Foto – Timurs Subhankulovs

Faktiski varu ir pārņēmusi izpildvara. Saeima – atdevusi. Saruna ar Ingunu Sudrabu 60

Kā bijusī valsts kontroliere un partijas “No sirds Latvijai” vadītāja 
Inguna Sudraba vērtē 2015. gada valsts budžeta izdzīšanu cauri Saeimai nepilnu divu nedēļu laikā? Sudrabas  k-dze bija stipri kritiska.  I. Sudrabu izvaicāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Jūs daudzus gadus esat strādājusi ar valsts budžetu, būdama valsts sekretāra vietniece Finanšu ministrijā, esat revidējusi valsts naudas tēriņus kā valsts kontroliere. Jums ir šie divi trum­pji rokā pie nākamā gada valsts budžeta vērtēšanas, tie, neapšaubāmi, ir kompetences apliecība. Kāds ir jūsu viedoklis par Saeimai iesniegto valdības produktu – 2015. gada valsts budžetu, kuru parlamenta vairākums pieņēma lielā vienprātībā?

I. Sudraba: – Sākšu ar vienu piemēru no kāda likuma, kurš bija viens no deviņpadsmit, kas pievienots valsts budžeta likumprojekta paketei. Tas labi raksturo to, kādā kvalitātē un ar kādu izpratni šī pakete tika gatavota. Stāsts būs par grozījumiem Uzņēmumu reģistra likumā. Bija ļoti lieli protesti no profesionālajām asociācijām par to, ka lielā steigā pēkšņi ir parādījusies likuma norma, ka vismaz vienam valdes loceklim jābūt vai nu Latvijas pilsonim, vai nepilsonim, vai Eiropas Savienības pilsonim, vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsonim vai Šveices konfederācijas pilsonim. Tātad ir noteiktas valstis, no kurām obligāti ir jābūt vienam valdes loceklim. Neskatoties uz to, ka gan profesionālās asociācijas, gan Saeimas Juridiskais birojs brīdināja, ka šāda tiesību norma būs pretrunā ar Satversmi, noslēgtajiem investīciju aizsardzības līgumiem, ka Latvijai var rasties problēmas ar draudzīgajām Amerikas Savienotajām Valstīm, neviens iebildumos neklausījās. Ja valde sastāvēs tikai no Amerikas pilsoņiem, tad šādu uzņēmumu Latvijā nevarēs piereģistrēt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kaut gan kompetenti juristi norādīja, ka šādu tiesību normu nedrīkst pieņemt, jo tad vienlaikus jāgroza arī Komerclikums, tomēr tas tika izdarīts, norma pieņemta. Bet tad Šadurska kungs pēkšņi sasauca Budžeta un finanšu komisiju, kuras priekšsēdis viņš ir. Biju patīkami pārsteigta, uzzinājusi, ka komisijas priekšsēdētājs vakar ticies ar ekspertiem un esot sapratis, ka ar likuma normām, kuras divu dienu laikā milzīgā tempā dzītas cauri parlamentam, esot lielas problēmas. Vakar to pieņēma, bet šodien saprot, ka pieļauta kļūda. Atkal tiek jautāts tiem pašiem juristiem, kuri jau iepriekš brīdināja par deputātu aplamo rīcību, ko nu tagad darīt. Likumu atsaukt vairs nevar, pat Valsts prezidents ne, jo likums ir pieņemts steidzamības kārtā. Izgrozījās tā, ka Budžeta un finanšu komisija nolēma nevirzīt tālāk Komerclikuma grozījumus, bet, ja tos nepieņem, nedarbojas arī likuma norma par prasībām valdes locekļiem. Tātad deputāti valstij svarīgus dokumentus pieņem, tajos neiedziļinoties.

Valdošās koalīcijas deputāti, kuriem bija iespēja mēnešiem iedziļināties valsts budžeta likumprojektā, to nav pat izlasījuši. Mani pārsteidz, cik pavirši likumprojekts gatavots. Tajā nav pat norādīta informācija, ko katrā no programmām plānots izdarīt. Tā vietā var izlasīt vienīgi, par kādu summu palielinājušies vai samazinājušies izdevumi. Atverot, piemēram, Kultūras ministrijai uzticēto sabiedrības integrācijas programmu, neatradīsim nevienu vārdu, kas tiks darīts šīs programmas ietvaros.

Pēdējos gados deputātu izpratne par valsts budžetu ir sekojoša: projektu, ko atnes no Ministru kabineta, pieņem kā galīgu un pareizi sagatavotu. Deputāti ir laimīgi, ka pēc kvotu principa viņiem iedod noteiktu naudas summu. Šajā reizē tie bija divi miljoni eiro, un tautas pārstāvji ir apmierināti. Un kā nu ne, ja katram pozīcijas deputātam tika piešķirti apmēram 20 tūkstoši eiro, ko piešķirt savam novadam – vai nu interaktīvo tāfeļu iegādei, vai deju kolektīva tērpiem, vai mikroautobusiem un kādas mājas fasādes remontam… Ar to pietiek, lai sajūsminātos par veiksmīgu budžeta pieņemšanu. Kas tiks sasniegts būtiskākajās politikas jomās, tas neinteresē.