Fadejevs: Lielākā bagātība ir ģimene, pašam īstas bērnības nebija 2
Aigars Fadejevs gadu tūkstošu mijā tika pielīdzināts leģendārajam Jānim Daliņam. Kādēļ gan ne, ja abi ar 68 gadu starpību kļuvuši par olimpiskajiem vicečempioniem 50 kilometru soļošanā un abas reizes pēc tam pāri visai Latvijai vēlies soļošanas popularitātes vilnis, ko gan veicināja atšķirīgiem līdzekļiem. Daliņš jau sen citā saulē, bet 40 gadus vecā Fadejeva īpašumā joprojām ir septiņi nacionālie rekordi soļošanas distancēs no 5000 metriem stadionā līdz 50 kilometriem šosejā.
Negrib uz Rio
Aigars piedalījies trīs olimpiskajās spēlēs, un no ceturtajām viņu šķīra nieka 19 sekundes, taču ne soļošanā. Atvadījies no asfaltētajām trasēm, Fadejevs devās uz ASV, kur pusotra gada laikā, paša pieredzi papildinot ar akadēmiskām zināšanām, ieguva masiera fizioterapeita sertifikātu un turpat Amerikā atvēra privātpraksi, starp kuras pacientiem un klientiem ar laiku parādījās Kobe Braients, Taisons Gejs, Berijs Bonds un citi pasaulslaveni sportisti, tostarp Džons Stefensens, kurš pierunāja Aigaru doties sev līdzi uz Austrāliju. Plānotā mēneša vietā viņš ķenguru zemē nostrādāja pusgadu un pēc tam – mājup.
Rīgā savu privātpraksi jeb sporta rehabilitācijas centru Fadejevs iekārtojis Akas ielā. Nu jau viņam ir tāda autoritāte, ka pašam vairs nav jāiet pie slavenībām, jo tās ierodas pie Aigara. Pazīstamākais ir ASV sprinteris Volters Dikss – olimpiskās bronzas laureāts 100 un 200 metros (2008), pasaules vicečempions abās distancēs (2011). Prasu Aigaram, vai viņam pieteicies arī pasaulē ātrākais cilvēks Useins Bolts, kurš nesen savainoja augšstilba cīpslu. Neesot gan. Iespējams, ka trauma nav smaga, jo Bolts jau iekļauts starp Jamaikas olimpiešiem, kuri startēs Rio.
Vai gatavoties olimpiskajām spēlēm Fadejevs palīdz arī kādam Latvijas sportistam? “Palīdzu, tikai neprasi, lūdzu, uzvārdus.” Saprotams – mediķa ētika. “Ne tikai. Viņiem ir līgumi ar saviem sponsoriem, un tie, uzzinājuši par sportista vizītēm pie fizioterapeita, var nospriest, ka gadījies kas slikts, un samazināt vai pat lauzt līgumu, lai gan runa ir tikai par rehabilitāciju pēc lielas slodzes.” Vai arī pats dosies uz Rio? “Iespējams, tomēr es negribētu.”
Jautāju, vai viņa darbs kaut daļēji ir mehanizēts. “Pa ierīcei un aparātam manā ofisā ir, taču pārsvarā – roku darbs. Bet man patīk smagi strādāt.”
Puika starp vilkiem
Bet nu atcerēsimies paša Fadejeva gaitas sportā, piedzīvojot gan triumfa brīžus, gan sāpīgas neveiksmes. Olimpiskajās spēlēs viņš pirmo reizi piedalījās tieši pirms 20 gadiem Atlantā un pārsteidzošā kārtā izcīnīja sesto vietu 20 kilometru soļošanā. Puika starp rūdītiem vilkiem!
“Tā vis nesaki, es jau toreiz biju viens no pasaulē spēcīgākajiem junioriem. Turklāt Atlantā man nebija nekādu kompleksu, nekādas atbildības, jo tautieši negaidīja, ka es tur kalnus gāzīšu, un tiesneši manus soļus nevēroja tik piekasīgi kā turpmāk. Tādēļ sanāca itin labi, un Atlanta man kļuva par tādu kā atspēriena dēlīti visam turpmākajam. Vai olimpiskās spēles ir īpašas sacensības? Kāds procents mistikas tām piemīt, kaut vai ar to, ka notiek tikai reizi četros gados. Tiklīdz beigušās vienas spēles, sāc jau domāt un gatavoties nākamajām. Olimpiskajās spēlēs dzimst jaunas zvaigznes un sadeg vecās.”
Ceļš uz nākamajām spēlēm bija gana savdabīgs. Nākamajā vasarā pēc Atlantas viņš ieguva savu pirmo titulu, Somijas pilsētā Turku kļūstot par Eiropas U-23 čempionu 20 kilometros. Gadu vēlāk Budapeštā droši soļoja pretī zeltam Eiropas pieaugušo čempionātā, pirmais iegāja tunelī, kas veda uz 20 km distances finišu stadionā. Taču pirmais no tuneļa iznāca Krievijas soļotājs Iļja Markovs, un Fadejevs saņēma sudraba medaļu. “Vēl tagad nespēju saprast, kā tas gadījās. Pirms tuneļa atskatījos un tuvumā neredzēju nevienu sekotāju.”
