Faksimilā izdoti Rīgas ”greznības noteikumi” 0
Sestdien Turaidas muzejrezervātā notiks 1593. gadā Nikolausa Mollīna tipogrāfijā iespiestās grāmatas ”Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums” faksimilizdevuma atvēršanas svētki, informē muzeja pārstāve Anda Skuja.
Izdevuma atvēršana ir viens no pirmajiem pasākumiem Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu programmā, bet Turaidā tas notiek, jo Sigulda ir ”Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” oficiālais partneris un tāpat grāmatas oriģināls glabājas Turaidas muzejrezervātā.
”Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums” oriģinālā ir
drukāts augšvācu valodā uz pergamenta un grezni iesiets. Grāmatu muzejs iegādājies antikvariātā vēl padomju gados, 1981. gadā. Unikālo izdevumu tulkojusi un komentārus tam rakstījusi Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētniece Valda Kvaskova. Komentāru autori tāpat ir mākslinieks Valdis Villerušs un mākslas vēsturniece Ina Līne. Faksimilizdevuma metiens – 500 eksemplāru. Grāmatai, faktiski – vēstures avotam, varētu būt plašs lasītāju loks, jo sadzīves vēsture kļūst aizvien populārāka.
Nikolausa Mollīna iespiestie Rīgas rātes noteikumi reglamentē kādu kārtu ļaudis cik ilgi drīkst kāzas svinēt, cik viesu lūgt, cik muzikantu aicināt, kas liekams uz galda, kāda greznuma pakāpes drānas katram pieklājas nēsāt. Protams, priekšraksti namniekiem un kalpiem atšķīrās. Samta, zīda, atlasa un damasta drēbes Rīgā drīkstēja nēsāt tikai rātes locekļi un Lielās ģildes eltermaņi. Dāmām tika noliegtas pērles, zelts un sudrabs ap rokām un priekšautiem. Tie bija noteikumi, kas regulēja tā laika pilsētnieku sadzīvi un atspoguļoja kā puritānisma tendences katolicisma un reformētās baznīcas ietvaros, tā arī centienus saglabāt kārtu hierarhiju un vācu – nevācu atšķirības ”no šūpuļa līdz kapam”. Kā raksta grāmatniecības vēsturnieks Ojārs Zanders, tāda satura ”greznības noteikumi” 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā bija izplatīti ne tikai Livonijā, bet arī Vācijas zemēs un Polijā. Rīgas pilsētas oficiālais tipogrāfs Mollīns tos izdeva kā 1593., tā arī 1598. gadā, bet greznības noteikumi Rīgā bija pastāvējuši vēl pirms tipogrāfa ierašanās pilsētā un tos turpināja atkārtoti iespiest visu 17. gadsimtu. Acīmredzot, iedzīvotājiem tie bija pastāvīgi jāatgādina, par spīti sodiem.
