs baudāma “Karī smarža” mākslinieces Patricijas Tiknuss gleznās.
Pārdaugavā pie Dzelzceļa tilta upes krastā ar gleznainu panorāmu loga rāmjos atrodas tējnīca “Materia “Tējas un Sarunas””, kur nesteidzīgi var lasīt grāmatas, klausīties mūziku un baudīt mākslu… Košas krāsas, smalki raksti, Austrumu noskaņa mūs aizved līdz “Karī smaržai” – mākslinieces Patricijas Tiknuss jaunākajai gleznu izstādei. P. Tiknuss jau kopš bērnības bijusi ierauta nebeidzamā mākslas virpulī. Mākslinieces vecāki Malda un Ivars Muižuļi mākslas pasaulē pazīstami kā gleznotāji un grafiķi. Sākotnēji mācības Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā un pēc tam studijas Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļā. Atšķirībā no vecākiem, kuri ir kurzemnieciski sulīgu, tīru un košu krāsu piekritēji, P. Tiknuss ir vairāk klusināta savā krāsu izvēlē, radot neparastus krāsu salikumus, piemēram, sūnzaļā un blāvināti zilā sabalsojumu.
Būdama teicama zīmētāja, viņa daudzkārt savos darbos akcentējusi cilvēku figūru un priekšmetu formu noteiktību, kā arī apjomu plastiku. Veidojot šo darbu izstādi, gleznotāja vēlējusies radīt etniski orientālas noskaņas, noslēpumu, mazliet sajūtamu senu paklāju un vīraku smaržu. Gaisā virmojošs Austrumu gardumu aromāts un indiešu ēdienu noslēpums. Klusinātas un nesteidzīgas sarunas pie tējas tases mūs tuvina sendienu austrumnieciskai noskaņai un ezoteriskām pārdomām… Darbi pārsvarā radīti tieši šai izstādei, tie ir rakstaini, un tajos dominē indiešu seno paklāju motīvi, piesātinātas krāsas, apgleznoti dēlīši, miniatūras, arī lielformāta darbi – orientālas klusās dabas. Māksliniece savas radošās prasmes liek lietā arī kā dizainere kādā ekskluzīvo audumu salonā. Šķiet, krāšņā audumu pasaule sasaucas ar mākslinieces glezniecībā jau labu laiku sastopamajiem ornamentiem, rakstiem un dekorativitāti. Iedvesmojoties no tā visa, māksliniece ir radījusi arī pati savu spilvenu un aksesuāru kolekciju.
Māksliniecei pašai ir veseli trīs dinastijas turpinātāji, un nebūtu nekāds brīnums, ja arī tie izrādīsies jau nopietni ķērušies pie pindzelēm vai zīmulīšiem, lai cildinātu mammas un vecvecāku arodu.
