Foto: žurnāls “Atpūta” un no Dž. Kuka krājuma

Neparasts atradums: Kārļa Ulmaņa vēstule 22

“Liktenis” – tāds varētu būt atslēgvārds stāstam par ASV Nebraskas štatā dzīvojošo vēsturnieku Džordanu Kuku, kura profesionālo dzīvi veidojusi viņa interese par Latviju un Kārli Ulmani. Tas vedina uz pārdomām, ka dažkārt mēs vispirms darām un tikai pēc tam saprotam, kāpēc. Amerikānis Kuks vispirms aizrāvās ar Latvijas vēsturi, bet šogad negaidīti atklāja, ka viņa dzimta glabā Kārļa Ulmaņa rakstītu vēstuli!

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Ar ASV Rietumvirdžīnijas Veslejāņu koledžas vēstures docentu Džordanu Kuku (veslejānisms ir viens no protestantiskās baznīcas novirzieniem ASV) sazināties man palīdzēja Nacionālās enciklopēdijas redakcijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis. Viņš ieminējās, ka pazīst amerikāņu puisi, kurš ne no šā, ne no tā savā dzimtenē uzrakstījis doktora darbu par Latvijas vēsturi un Kārli Ulmani. Džordans drīz vien atbildēja uz vēstuli, jo arī pašam stāsts par to, kādu lomu Latvija un latvieši nospēlējuši viņa dzīves ceļa izvēlē, šķiet liktenīgu pavērsienu pilns. “Esmu taču Nebraskas iedzimtais, kam nav nekādu Latvijas sakņu!” viņš raksta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmo reizi ar Latviju Nebraskas universitātes students Kuks saskāries 2004. gadā. Toreiz studiju laikā pavērusies iespēja mācīties arī Eiropā, Vācijas pilsētā Freiburgā. Tā kā kursa darba temats bijis saistīts ar Eiropas Savienību un 2004. gada 1. maijā ES bija bagātinājusies ar 10 jaunām dalībvalstīm, to skaitā Latviju, Džordans studiju biedru kompānijā nolēma apceļot šīs valstis, lai paša acīm redzētu, kādas tās ir un kāds no tām ES varētu būt labums. Rīgā jaunieši pavadījuši dažas dienas un apmeklējuši Okupācijas muzeju, kur tos laipni uzņēmis doktors Valters Nollendorfs, tobrīd atbildīgais par muzeja ārējiem sakariem. Nollendorfa kungs laipni pavadījis amerikāņu viesus arī vakariņās, kuru laikā Kuks pirmo reizi uzzinājis, ka Latvijas valsts vēsturē ievērojamākajam politiķim Kārlim Ulmanim ir zināma saikne ar viņa dzimto Nebrasku.

Jāatgādina, ka jaunais, sabiedriski aktīvais agronoms Ulmanis 1905. gada revolūcijas notikumu dēļ 1907. gadā bija spiests pamest Latviju un vispirms doties uz Vāciju, tad uz ASV. Tieši Nebraskas štatā viņš pavadīja turpmākos sešus gadus, sākumā strādādams kādā fermā netālu no Omahas, tad piena produktu laboratorijā, tad iestājās Nebraskas universitātē Linkolnā, kur pēc diviem studiju gadiem ieguva bakalaura grādu piensaimniecības un lopkopības jomā. 1913. gadā Ulmanis izmēģināja roku patstāvīgā piensaimniecības biznesā Hjūstonā, Teksasas štatā, taču nebija veiksmīgs, un tajā pašā gadā atgriezās dzimtenē, kur Krievijas cars Nikolajs II bija izsludinājis amnestiju. Visu atlikušo mūžu Ulmanis saglabāja pozitīvas atmiņas par Amerikas gadiem un izjuta dziļu cieņu pret šo lielvalsti.