Foto – Dainis Bušmanis

Latvijā 25,5% strādājošo saņem mazu algu – mazāk nekā divas trešdaļas no vidējās stundas darba samaksas likmes valstī -, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), turklāt arī abu pārējo Baltijas valstu rādītāji ir starp augstākajiem blokā, liecina ES statistikas departamenta “Eurostat” jaunākie dati, kas apkopoti par 2014.gadu.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar tiem otrs lielākais mazo algu saņēmēju īpatsvars strādājošo vidū ir Rumānijā (24,4%), kam seko Lietuva (24%), Polija (23,6%), Igaunija (22,8%), Vācija (22,5%), Īrija (21,6%) un Lielbritānija (21,3%).

Savukārt vismazāk strādājošo, kas saņem mazu atalgojumu, bijis Zviedrijā (2,6%), Beļģijā (3,8%), Somijā (5,3%), Dānijā (8,6%), Francijā (8,8%) un Itālijā (9,4%).

VIDEO. Cik tas ir pieklājīgi? Soctīklotāji lauž šķēpus par kādu vīrieti, kurš, braucot ar “Vivi”, iestiprinās ar siļķi un majonēzi

Dārzs

Neparastas puķu dobes no vienkāršiem materiāliem. 10 fantastiskas foto idejas

Okupantiem milzīgi zaudējumi: atklāj, ko Ukrainas trieciens pa lidlauku Krimā nodarījis Krievijas armijai

ES vidēji mazas algas saņēma 17,2% strādājošo. Bloka dalībvalstīs vērojamas krasas atšķirības starp mazo algu saņēmējiem pēc dzimuma un vecuma. ES 2014.gadā mazāk nekā divas trešdaļas no savā valstī vidējās stundas darba samaksas saņēma 21,1% strādājošo sieviešu un 13,5% strādājošo vīriešu. Turklāt 30 gadu vecumu nesasniegušo strādājošo vidū mazu algu saņēma 30,1% strādājošo, bet 30-59 gadu veco cilvēku vidū tādu bija ne vairāk kā 14%.

Atalgojumā ir nozīme arī izglītības līmenim: jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāka iespējamība, ka cilvēks saņems mazu atalgojumu. 2014.gadā ES 28,2% strādājošo ar zemu izglītības līmeni saņēma mazu algu, strādājošo ar vidēju izglītības līmeni vidū tādu bija 20,9%, bet augsti izglītotu strādājošo vidū tādu bija 6,4%.

Tāpat 31,9% strādājošo ar noteikta termiņa līgumu saņēma atalgojumu, kas uzskatāms par mazu, bet to, kuru darba līgums bija beztermiņa, vidū tādu bija 15,3%.

Izsakot pirktspējas paritātes standartos (PPS), kas izslēdz cenu atšķirību ietekmi valstu starpā,2014.gada oktobrī, par ko apkopoti dati, Latvijā vidējā stundas darba samaksas likme bija pieci PPS, kas ir trešā mazākā ES aiz Bulgārijas (3,6 PPS) un Rumānijas (4 PPS). Lietuvā vidējā stundas darba samaksa bija 5,1 PPS, bet Igaunijā – 6,6 PPS. Savukārt vislielākā stundas darba samaksas likme bija Dānijā (18,5 PPS), Īrijā (18,4 PPS), Beļģijā (15,4 PPS), Vācijā un Luksemburgā (abās valstīs 15 PPS), kā arī Nīderlandē un Zviedrijā (abās valstīs 14,5 PPS).

Arī izsakot eiro vidējā stundas darba samaksa Latvijā bija viena no mazākajām ES. Bulgārijā tā bija 1,7 eiro, Rumānijā – divi eiro, Lietuvā – 3,1 eiro, bet Latvijā 3,4 eiro. Igaunijā stundas darba likme eiro 2014.gadā bija 4,9 eiro, bet vislielākā tā bija Dānijā (25,5 eiro), Īrijā (20,2 eiro), Zviedrijā (18,5 eiro), Luksemburgā (18,4 eiro), Beļģijā (17,3 eiro) un Somijā (17,2 eiro).