Pasaulē
Vēsture

Everesta rekordi. Aprit 65 gadi, kopš iekarota augstākā pasaules virsotne 16


Everests, Edmunds Hilarijs un Tenzings Norgajs.
Everests, Edmunds Hilarijs un Tenzings Norgajs.
Foto: Caters News/Scanpix/LETA un Wikimedia Commons

1953. gada 29. maijā Everesta virsotnē pirmo reizi nostājās cilvēki – Jaunzēlandes bitenieks, ceļotājs un alpīnists Edmunds Hilarijs (1919-2008) un šerpa Tenzings Norgajs (1914-1986). Kopš tā laika pagājuši 65 gadi, un lūk, daži interesanti fakti par Everestu un centieniem tajā uzkāpt.

Everesta augstumu pirmo reizi noteica 19. gadsimta 50. gados indiešu matemātiķis Radants Sikdars, kļūdoties par nieka 11 metriem.

Kalna nosaukums nepāliešu valodā ir Sagarmatha, kas nozīmē “debesu piere”, savukārt Tibetā to sauc Džomolungma, – “Visuma māte”. Tas dēvēts arī ar “Virsotni XV”, bet pašreizējo vārdu ieguva 1856. gadā, kad britu pulkvedis Vo to nosauca sava priekšnieka Džordža Everesta vārdā, kurš pasaules augstāko virsotni nekad netika redzējis.

Ar lidmašīnu pāri Everestam pirmie pārlidoja Duglass Daglass-Hamiltons un Deivids Faulers Makintairs 1933. gadā.

Gadu pirms Hilarija un Norgaja Everesta virsotni gandrīz sasniedza Šveices ekspedīcija, – viņiem pietrūka tikai 250 metru…

Pēdējā reize, kad neviens visā kāpšanas sezonā nesasniedza pasaules augstākā kalna virsotni, bija 1974. gadā.

Japānas alpīniste Junko Tabeja 1975. gadā kļuva par pirmo sievieti, kura sasniegusi Everesta virsotni.

Austriešu alpīnists Reinholds Mesners (1944) bija pirmais cilvēks, kurš 1978. gadā sasniedza Everesta virsotni, nelietojot papildus skābekli.

Poļu alpīnisti Lešeks Siči un Kšištofs Veličkijs bija pirmie, kas 1980. gadā uzkāpa Everestā ziemā.

1990. gadā Everestā uzkāpa Pīters Hilarijs – Edmunda Hilarija dēls, kļūdams par pirmo Everesta iekarotāja dēlu, kurš pats uzkāpis pasaules augstākajā virsotnē.

1995. gadā Everestā uzkāpa divi pirmie latviešu alpīnisti – Teodors Ķirsis (1942-2003) un Imants Zauls (1942).

Japānis Juičiro Miurs 2003. gadā kļuva par pirmo septiņdesmitgadnieku, kurš sasniedzis Everesta virsotni. Jāpiebilst, 70. gados Miura, laizdamies lejā no Everesta ar slēpēm, nokrita, un viņa kritiens bija gandrīz puskilometru garš.

Visjaunākais kāpējs, kurš sasniedzis Everesta virsotni, bija 13 gadus vecais amerikānis Džordans Romero, kurš uzkāpa kalnā kopā ar savu tēvu Polu Romero, pamāti Kārenu Lundgrēnu un trim šerpām – Angu Pasangu, Lama Dava un Lama Karma.

Visvairāk reižu – 21 – Everestā uzkāpis šerpa Lakhpa Tenzings, šerpa Čurims bija pirmais, kurš uzkāpis Everestā divas reizes vienas kāpšanas sezonas laikā, savukārt šerpa Babu Čiri 1999. gadā pavadīja Everesta virsotnē – “nāves zonā” – 21 stundu.

Šerpa Pembu Dordže veicis visātrāko kāpienu Everestā – viņš sasniedzis virsotni no bāzes nometnes astoņās stundās un desmit minūtēs (parasti nepieciešamas vairāk nekā četras stundas kāpienam no ceturtās nometnes līdz virsotnei).

Nepālieši Pema Dordžī un Moni Mulepati kļuva par pirmo pāri, kurš salaulāts Everesta virsotnē, un tas notika 2005. gadā.

Pirmais cilvēks, kurš nolaidies uz Everesta virsotnes ar helikopteru, ir Didjē Delsalle, kurš to mēģinājis 2005. gadā.

Kopš 1924. gada, kāpjot Everestā, dzīvību zaudējuši 248 kāpēji, 87 no viņiem bija šerpas. Visvairāk nāvju vienā sezonā tika pieredzēts 1996. gadā, kad uz kalna bojā gāja 15 kāpēji. Tomēr kopš 1990. gada letālo negadījumu caurmērs vienā sezonā ir 3.6% no visiem kāpējiem, tādējādi Everests ir daudzkārt mazāk bīstams par Anapurnu vai K2.

Katru gadu kāpēji Everestā rada 12 tonnas atkritumu.

LA.lv