Mobilā versija
+19.2°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
12. decembris, 2016
Drukāt

Eva Mārtuža. “Pētera zvērests” (4)

Petera_zverests

Iznācis Evas Mārtužas romāns “Pētera zvērests”

Anna Katrīna, uzzinot, ka mīklainos apstākļos bojā gājis viņas tēvocis, meklē atbildes uz mīklām, kuras vecais vīrs atstājis neatbildētas – cik sena ir baltu tautu vēsture, kādu mantojumu senči mums ir atstājuši un kas patiesībā rakstīts Krievzemes cara Pētera I parakstītajā pergamentā, kura atrašanai onkulis veltījis savu dzīvi. Meklējumos sieviete sastopas ar baltu valodu zīmju pētnieku Ronaldu Prūsi un viņa klasesbiedru izmeklētāju Benediktu Hiršhofu. Notikumi mezglojas, atraisās, atkal savijas neatšķetināmā kamolā, lai jaunie cilvēki, sekojot šķietami nesavienojamiem faktiem un notikumiem, atrisinātu Pētera zvēresta noslēpumu.

Par pirmo latviešu kriptoromānu nodēvētais Evas Mārtužas “Pētera zvērests” pirmpublicējumu piedzīvoja 2008. gadā; autores pārstrādāts, romāns piedzīvo savu otro izdevumu.

“”Pētera zvēresta” izlasīšana līdzinās svētku drānu uzģērbšanai, kas paceļ pāri ikdienai. Piešķir labsajūtu. Pārākuma, skaistuma, vērtības izjūtu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. liktenis66@inbox.lv Atbildēt

    Mani draugi jautāja: kāpēc, rakstot romānu “Pētera zvērests”, un pētot baltu vēsturi, atskārtu, ka pamazām pārvēršos izmeklētājā, kurš ārkārtīgi alkst uzzināt iespējami vairāk par savas tautas vēsturi, par to, kas īsti mēs, latvieši, esam, kāpēc tieši mums ir šīs unikālās tautas dainas, kurās ietverta ģeniālā dzīves dziņa, attieksme, un – kas tad īsti ir tas mūsu, latviešu, Dievs. Kur un kurā brīdī mēs viņu esam pazaudējuši, kurā ceļmalā esam nometuši?

    Jādomā, ka vecais āzis Holms un viņa pēcnieki mis Mārpla un tamlīdzīgie kriminālromānu garīgie guru ir pretīgi štampi, pakaļdarinājumi.

    Ka lauku dzīves apraksti, sākot ar “Mērnieku laikiem”, “Zaļo zemi” un beidzot ar “Likteņa līdumniekiem” ir bezkaunīga viena sižeta atkārtošana jeb plaģiāts.

    Ka ironiskie pilsētas dzīves raksturojumi Anšlava Eglīša romānos un pēcāk Zigmunda Skujiņa darbos, bet tagad Bereļa daiļradē ir bezkaunīga veču sazvērestība un viena žanra kopēšana.

    Ka Fuko svārsts, Da Vinči kods, Vēsturnieki, Sātana Bībele ir svētā govs, kuru izveides paņēmienus latviešu rakstniece Mārtuža nedrīkst pat mēģināt pielietot savā romānā “Pētera zvērests”.

    Ka apaļīgie baroka eņģelīši Rundāles pilī ir visbriesmīgākais plaģiāts un tādi drīkstēja atrasties tikai pašā pirmajā pirmā apaļdupšu izgudrotāja arhitekta radītajā celtnē un citi arhitekti ir maitas, bezgaumīgi plaģiāti, kuriem nav tiesības izmēģināt un variēt un pilnveidot un novest līdz galējībai interesantu versiju.

    Ka latviešiem vispār nav tiesību neko radīt, tiesības ir tikai pašiem sevi apsmiet.

    Visiem, kas grib saprast latvju zemes vēsturi, pagātni, iesaku grāmatu, ko nesen izlasīju. Tā saucas „Pētera zvērests”. Es tajā atradu stāstu par sevi. Man ļoti patika, ka katra daļa sākās ar stāstu par Pēteri Pirmo un viņa sievu, latvieti, baltieti Martu Skavronsku jeb Katrīnu I. Otrs laika slānis ir 20. gadsimta astoņdesmitie gadi, kad padomju propaganda jau plūca pirmos augļus – bija uzaugusi paaudze, kura noliedza visu latvisko, neticēja, ņirgājās par senatni uut. Un trešā līnija notiek mūsdienas, kad cilvēciņš, tāds kā es (apmēram)neko negrib zināt par baltu senatni, bet viņu ievelk vēsturē pašas tēvocis, kurš inscinē savu nāvi. Meitenei jādodas meklējumos un jāatrod sava un savas zemes vēsture. Arī ceļš un sapratne uz mīlestību.

  2. Pēteris Juhņevičš Atbildēt

    A, kas ir cariene Skavronska? Vai tā, kas zelta karietē brauca uz Višķiem pie saviem audžuvecākiem?

  3. Par pirmo izdevumu bija sešas vai vairāk recenzijas. Ko tas nozīmē? Parasti kārtējo Kot-Muktupāvelas, Nor- Iksten-Beridzes baisos amerikāņu kino atstāstus latviešu mērcē recenzē kā augstākos sasniegumus. Liakam tā vajag. VKKF to saprot.

  4. Pēteris Juhņevičš Atbildēt

    Jauni un dumi cilvēki, parasti 20-gadnieki, tiek ievilkti noslēpumā, kurš liek viņiem iziet cauri Latvijas vēsturei un atrast Pētera zvērestu. A, kas tas par Pēteri? Izrādās vīriņš, kurš gribēja, lai Krievijai būtu izcirsts logs uz Eiropu, bet savas mīļotās carienes Martas Skavronskas lūgums aptur lielākus karus, izglābj Latvijas genofondu, ļauj tam atjaunoties. Un kas notiek ar mūsdienu gudrīšiem – viņi atklāj kaut ko, ko vērts uzzināt.

Draugiem Facebook Twitter Google+