Mobilā versija
+0.1°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
16. novembris, 2017
Drukāt

IZM var nepietikt jaudas reformām. Saruna ar Eviju Papuli (13)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Kopš novembra sākuma viena no augstākajām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdnēm, Izglītības departamenta direktore un valsts sekretāra vietniece Evija Papule pametusi darbu ministrijā. Kāpēc? To centos izzināt šajā sarunā.

E. Papule: – IZM vai tās struktūrās strādāju jau kopš 1995. gada. Tātad lēmums aiziet ir pieņemts pēc vairāk nekā 20 gadu darba. Lēmums patiešām ir mans, bet tas tika pieņemts noteiktu iemeslu pēc. Par iemesliem jau esmu teikusi: ja vēlamies virzīt lielas reformas, būtiskas pārmaiņas, ir ļoti svarīgi strādāt kopā ar gudriem, zinošiem un profesionāliem cilvēkiem vai vismaz tādiem, kam piemīt viena no šīm īpašībām. Šādiem cilvēkiem ir jābūt ministrijas vadībā, jo tieši no viņiem atkarīgs, kāds būs pārmaiņu rezultāts.

Esat teikusi, ka no ministrijas aizejat tāpēc, ka tālākai izskatīšanai netiek virzīti kādi svarīgi dokumenti. Mājiens tā kā uz valsts sekretāri. Tagad, kad jau esat prom no IZM, vai varat pateikt skaidrāk, kas tad tika aizkavēts un kurš bija kavētājs?

Negribētu teikt vairāk par to, ko jau pateicu. Taču vēlreiz uzsveru: ja īsteno nopietnas pārmaiņas, nepieciešama arī atbilstoša profesionālā kapacitāte. Cilvēkam, kas vada IZM, būtu jāpiemīt vismaz vienai no manis minētajām īpašībām. Ja nav, tad rodas apjausma, ka iecerētās pārmaiņas nevar tikt saprātīgi īstenotas. IZM kopumā arī trūks kapacitātes, lai kvalitatīvi īstenotu visas sāktās reformas.

Vai kapacitātes trūkst zemo algu dēļ – par tām IZM darbinieki bieži gaužas – vai arī pareiza nav ministrijas personālpolitika?

Otrais iemesls. Algas vien problēmu nerisina. Ja cilvēkiem patīk tas, ko viņi dara, ja viņi redz tam jēgu, tad algas nav tik būtiskas, kaut iztikas līmenis arī, protams, ir svarīgs.

Ja ministrijai nav profesionālas vadības, arī politiskajai vadībai trūkst atbalsta un tad tā ne vienmēr rīkojas racionāli.

Šobrīd izglītības nozarē ir pieņemti vairāki labi un pareizi, bet konvulsīvi lēmumi.

Vai runājat par ministra Kārļa Šadurska paziņojumu par nepieciešamību visās skolās vidusskolas klasēs mācīties latviski?

Šobrīd izglītībā ir viena liela pārmaiņa: tā ir izglītības satura reforma. To veikt ir pats pēdējais laiks. Pārējais ir pakārtots vai ar to saistīts, tajā skaitā valodu joma. Tāpēc ministra lēmums ir pareizs, bet tas nedrīkstēja būt konvulsīvs. Pieņemot lēmumus, ir jāzina, kā tos īstenosim, jābūt skaidriem vismaz nākamajiem trīs soļiem. Turklāt ir jārunā ar sadarbības partneriem, ar tiem, kam būs jāīsteno šīs pārmaiņas. Ja nav pagūts runāt pirms lēmuma pieņemšanas, jārunā pēc tam, cik ātri vien iespējams. Skolās ir zinoši direktori un pedagogi, taču nu viņi jūtas uzmesti, apdraudēti. Savukārt, ja viņi laikus būtu uzrunāti, kopā būtu iespējams izstrādāt darbības plānu. Tagad sanāk tā, ka ministrijā pieņem lēmumu, bet jāīsteno tas būs skolām, tām faktiski pasaka: nu tā ir jūsu problēma, dariet, ko gribat, bet īstenojiet mūsu plānu. Tam bija jābūt mūsu kopējam darbam.

Tātad, kad ministrs paziņoja par iecerētajām pārmaiņām mācību valodas jomā, viņam nebija reāla plāna, kā tās īstenot?

Politiskajiem lēmumiem ne vienmēr apakšā ir plāns. Tā var būt, ja vien ministrs var paļauties uz stipru ieviesējinstitūciju. Taču šobrīd tā nav, un tagad ir skaidrs tikai pirmais solis. Ir skaidrs, ka būs vajadzīgas izmaiņas likumā. Kaut kas būs jādara ar skolām un skolotājiem, taču, kas tieši, pagaidām nav saprotams. Ar mazākumtautību izglītības konsultatīvo padomi tikšanās plānota tikai mēnesi pēc ministra paziņojuma. (Saruna notika 8. novembrī, tikšanās bija plānota 10. novembrī. – I. K.)

