Foto: LETA

Fantastiskajam baletdejotājam Haraldam Ritenbergam šodien 85! 2

Šodien, 11. maijā, apaļu 85 gadu jubileju svin brīnišķīgais baletdejotājs, aktieris, pedagogs, 20. gadsimta 60. un 70. gadu meiteņu elks Haralds Ritenbergs (dzimis 1932. gada 11. maijā Rīgā). Sirsnīgi sveicam!

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Baleta vēsturniece Ija Bite par Ritenbergu rakstīja šādi: “Latvijas baleta premjeru vidū Haraldam Ritenbergam ir īpaša vieta. Šķita, ka viņš iekaro pasauli viegli, bezrūpīgi, bezbēdīgi, un vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos – gan uz baleta skatuves, gan kino. Sevišķi populārs viņš bija jauniešu vidū, jo viņa varoņi valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, dedzību, aizstāvot savu mīlestību. Tēlos viņš varēja atļauties būt viņš pats, iemiesojot daudzu cilvēku sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību, drosmi un noslēpumu.”

Patiešām šķiet, ka baletdejotāja ceļš Haraldam Ritenbergam bija no Dieva lemts – zīmīgi, ka arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskola (tobrīd gan ar nosaukumu Latvijas Nacionālās operas baletskola) dibināta tajā pašā gadā, kad piedzima nākamais Latvijas baleta solists. 1952. gadā viņš pabeidza Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, jau skolas laikā kļuva par Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Nacionālā teātra baleta solistu, kur teju trīs desmitgadēs, līdz 1977. gadam, nodejotas vairāk nekā 40 lomas. Starp tām zināmākās – Romeo Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, Zigfrīds Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, princis Alberts “Žizelē”, Pērs Gints tāda paša nosaukuma baletā, savukārt par Ako lomu “Rigonda” 1959. gadā baletdejotājs saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr iespējams, Haralds Rienbergs nebūtu kļuvis tik plaši pazīstams, ja ne viņa ekspresīvās kinolomas – gan Jurģis Dābols Leonīda Leimaņa filmā “Šķēps un roze, gan Nauris tāda paša nosaukuma filmā, bet pirmo un galvenokārt – valdzinošais, gaišmatainais Andris Aleksandra Leimaņa filmās “Vella kalpi” un “Vella kalpi Vella dzirnavās”. Savukārt kinolomās, ļoti iespējams, palīdzēja ne tikai baletskolā apgūtā aktiermeistarība un rūdījums, bet arī bērnības aizraušanās ar sportu.

Pēc baleta solista karjeras beigām Haralds Ritenbergs šo jomu nepameta un ir izaudzinājis mūsu izcilākos baletdejotājus, jo 1978. gada kļuva par Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas vadītāju un šo darbu turpina.

Dāsns pret Haraldu Ritenbergu liktenis bijis arī ģimenes dzīvē: dvīņi Erlends un Dīns sekojuši tēva pēdās, tiesa, baletu gan apguvuši pie citiem skolotājiem.