Latvijā
Sabiedrība

Fakti par katoļu baznīcu Latvijā: ticīgo un baznīcu skaits, svētvietas un klosteri 0

Foto – Evija Trifanova/LETA

Pirmdien vizītē Latvijā ierodas Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks. Viņš ir garīgā vara un autoritāte ne tikai kristiešiem. Pāvests Francisks no savas pirmās kalpošanas dienas aicina pasauli pievērsties nabagiem un visvājākajiem, nebaidās runāt atklātu valodu par netaisnībām sabiedrībā, iestājas pret lieku līdzekļu tērēšanu, aicina saudzēt vidi. Kā pāvesta pārstāvētās katoļu baznīcas divu tūkstošu gadu vēsturē iekļaujas arī Latvija, varat lasīt šajos “LA” apkopotajos faktos.

1. Katrs piektais – katolis?

Latvijā 2017. gadā bijuši 377 474 katoļi, tas ir par 40 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pēc baznīcu oficiālās statistikas iznāk, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pieder katoļu baznīcai, bet katrs trešais – luterāņu. Tomēr atklāts paliek jautājums, cik ticami ir šie skaitļi, ņemot vērā, ka svētdienās dievkalpojumos lauku baznīcās cilvēku nav daudz un uz ticīgo skaitu baznīcās ietekmi atstāj tie paši demogrāfijas un izbraukšanas procesi kā uz Latvijas valsts iedzīvotāju kopējo skaitu? Katoļi lielākā skaitā pulcējas lielākoties svētkos, bet tad viņiem piebiedrojas arī luterāņi un citu kristīgo konfesiju pārstāvji.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

2. Uzceltas 52 katoļu baznīcas

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Romas katoļi Dieva vārdu Latvijā sludina 262 dievnamos. Kopš neatkarības atgūšanas uzceltas 52 jaunas katoļu baznīcas. Tā jaunas katoļu baznīcas par ticīgo ziedojumiem uzceltas Siguldā, Limbažos, Salacgrīvā, Aizkrauklē, Skrīveros, Vecbebros, Alūksnē, Ogrē, Suntažos, Lēdmanē, Ikšķilē (klostera baznīca), Rīgā, Salaspilī, Gulbenē, Smiltenē, Cesvainē, Saulkrastos, Olainē, Pļaviņās, Ērgļos, Kauguros, Valmierā, Kalnciemā, Neretā, Dobelē, Iecavā un citur. Vairākas baznīcas šobrīd ir celtniecības stadijā. Pirms septiņiem gadiem iesākta jaunas baznīcas būvniecība Rugājos. Arī Zilupē tiek celta jauna baznīca vecās koka baznīcas vietā. Iespējams, pavisam drīz dievnamu būvniecības darbi tiks pabeigti Rēzeknē un Daugavpilī. Arī Bruknā dievnama būvniecības darbi tuvojas noslēgumam. Stūrakmens šī gada maijā ielikts arī jaunās Elejas katoļu baznīcas pamatos.

3. Vatikāns un Latvija

Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas. De facto atzina 1919. gada 13. septembrī, de iure – 1921. gada 10. jūnijā. Pēc Latvijas okupācijas padomju valdība 1940. gada 13. augustā paziņoja Svētajam Krēslam par diplomātisko attiecību pārtraukšanu un 24. augustā no Rīgas izraidīja pāvesta nunciju. Svētais Krēsls nekad netika atzinis Baltijas valstu inkorporāciju PSRS sastāvā un uzskatīja, ka diplomātiskās attiecības ar šīm valstīm ir pārtrauktas tikai uz laiku. Latvijas neatkarības atjaunošanu Vatikāns atzina 1991. gada 29. augustā. Diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 1. oktobrī.

4. Dzīve klosterī

Latvijā kalpo:

* 171 priesteris (22 no viņiem ir misionāri no Polijas, Slovākijas, Lietuvas, Spānijas);

* 102 klostermāsas (23 māsas ir misionāres no Polijas, Lietuvas, Vācijas, Kazahstānas);

* 31 klosterbrālis (lielākā daļa no viņiem ir arī starp iepriekš minētajiem priesteriem, tikai daži ir tādi, kas nav priesteri, bet ir klosterbrāļi);

* ārpus Latvijas dzīvo 13 latviešu klostermāsas un viens latviešu klosterbrālis.

5. Svētais Meinards

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes laikā Latvijā 1993. gada 8. septembrī par “pirmo latviešu tautas apustuli, bīskapu un svēto” apstiprināts bīskaps Meinards. Viņš bija augustīniešu ordeņa mūks, kurš tagadējā Latvijas teritorijā ieradās 12. gadsimta beigās kopā ar Brēmenes tirgotājiem. Tiek uzskatīts, ka, pateicoties Meinarda Ikšķilē uzceltajai baznīcai, kur viņš ap 1184. gadu kristīja pirmos lībiešus, tā kļuvusi par centru, no kura aizsākās Rietumu kristīgās baznīcas misija Baltijā. Taču gan rakstītie avoti, gan arheoloģiskās liecības ar lielu ticamības pakāpi ļauj apgalvot, ka Latvijas kristianizācija aizsākusies jau 11. gadsimtā. Meinards nomira 1196. gadā un tika apglabāts Ikšķiles baznīcā pie altāra. Vēlāk, 14. gadsimtā, Meinarda mirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgas Doma baznīcā, kuras sienas nišā tās atrodas vēl tagad.

