Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. aprīlis, 2016
Drukāt

Tauvas josla – govīm liegta? Ventspils pusē zemnieki saiet ragos par piekļuvi upei (16)

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Starp divām Ventspils novada Ances pagasta Rindas ciema zemnieku saimniecībām “Līcīši” un “DreijMači” jau desmit gadus valda nesaskaņas par hektāru zemes. Pirmajai saimniecībai tas tagad ir kā izrauts robs no lopu ganībām, otrai – piekļuve (dažus gadus tā bija vienīgā) Rindas upei. 2004. gadā toreiz patstāvīgā Ances pagasta pašvaldība izgrieza šo zemes gabalu no “Līcīšu” nomātajām un apsaimniekotajām platībām un to ļāva privatizēt “DreijMaču” saimniekiem. Kaimiņi ar to nebija mierā un sāka tiesvedību. “Līcīši” Latvijā ir zaudējuši visās tiesu instancēs un apsverot iespēju vērsties Eiropas tiesā.

Kā zampoļits kļuva par Latvijas zemnieku

Sākums šim stāstam meklējams PSRS laikos, kad sibīrietis Vladimirs Muhamedišins Latvijā nokļuvis kā padomju armijas virsnieks – sauszemes spēku kapteinis, zampoļits (komandiera vietnieks politiskajos jautājumos). Viņš stāsta, ka 80. gadu otrajā pusē no armijas esot atvaļināts par brīvdomību. Vladimirs nolēmis palikt Latvijā. Apprecējis vienas no tā laika labākās Kurzemes kopsaimniecību slaucējas Hermīnes Auziņas meitu. Iegūtā augstākā politiskā izglītība netraucējusi atvaļinātajam virsniekam kopā ar abām sievietēm sākt strādāt fermā par lopkopi traktoristu. Mainījās laiki, un kolhozs “Ance” piedāvājis ģimenei apsaimniekot divas fermas (jaunlopu un slaucamu govju) un 120 hektārus zemes. Privatizācijai gan jaunie saimnieki vēl nebijuši gatavi, tikai nomai. Bijis daudz darba un maz līdzekļu. Dzīve Vladimiram sarežģījās, kad viņš izšķīrās no sievas, kas aizgājusi dzīvot uz pilsētu.

“Vezumu vilku viens. 60 govis, 70 buļļi. Pamazām lopus sāku likvidēt, būtu izputējis, bet tad 1995. gadā Dievs pasniedza dāvanu – Ivetu Bugovecku, diplomētu zootehniķi. Tā bija kā otrā elpa,” atceras Vladimirs. Abi izveidojuši ģimeni, tagad kopj 38 slaucamas govis un 49 jaunlopus, saimnieko 62 hektāros zemes. Situācija vēl vairāk stabilizējusies, kad līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā parādījušās subsīdijas. Ap to laiku, arī jau dažus gadus iepriekš, par lauksaimniecības zemi radusies lielāka interese. Tad arī 2003. gadā kaimiņos parādījusies enerģiskā kaimiņiene Anita Mačtama ar ģimeni, kas sākusi enerģiski piepirkt klāt apkārtējo zemi un attīstīt lauksaimniecību pie mantotā īpašuma. Sākumā attiecības bijušas labas. Tās sagājušas grīstē, kad Vladimirs 2006. gadā Lauku atbalsta dienesta kartē ieraudzīja, ka no viņa nomātās zemes izgriezts 1,2 hektāri zemes, kas nu, izrādās, pieder Mačtamiem, “DreijMaču” saimniekiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Var jau no malas spriest dazhaadi.Zinu tikai ka meernieks savulaik salaidis shai pusee daudz ko griistee-te nav servituuts uz ganiibaam bet citiem peec gadiem tiek nogriezts celjsh uz maajaam un saimniecibu jo kaiminjsh nosecinaajis ka celjsh ir vinja iipashums.Ja runaajam par sho kaiminju attieciibam tad jaasaka ka Iveta un Vladimirs tieshaam straadaa ljoti daudz un atbildiigi par padariito un tik tieshaam probleemas visaa miestaa paraadiijaas ar Machtamu ierashanos kuri kaa diivaanu zemnieki tikai tiikoja kur sagraabt vairaak zemes neskatoties uz citu vajadziibam.

  2. Nespēju saskatīt, ka strīdīgais zemesgabals noslēgtu pieeju Līcīšu ganībām. Nav nepieciešams izmantot lopu dzīšanai tauvas joslu.
    Starp strīdīgo zemesgabalu, pārējo Dreimaču īpašumu atrodas Līcīšiem piederošs zemesgabals, pa ko var dz;it govis bez traucējumiem. Vai kartē es vienīgais to saskatu?

