Foto – Shutterstock

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis piektais zemākais Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes “Eurostat” pārskatītie dati.

Lasītākie

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21

Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins

Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī – tāpat kā Igaunijā – 2013.gadā bija 65% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (49%), Rumānijas (57%), Horvātijas (61%) un Ungārijas (62%) rādītājus.

Nedaudz lielāks nekā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Čehijā un Slovākijā (abās valstīs 74%), Polijā (75%), Slovēnijā (76%) un Lietuvā (78%).

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm

Viedoklis

Romāns Meļņiks: Katra nākamā Saeima tiek nosaukta par labāku nekā iepriekšējās. Bet valsts tiek pārvaldīta aizvien sliktāk

Kokteilis

FOTO. “Neviens bērnam neliek smaidīt tik labi, kā viņa māte!” Kamēr Keita Midltone turpina cīņu ar vēzi, sabiedrību atkal šarmē princis Luiss

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (136%), Vācijā (122%), Austrijā (120%), Dānijā, Lielbritānijā, Somijā un Zviedrijā (visās valstīs 115%).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2013.gadā veidoja 64% no ES vidējā līmeņa, kas bija lielāks vien par to, kāds šis rādītājs bijis Bulgārijā (45%), Rumānijā (55%) un Horvātijā (61%).

Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis Ungārijā (66% no vidējā līmeņa blokā), Polijā (67%), kā arī Igaunijā, Lietuvā un Grieķijā (visās valstīs 73%).

Savukārt visaugstākā labklājība ir Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā par 257% pārsniedza vidējo līmeni blokā, kam seko Nīderlande (131%), Īrija (130%), Austrija (128%), Zviedrija (127%), Dānija (124%) un Vācija (122%).

Eiro zonas 18 dalībvalstīs IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bija 107% no ES vidējā, bet AIC uz vienu iedzīvotāju – 106%.

Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz Kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa, kas tiek izteikts kā 100%

“Eurostat” aprēķina IKP un AIC uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.