Festivālā “Arēna” pirmatskaņos neparastu kameroperu “Marienglass” 0
No 14. oktobra līdz 6. novembrim Latvijā jau četrpadsmito reizi norisināsies Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”, un tā atklāšanā 16. un 17. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā, pirmo reizi Latvijā klausītājiem tiks piedāvāts akustiski un vizuāli unikāls iestudējums – šveiciešu komponista Beata Gizina (Beat Gysin) kameropera “Marienglass”, kas sacerēta pēc Franca Kafkas romāna “Pils” (“Der Schloss”) motīviem.
Elektroakustiskā kameropera “Marienglass” klausītājiem piedāvās oriģinālu klausīšanās un uztveres pieredzi. Neparasts būs gan mākslinieku un klausītāju izvietojums speciāli uzbūvētā akustiskā telpā, gan viņu savstarpējās attiecības, gan pats darba atskaņojums, kas vienlaicīgi notiks gan dzīvā, gan elektroniskā veidā, gan ierakstā, ko katrs klausītājs varēs dzirdēt speciāli izdalītās “austiņās”.
Elektroakustiskās kameroperas atskaņojumā 16. un 17. oktobrī piedalīsies gan pats komponists Beats Gizins, gan kontrtenors Havjērs Hāgens un aktieris Filips Boē no Šveices, kā arī virtuozais latviešu čellists Ēriks Kiršfelds.
Kafkas romāna “Pils” galvenais varonis K. ir smalkjūtīgs un apmulsis. Ar tādu uztveri kā viņam nav viegli. Viņš realitāti uztver citādāk nekā apkārtējie. K. ierodas ciematā, lai strādātu tur par zemes mērnieku, bet ciematā mērnieks nav gaidīts un sanāk, ka viņa ierašanās ir pārpratums. Ciematā neviens par to īpaši neuztraucas, taču K. tas ir eksistenciālas dabas pārbaudījums. Lai atrisinātu situāciju, viņš bez panākumiem izmisīgi meklē dzirdīgas ausis un sapratni blakus esošajā pilī. Bezcerīgajos pūliņos viņš arvien vairāk sapinas ciemata dzīves notikumu tīklos, arī tur paliek nesaprasts un kļūst arvien skumjāks.
Kameroperas uzbūve veidota tā, ka stāsts netiek pārstāstīts, bet tiek izdzīvots K. apjukums. Operā izmantoti seši romāna fragmenti. Visiem skatītājiem būs austiņas, kas ļaus katram uztvert un sajust šīs emocijas personīgi. Uzveduma laikā vienlaikus skanēs gan ieraksti, gan mūziķu dzīvais izpildījums.
Uzveduma laikā daļa publikas guļ skatuves vidū, bet pārējie sēž visapkārt. Guļošie nonāk intīmajā, neaizsargātā K. situācijā, savukārt apkārt sēdošie ir kā ciema iedzīvotāji, kas visam seko līdzi. 80 minūšu ilgās operas laikā virs guļošās publikas daļas pakāpeniski nolaižas puscaurspīdīgs jumts (Marienglass), izveidojot gandrīz noslēgtu telpu. Tādējādi publika piedzīvo K. izolāciju no ārpasaules burtiski – telpiski mākslinieciskā veidā.
Marienglass ir īpašs tīra ģipša veids, kas atšķirībā no parasta ģipša ir gandrīz tikpat caurspīdīgs kā stikls. Marienglass senāk tika likts priekšpus gleznām, kur attēlota Marija, jo šis materiāls kliedē sveču gaismu, veidojot gaismas oreolu (nimbu). Nosaukums “Marienglass” ir iestudējuma programmas satvars, bet tas vienlaikus apzīmē arī uztveri un maldus.