Tik nopietnu lēmumu attiecībā uz mācību valodu nedrīkst pieņemt pēdējā elpas vilcienā, pieļaujot, ka reformu īstenos kāds cits. Taču: kurš būs tas cits?

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Viņa pēc izglītības ir krievu valodas skolotāja!

  2. Godīgi sakot, – taisni riebjas lasīt šo interviju – gan no intervētājas, gan intervējamās attieksmes, tāpēc jau tautu tracina, ka latviešu valodas lietošana ikdienā lielpilsētās ar katru gadu kļūst par lielāku retumu un jau par problēmu, kamēr ierēdņi Izglītības ministrijā guļ uz lauriem un sūdzās par nepietiekamu sagatavotību latviešu valodas reformas ieviešanai valsts skolās un dzīvē. Viņi gatavojas šai pārejai jau 26 gadus!! Vaino ministru un, lai gan apgalvo, ka nepiedalās politikā, tomēr atļaujas izteikt mājienus, ka latviešu tauta, ko pārstāv tautas uzticību baudošie tautas brāļi un māsas Saeimā, varētu neatbalstīt šīs visai latviešu valstsnācijai nozīmīgās reformas ieviešanu dzīvē. Par ko šī Izglītības ministrijas ierēdne visus IM nostrādātos 20 gadus ir saņēmusi algu? Vai tas nebija viņas tiešais pienākums rūpēties par kadru sagatavošanu pārejai uz vispārējo latviešu valodas apmācību krievu skolās, kontaktu kopšanu dialoga uzturēšanai starp likumdevējiem – latviešu tautu un krievu skolu vadību. Nepieņemama, Papules ieņemtajam amatam neadekvāta ir intervētājai sniegtā atbilde, ka IM nav nekāda sakara ar reālās situācijas apzināšanu latviešu valodas apguvē krievu skolās. Nesaprotami, kā tik ilgi šāds cilvēks varēja atrasties Izglītības Ministrijas sekretāres amatā.

  3. Duskusijas vajagot? Kundzīte nekad pati nav rīkojusies kā tagad runā. Taisa ar L. A starpnicību vēlēšanu reklāmu. Žurnāliste tāda pat rakastura kā minētā kundzīte.

  4. Katrām reformām pamatā ir jābūt filosofijai, tad mērķim un tikai pēc tam plānam.
    Bet ja pārmaiņu vienīgais dzinulis ir pašmērķīgas ambīcijas, tad rezultāti ir un būs bēdīgi.
    Haosa karaliene.

  5. Viņa pietiekami ilgi un mēķtiecīgi ir grāvusi izglītību. Paskatieties par ko ir pārvērsta fizkultūra – fiziskās aktivitātes tiek veidotas tā, lai tās nebūtu orientētas uz individuālo rezultātu – tiek iznīcināts sacensības gars, tiek ierobežotas arī spēles komandā, lai bērni neiemācās sadarboties. Tagad katra pārbarota tizleņa kustība jāuztver kā brīnums un atzīmes jāliek par “centību”, nav brīnums, ka viņas vainas dēļ mūsu bērniem ir aizvien sliktāka veselība, ja bērni sporta stundās fizisko aktivitāšu vietā tagad raksta kontroldarbus par hanbola spēles noteikumiem, nevis spēlē to, tad vienīgais ko viņi apgūst ir pildspalvas turēšanas kompetences!

  6. Mums visiem ir ērti,ka lēmumus pieņem politiķi??! Vai tad mūsu politiķi rēķinās ar sabiedrību? Ja tā būtu,tad nebūtu,piemēram, šie bezgalīgie eksperimenti nodokļu jomā un progresīvais ienākuma nodoklis būtu ieviests jau deviņdesmitajos gados! Ne jau sabiedrība šo visā pasaulē dominējošo nodokli dēvēja par kaitīgu un bīstamu!

  7. Emsis tas ar to traktora naudu. Atbildēt

    Marazms turpinās ar ministrijām un draugu būśanām.

  8. Priekš kam, priekš idiotiskas reformas vēl jāpalielina birokrātu bars ?

  9. kad liek pie darba, tad bēg. Ne jau ministram viss jādara.

  10. Interesanti, skolu skaitu optimizēs, skolēnu skaits samazinās, bet ierēdņu skait nepieciešams palielināt. Ka tik nabadziņi nepārstrādājās.

  11. Interesanti, skolu skaitu optimizēs, skolēnu skaits samazinās,bet birokrātu skaitu vajadzētu palielināt. Ka tik nabadziņi nepārstrādajās.

Draugiem Facebook Twitter Google+