Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. oktobris, 2012
Drukāt

Fasādes krāsošana. Labākie risinājumi

fasaade-0093

Krāsojot mājas koka vai mūra fasādi, katram var gadīties kļūdas. Kādas ir biežākās, kā tās nepieļaut un vieglāk izlabot?

 

Lai izvairītos no vēlākiem krāsošanas defektiem, vienmēr jāpērk tikai ārdarbiem piemērotas atbilstošas kvalitātes krāsas. Tās var būt arī labākas, nekā vēlams, taču ne sliktākas, kaut arī šis ir maciņa jautājums. Zemākas kvalitātes krāsas nākotnē vienmēr sagādā problēmas, un skopais atkal maksās divreiz. Par pareizāko izvēli specializētajos veikalos parasti rūpējas pārdevējs – konsultants.

Vienmēr prātīgi jāizpēta remontējamā virsma. Tāds defekts kā plaisāšana (krokodila āda) bieži rodas, pārkrāsojot ar eļļas vai alkīda krāsu virsmu, kas bijusi noklāta ar ūdens dispersijas krāsu. Ja fasādes apšuvuma dēļiem izmantots sveķiem bagāts skujkoku kokmateriāls un zaru vietas nav piesūcinātas ar speciālu izolējošo laku, novēro sveķu izsūkšanos. Defektu novērš, noņemot šos sveķus un nolakojot. Ja izmanto tumšu krāsu, zaru vietas piesūcina divreiz. Īpaši svarīgi tas dienvidu pusē, jo tumšie toņi vairāk piesaista siltumu, un sveķi vieglāk sāk tecēt. Stiprinot apdares dēļus, jāizmanto galvanizētas naglas vai arī tās kārtīgi jānogruntē. Citādi uz nokrāsotās virsmas vēlāk mēdz parādīties sarkanbrūni rūsas traipi. Naglas notīra slīpējot, pēc tam gruntējot. Virsmu pilnīgi vai daļēji pārkrāso.

 

Svarīga arī pareiza darbu tehnoloģiskā secība, jo krāsa var plaisāt, ja vēl pirms pirmā slāņa nožūšanas steidz uzklāt otro. Ja alkīda vai eļļas krāsa ir atstāta pārāk biezā slānī un piedevām vēl saules staros, vai arī, ja jaunais slānis uzklāts uz vēl nenožuvuša, var izveidoties nevienāda, krunkaina virsma.

 

Defektu labo, noņemot bojāto slāni ar skrāpi vai noslīpējot un pēc tam vēlreiz pārkrāsojot. Darbu gaitā vienmēr jāievēro arī krāsojuma slapjā mala. Pretējā gadījumā salaiduma vietās var parādīties tumšāks tonis vai lielāks spīdīgums. Lai tas nenotiktu, krāsošanu turpina, pirms pāreja nožuvusi. Tas iespējams, periodiski pārnesot krāsu uz nenoklāto rajonu un tad atpakaļ uz tikko nokrāsoto. Šī tehnika, ejot no slapjās uz sauso pusi, dod gludu, vienmērīgu klājumu. Jāatceras, ka, krāsojot koka fasādi, uz priekšu virzās pa vienam dēlim. Mūra virsmai turpetim uzreiz ņem apmēram pa 1,5 m2. Pārtraukumus darbā plāno pie loga, durvīm vai stūros. Ja krāsojams jauns apmetums, vispirms jānogaida, līdz tas pilnīgi izžuvis, vismaz 1 – 2 mēneši, jo svaigas mūra vir­smas ir stipri sārmainas, un krāsām šāda vide ļoti nepatīk. Ja noklāts vēl nesacietējis apmetums, var strauji izbalēt krāsas tonis vai un pat atdalīties viss slānis. Apmetuma sārmainums samazinās laika gaitā.

Ja krāsots pārāk vējainā laikā, ja krāsa bijusi pārāk atšķaidīta vai virsma slikti sagatavota, arī iespējama krāsas plaisāšana, kas beidzas ar atlobīšanos. Eļļas krāsa lobās arī tad, ja klāta uz mitras virsmas. Pūslīši rodas, ja uz svaigas ūdens dispersijas krāsas nonāk rasa vai sienas mitrums. Bojājumus labo, pilnīgi noņemot krāsu ar skrāpi, smilšpapīru vai karstā gaisa fēnu. Tad virsmu nogruntē un nokrāso. Ja mitrums sūcas caur sienu, vispirms jānoskaidro iemesls, un tas jānovērš.

Ja nokrāsota sapelējusi virsma, mēdz rasties melni vai brūni traipi. Tos likvidē, nomazgājot ar pretpelējuma līdzekli un noskalojot. Tad apstrādā ar kādu koksnes aizsarglīdzekli un vēlreiz nokrāso. Ja krāsa ir nenoturīga pret UV starojumu, dienvidu pusē tā lēnām sāk balēt. Lai no tā izvairītos, krāsas drīkst tonēt tikai ar pigmentiem no speciālas toņu kartes. Ja mūra vir­smai pirms krāsošanas nav likvidēts sāļu slānis, arī tie turpina sūkties, un rodas sāļu traipi. Vispirms novērš mitruma rašanās cēloni, piemēram, salabo jumtu vai vannas istabā ierīko ventilatoru, tad sāļu slāni noberž ar drāts birsti, nomazgā un nokrāso. Ja izmantotas tumšas krāsas, kurās kā pildviela ir krīts, noslēgtās vietās uz vir­smas var parādīties sarma – sālim līdzīga viela. Defektus labo tāpat kā sāls traipus. Ja lietota zemas kvalitātes matēta krāsa, gaisa piesārņojums un putekļi uz fasādes izraisa tās smērēšanos, kas pēc izskata līdzīga pelējumam. Var līdzēt, netīrumus nomazgājot ar ūdeni vai mazgāšanas šķīdumu. Jāatceras, ka mazāk smērējas kvalitatīvākas krāsas ar augstāku spīduma pakāpi.

 

 

Svarīgi

• Pūslīši rodas, ja krāsa slikti pieķērusies pie pamatnes. Bieži tas notiek, ja virsma bijusi sakarsēta, tādēļ labāk nekrāsot spožā saulē, bet gan darīt to pievakarē.

• Fasādes krāsošanai piemērots mākoņains, vēss laiks bez vēja. Nav ieteicams ķerties pie darba, ja gaidāms lietus vai pārāk vēlu vakarā, jo krāsa pirms lietus vai rasas nepaspēj nožūt.

• Pirms krāsošanas labi jānotīra un pareizi jāsagatavo virsma, tā nedrīkst būt putekļaina. Fasādei izmanto tikai piemērotas kvalitātes ārdarbu krāsas, un pirmajam slānim ļauj pietiekami ilgi nožūt.

• Ja jauna cinkota virsma nav matēta, krāsa pie tās slikti ķeras, tāpēc tā iepriekš jānoklāj ar grunti metālam un tad ar parasto alkīda krāsu. Lai krāsas labāk pieķertos, visas spīdīgās virsmas ar smilšpapīru var padarīt raupjākas.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+