  3. Dažas lietas, kas papildinātu skatu uz konkrēto situāciju.
    Nevar piekrist, ka problēmu radītu, tas, ka viens saimnieks ir nelatvietis- lai tik vairāk būtu tādu saimnieku, kuri savu darbu veic tik godprātīgi un ar pilnu atdevi.To apliecina ražotā piena augstais novērtējums (dalība ”zaļās karotītes” programmā). Nepiekrītu ”Dreimaču” saimnieces teiktajam, ka lopi, būtu jātur iekšā- jebkur pasaulē ekoloģisku produktu ražo maksimāli pietuvinot lopu audzēšanu dabiskajiem apstākļiem un pastaiga izslaukumu nesamazinās.
    Vai ”dreimačbija jācenšas dabūt zeme

    • Vai ”Dreimaču” saimniekiem vajadzēja censties dabūt zemi jau kāda nomātā zemes gabalā? Neloģiski! Nav pat ceļa no īpašuma uz tiem 1.2 ha. Tas liecina – kā savulaik tika dalīta zeme- kas apsviedīgāks un nekaunīgāks , noplēš lielāku kumosu, kuru pēc tam pat godīgi ”norīt nevar”. Lai nestāsta ”Dreimaču” saimnieki, ka nezināja iepriekš par ganību esamību un tās apsaimniekotāju. Neesmu jurists ,bet vai pašvaldībai nebija iepriekš jāsazinās un jāinformē par plānotām izmaiņām un pieņemtiem lēmumiem abas puses, lai pēc tam nebūtu jāatsaucas uz kaut kādām mistiskām ”mutiskām vienošanās” frāzēm, kuras ļoti izdevīgi vairs nevar pierādīt. Rodas iespaids, ka pašvaldība atkratās no jebkādas atbildības par mērnieka un pašvaldības ievārīto putru (kas vārās jau 10 gadus). ”Līcīšu” saimniekiem varbūt trūka zināšanas un nebija padomdevēju, kas būtu ieteikuši kā pareizāk un savlaicīgi rīkoties attiecībā par zemes iegūšanu savā īpašumā.
      Varbūt ir vērts pieminēt, ka sākotnēji ”Dreimačus” varēja pieskaitīt pie tipiskiem ”dīvānu zemniekiem” (daudz zemes- arī nomātās, par kurām saņem maksājumus) , kā arī pasāktas vairākas līdz galam nenovestas lietas. Var pieņemt, ka lopkopībai nācās pievērsties,lai turpinātu saņemt ES maksājumus. Nez vai par ”labiem kaimiņiem” ”Dreimačus” sauktu arī citi Rindas iedzīvotāji un strādnieki. ”Labs kaimiņš” neskries slepus noskatīt un fotografēt kādu kaimiņa kļūmi vai neizdarību, tai pat laikā pats ne visu darot tik pareizi.
      ”Līcīšu” fermas govīm nemaz nav cita ceļa , lai nokļūtu ganībās, kā vien gar upes krastu (lai nebūtu lopi jādzen ar lielu līkumu un pa pašvaldības koplietošanas ceļu).
      Tāpēc vēlreiz varu uzsvērt- ne tautībai nozīme, starp mums latviešiem pašiem ne mazums ”cūkcepures”. Skumji , ka daudzi pieturas pie principa- ”ne mana cūka, ne mana druva”. Esmu pārliecināts, ka ne mazums cilvēku, kuri pazīst abu saimniecību īpašniekus, nostājas ”Līcīšu” saimnieku pusē un lai viņiem pietiek uzņēmība cīnīties par taisnību.

  4. Es gan saskatu pašvaldības cilvēku aprobežotību un neprofesionalitāti.

  5. Vispareiza’k bu’tu ja tas pol’ituks godi’gi atgrieztos dzimtene’ ! Ve’l jo vaira’k ta’pe’c ka PUTINS IR IZDEVIS DEKRE’TU par atgries’anos RUSIJA’ (repatria’ciju) ! DEKRETS 637. 22.06.2006.G.

  6. Te kārtējo rezi pierādās ,ka pēc 1 pasaules kara visas zemes instrumentāli uzmērīja . Bet vēl tagad daudzos likumos ir IERĀDĪT[iemērīt[. .tas pateicoties A. Seiles profesores ģeogrāfes redakcijai.Kad beidzot būs “Mērnieku laiki”

  7. Cilvēks gadiem nomājis un tā vienkārši “nogriezt” un atdot citam….Tas tik iespējams LV
    Šitie joki ir zināmi….Tauvas josla! – visu laiku nevajadzēja un nu vajag…

  8. Tauvas josla ir josla, kas paredzēta laivotājiem, ne govīm

  9. Paskatījos kartē, un nesapratu, par ko lopkopis cepās. Pie upes tiek arī citā vietā, apkārt 1.2 ha var tikt ne pa upes pusi. Varbūt vajag ierīkot ganību ceļu un viss būs atrisināts.

    • Vairāk jau izskatās, ka žurnālists ne tā uzrakstījis – ne jau pie upes tikai jātiek (to laikam tiešām varētu citā vietā, bet nez kādi tur krasti upei), bet gan uz ganībām, kas kartē ir pašā apakšā aiz strīdīgā zemes gabala.

  10. Latvijai tā “mīna” ir
    līdzvērtīga
    atombumbai !

  11. ja tas zampoļits būtu atgriezies savā
    Sibirijā – viens konflikts būtu mazāk !
    Bet… valdošajiem jau vajag izšķīdināt
    latviešus … 🙁

    • Ja mums latvieši būtu ar tik patriotisku domāšanu un mīlestību pret zemi, kurā dzīvo un darbu, ko dara, kā šis”zampoļits”, tad mēs nebūtu tur, kur esam.Nepazīstu otru pusi-“biznesmeņus”, toties zinu Vladimiru un viņa attieksmi pret Latviju un darbu. Lai izdodas!

    • MUĻĶU UN MILJONĀRU ZEME ,kauns.Kam nav kauna un nauda vairāk tas diktē noteikumus.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+