Ziemā gāja pavisam traki – autoavārija un slimnīca, ko viņš atstāja ar ģipsī iemūrētu kāju. “Pēda bija tā sakropļota, ka vajadzēja no jauna mācīties ne vien soļot, bet pat staigāt. Tomēr iemācījos un jau pusgadu vēlāk Pasaules kausa izcīņas posma 50 kilometros finišēju astotais.”
Lielākā bagātība
Piecdesmit kilometri izrādījās Aigara trumpis viņa otrajās olimpiskajās spēlēs 2000. gadā Sidnejā. 20 km distancē Fadejevs, it kā iesildoties, ierindojās 14. vietā, bet soļošanas maratonā taktiski un fiziski apspēlēja gandrīz visus, izņemot tolaik nepārspējamo poli Robertu Koržeņovski. Ienācis tā saucamajā MIX zonā, kur sportistus pēc finiša sagaida žurnālisti, Aigars diezgan ilgi nedevās mums rokā, sēdēja malā un mitrām acīm vērās kādā fotoattēlā. “Mana sieviņa Linda ar mūsu dēlēnu klēpī, Ralfam vēl tikai pusgads,” viņš vēlāk paskaidroja. Un, uzkāpjot olimpiskajā goda pjedestālā, lai saņemtu sudraba medaļu, pretēji aizliegumam pamanījās skatītājiem un televīzijas kamerām demonstrēt Latvijas karodziņu pāris plaukstu lielumā.
Vaicāju Aigaram, kā Ralfam klājas tagad, pēc 16 gadiem. “Šovasar absolvēja Teikas pamatskolu, pats nosprieda, ka turpmākie trīs gadi vidusskolā būtu zemē nomests laiks, un izvēlējās mākslas ceļu – mācīsies mediju dizainu. Ar dēlu saprotos lieliski un ģimeni uzskatu par savu lielāko bagātību. Protu to novērtēt, jo man pašam nav bijis īstas bērnības – tā pagāja Murjāņu sporta ģimnāzijas internātā.”
Soļotājs maratonā
Gadu sildījies Sidnejas slavas saulītē, viņš pasaules čempionātā Edmontonā piedzīvoja apmēram tādu pašu neveiksmi kā Budapeštā, tikai vēl sāpīgāku. Aigars stadionā iesoļoja trešais, taču finiša taisnē palaida garām meksikāni Edgaru Hernandesu, kurš beigās viņu apsteidza par astoņām sekundēm, un medaļa pagalam. Pirms un pēc tam Fadejevam vēl sliktāk klājies trīs pasaules un vienā Eiropas čempionātā, kur viņu diskvalificēja it kā par nekorektu soļošanas stilu.
Vai tādās reizēs negribējās mest pie malas šo sporta veidu, kurā tiesnešiem iespējams būt tikpat subjektīviem kā, piemēram, daiļslidošanā? “Zini – nē. “Grand Prix” sacensībās es netiku diskvalificēts ne reizi. Bet olimpiskajās spēlēs un lielajos čempionātos, kur krustojas nāciju intereses, tiesneši centās “nozāģēt” medaļu pretendentus no konkurentu valstīm. Lai tā vairs nenotiktu, Starptautiskā vieglatlētikas federācija vēlāk mainīja soļošanas tiesnešu izvēles kārtību augstākā prestiža sacensībās.”
Trešās olimpiskās spēles Fadejevam izrādījās pašas pieticīgākās – Atēnās devītā vieta 20 kilometros un vienpadsmitā 50 km. Pēc tam viņš negaidīti paziņoja, ka ceturtajām spēlēm Pekinā centīsies kvalificēties nevis soļošanā, bet gan maratona skrējienā. Kā tad tā?
“Sapratu, ka nepieciešams mainīt vidi, jo mans treneris Aivars Rumbenieks un es bijām viens otru pilnīgi izsūkuši. Iestājās totāla diskomforta sajūta, tādēļ nolēmu pamēģināt ko jaunu, lai nesajuktu prātā un kļūtu par ikdienas cilvēku. Turklāt citiem tas varēja likties interesanti – pazīstams soļotājs skrien maratonu.”
Kvalifikācijas norma Pekinai bija divas stundas un 18 minūtes. Aigars tai nāca arvien tuvāk, tomēr Vīnes maratonā, kas bija pēdējā iespēja, viņam pietrūka 18 sekunžu. Vienīgais gandarījums ir tas, ka Fadejeva rezultāts 2.18:19 ir piektais labākais Latvijas maratona vēsturē.
Bēdu ieleja
Slavas zenītā viņam netrūka ne pielūdzēju, ne sponsoru. “Tele-2” pat uzņēmās finansēt jauno soļošanas talantu meklēšanas sacensības un treniņu nometnes ar Aigara Fadejeva līdzdalību, par ko viņam diezgan ilgi nācās būt šī mobilo sakaru operatora reklāmas sejai. Talanti atradās, dažs likās itin cerīgs, tomēr par lielu čempionu nekļuva, un pēc Aigara norieta beidzās arī “Tele-2” rūpes par soļošanas nākotni Latvijā.
Kādu to saskata Fadejevs? “Latvijas olimpiādē Valmierā vēroju soļotāju sacensības un sapratu – bēdu ieleja! Dažs puisis likās diezgan spējīgs, taču bez priekšstata par pareizu soļošanu. Manuprāt, tradīcijas apsīkumā vainojams spilgtu līderu trūkums. Ja nav līdera, tad nav arī to, kuri viņam seko.”
