Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. novembris, 2012
Drukāt

Euro ieviešana – lingvistisks absurds un komunikācijas katastrofa

Latvijas bankas attēlsLatvijas bankas attēls

Saeima sākusi darbu pie valdības izstrādātā eiro ieviešanas likumprojekta, kura mērķis ir efektīva un caurskatāma Eiropas vienotās valūtas ieviešana Latvijā ar 2014. gadu. Likuma tālāka virzība gan būs smags pārbaudījums valdošās koalīcijas disciplīnai, jo sabiedrībā atbalsts pārejai uz eiro ir rekordzems.

 

Saskaņā ar sociālo pētījumu aģentūras SKDS datiem pāreju uz šo valūtu atbalsta tikai 13% Latvijas iedzīvotāju, kas ir zemākais rādītājs kopš šādu aptauju sākšanas 2004. gadā.

Pirmajās debatēs par šo jautājumu deputāts Andrejs Elksniņš (“SC”) aicināja nesteigties ar eiro ieviešanu Latvijā, pamatojot to gan ar nebūšanām eirozonā, gan juridiskām likuma nepilnībām. Viņam iebilda Dzintars Zaķis (“Vienotība”), ironiski atgādinot, ka saskaņā ar amatpersonas deklarāciju arī Elksniņš pats savus uzkrājumus glabā tieši eiro. Pāriešana uz Eiropas valūtu, pēc Zaķa vārdiem, Latvijai 10 gadu laikā ļaušot ietaupīt vismaz 900 miljonus eiro, nemaksājot, piemēram, par ārējā parāda apkalpošanu, un vēl vismaz 700 miljonus eiro valsts varēs ietaupīt uz konvertāciju rēķina. Turklāt bez ekonomiskiem apsvērumiem esot jāņem vērā ģeopolitiskie. Balsojumā likumprojekta nodošanu komisijām atbalstīja 51 valdošās koalīcijas deputāts un pret bija 36 opozīcijas pārstāvji.

Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Vienotība”) pauda nožēlu, ka valstij stratēģiski svarīgs jautājums kļuvis par politisko cīņu un populisma lauku.

“Nekādā gadījumā neuzskatu, ka eiro ir problēmas. Problēmas ir dažām eirozonas valstīm. Nav nekādu argumentu, lai mēs gļēvi pasēdētu maliņā un pagaidītu, tajā pašā laikā saņemot miljardiem latu no dažādiem Eiropas fondiem savas tautsaimniecības atbalstam,” teica Reirs.

Tomēr skaidrs, ka viņa vadītajai komisijai nāksies ne tikai strādāt ar likumu, bet aktīvi mēģināt pārliecināt sabiedrību. Šīs nedēļas beigās gaidāms “Vienotības” kongress, kurā deputātiem un pārējiem partijas biedriem varētu tikt uzdots aktīvi tikties ar vēlētājiem un informēt par valūtas maiņas nepieciešamību.

Eiro likumprojekts tiek kritizēts ne vien politisku un ekonomisku, bet arī tīri gramatisku iemeslu dēļ. Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasības, arī latviešu normatīvajos aktos valūtas nosaukums būs jāraksta “Euro”. Latvija kopā ar citām mazajām dalībvalstīm kopš 2004. gada centās pārliecināt ECB par tiesībām ievērot savus gramatikas likumus, bet bez īpašiem panākumiem. “Latvija par šo jautājumu cīnījās visilgāk, bet diemžēl arī mums nācās kapitulēt. No lingvistiskā viedokļa politiķu iejaukšanās valodas likumos ir nebijis absurds un nepieļaujama iejaukšanās valodas sistēmā,” uzskata deputāte un valodniece Ina Druviete (“Vienotība”).

Likums paredz, ka trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un sešus mēnešus pēc tās cenas un tarifi tiks atspoguļoti gan latos, gan eiro. Abu valūtu vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu.

Vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot maksājumu latos, atlikumu izdos eiro. Sākot ar eiro ieviešanas dienu, bankomātos netiks izsniegti lati. Arī kredītiestādes, “Latvijas Pasts” un valūtas maiņas punkti no eiro ieviešanas dienas vairs neizsniegs latus, paredz likumprojekts. Beidzoties vienlaicīgās apgrozības periodam, eiro būs vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis.

Likumprojekts paredz, ka latu skaidrās naudas nomaiņu pret eiro kredītiestādēs varēs veikt sešus mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Nomaiņas periods Ministru kabineta noteiktās “Latvijas Pasta” pakalpojumu sniegšanas vietās būs viens mēnesis no eiro ieviešanas dienas. Kredītiestādes un “Latvijas Pasts” veiks latu apmaiņu pret eiro neierobežotā apjomā. Savukārt latu nomaiņas pret eiro periods Latvijas Bankā būs bez termiņa un apjoma ierobežojuma.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+