6. Piecas svētvietas

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Latvijā kopumā ir piecas katoļu svētvietas, no kurām Aglona ir starptautiska mēroga, kurā katru gadu uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem 15. augustā ierodas tūkstošiem svētceļnieku. Aglona ir lielākais svētceļojumu centrs ziemeļaustrumu Eiropā. Aglonas īpašo statusu akceptējusi arī Latvijas valsts, 1995. gadā pieņemot likumu “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”. Pirmā baznīca no koka Aglonā tika uzbūvēta 1700. gadā, tā cieta ugunsgrēkā. Pašreizējo baznīcu uzcēla dominikāņu mūki – “baltie tēvi” 18. gs. beigās. Bazilikā atrodas Aglonas Jaunavas Marijas brīnumdarītājas ikona, pie kuras ticīgie lūdzas veselību un citas žēlastības.

Par katoļu svētvietām Latvijā tiek uzskatīta arī Svētā Meinarda sala Ikšķilē, baznīcas Sarkaņos, Skaistkalnē un Pasienē.

7. Rīgas Doma kristāmtrauks

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Rīgas Domā ikviens var apskatīt kristāmtrauku, kuru 12. gadsimta beigās Ikšķiles baznīcā izmantoja Meinards, kristot lībiešus. Kristāmtrauks ir pagatavots no pelēkā granīta. Tas ir 55 centimetrus augsts, un tā diametrs ir lielāks par metru. Visticamāk, to darinājuši Gotlandes akmeņkaļi.

8. Bibliotēka pieejama ikvienam

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vatikāna bibliotēka līdz šim bijusi viena no noslēpumainākajām pasaulē, jo vismaz 15. gadsimta vidū dibinātā grāmatu krātuve nebija pieejama ikdienas apmeklētājiem. Taču pirms astoņiem gadiem iesākta bibliotēkā esošo manuskriptu un inkunābulu (pirmās grāmatas, izdotas līdz 1500. gadam) digitalizēšana. “DigiVatLib” interneta vietnē “https://digi.vatlib.it” jebkurš šobrīd var apskatīt apmēram 15 tūkstošus izdevumu no bibliotēkas krājumiem. Vai tur ir kādi materiāli, kas saistīti ar mūsu valsts iedzīvotāju kristianizāciju? Bibliotēkas katalogā, piemēram, ierakstot vārdu “Livonia”, varam lasīt vairākus ierakstus, taču pagaidām šie 15. gadsimta un vēlāki materiāli nav digitalizēti. Piemēram, situācija Livonijā aprakstīta pāvesta Pija II inkunābulā “De situ et origine Pruthenorum, De Livonia, De bello Turcorum et Hungarorum”.

Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā atrodas arī pāvestam Leo XIII Baltijas poļu muižniecības dāvinātais albums “Terra Mariana”, kas vēsta par kristīgās ticības izplatīšanos Latvijā un Igaunijā – kādreizējā Livonijā, ko mēdz saukt par Marijas zemi. Tā kā šis unikālais izdevums Vatikānā bija vienīgais oriģināls pasaulē, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Vatikāna Apustuliskā bibliotēka 2014. gadā izdeva albuma “Terra Mariana. 1186 – 1888” faksimilizdevumu.

Visus bibliotēkā esošos 80 tūkstošus manuskriptu plānots ieskenēt līdz 2041. gadam.

9. Ceļā uz brīnumu

Lorem ipsum
FOTO: Leta

2004. gada 20. decembrī Jānis Pāvils II atzina latviešu bīskapa Boļeslava Sloskāna tikumu varonību, un kopš šī brīža bīskaps Sloskāns tiek saukts par godināmo. Ja tiks pierādīts noticis brīnums, tad latviešu bīskaps tiks pasludināts par svēto. Kā brīnums visbiežāk tiek uzskatīta dziedināšana no smagas, neizārstējamas slimības, kurai nav medicīniska izskaidrojuma. B. Sloskāns dzimis Stirnienē, bijis Mogiļevas diecēzes bīskaps Baltkrievijā, padomju terora moceklis, tad iemainīts pret padomju spiegu un līdz Otrā pasaules kara beigām kalpojis Latvijā. Vēlāk bijis Eiropā atzīts garīdznieks, kurš palīdzējis saglabāt katolisko ticību, latvietību un iegūt izglītību daudziem trimdas tautiešiem.

LA.lv