Kultūra
Kultūrpolitika

Lietus gandē festivālu vasaru. Vai Pixies izglābs Positivus? 1

Foto-Kristians Luhaers

Daļa uzstājas par velti
Vasarās par vienu no populārākajām izklaidēm Latvijā līdzīgi kā citviet Eiropā kļuvusi mūzikas festivālu apmeklēšana. Pārbagātajā piedāvājumā savai gaumei atbilstošu var atrast ļoti dažāda vecuma un mūzikas cienītāju pārstāvji, taču eks­perti un arī paši festivālu rīkotāji teic, ka bizness šajā jomā jau ir un kļūst aizvien piesātinātāks un riskantāks. Gan vietējā, gan starptautiskā konkurence milzīga, turklāt neizdošanos festivālam var radīt pat tāds nieks kā slikts laiks.

Lielākais un arī starptautiski pazīstamākais no Latvijas mūzikas festivāliem ir Salacgrīvā nu jau desmit gadus notikušais “Positivus”. Tā pārstāvis Ģirts Majors uzsver, ka festivāls ir ilgtermiņa biznesa projekts. Vajadzējis piecus gadus, lai atpelnītu pirmo gadu investīcijas festivāla rīkošanā. Izmantoti gan aizņēmumi, gan piegādātāji, kas savu pakalpojumu kreditēja u. c. No rentabilitātes viedokļa dinamika nav bijusi vienmērīga. Lielāki ieguldījumi bija jāveic, pārejot uz trīs dienu festivālu divu vietā, taču nu jau vismaz piecus gadus pasākums noritot ar plusa zīmi. “Ir gadi, kuros nopelnām vairāk, piemēram 20 – 30%, ir gadi, kad peļņa ir ļoti minimāla, taču svarīgāk ir noturēt projektu dzīvotspējīgu arī pēc desmit gadiem,” uzsver Ģ. Majors.

Biļetes ir galvenais ienākuma avots – sastādot aptuveni divas trešdaļas. Atlikušo ienākumu trešdaļu sedz sponsori un komersanti, kas savu pakalpojumu vai preces pārdod festivāla laikā. “Positivus” kopējais budžets patlaban ir nedaudz vairāk par diviem miljoniem eiro. Vidēji viens apmeklētājs par biļeti samaksā aptuveni 70 eiro. Gandrīz pusi no festivāla izmaksām jeb aptuveni miljonu eiro veido mākslinieku honorāri, no kā savukārt puse aiziet galvenajiem festivālu māksliniekiem jeb hedlaineriem, bet otra puse – visiem pārējiem. Taču izrādās, daļa mūziķu festivālā “Positivus” uzstājas par velti vai ļoti simbolisku summu, turklāt ne vien vietējie, bet arī ārzemju, jo, visticamāk, vēlas izcīnīt savu vietu zem Eiropas mūzikas festivālu saules.

“Festivālu industrija Eiropā šobrīd ir ļoti strauji augoša. Rodas aizvien vairāk jaunu festivālu, tāpēc pieprasīto mākslinieku cena strauji aug,” skaidro Ģ. Majors, uzsverot, ka “Positivus” festivāla biļešu cena ir daudz mazāka nekā citiem šāda izmēra festivāliem Eiropā, kā dēļ esot grūti piedāvāt māksliniekiem tādus honorārus kā situētākās Eiropas valstīs. Galvenā “Positivus” konkurence cīņā par māk­sliniekiem esot Eiropas kontekstā, jo Latvijā neesot tik daudz festivālu, kuri tiešā veidā varētu nocelt festivālam māksliniekus. Tomēr festivāli dzīvo tādos kā inflācijas apstākļos, jo izmaksas mākslinieku atlīdzībai pieaugot no gada uz gadu. Arī atļauties palielināt biļešu cenu nevar, jo ir risks zaudēt auditoriju, kas Latvijā jau tā ierobežota.

“Mums nav daudz iespēju mainīt publiku, ātri var aptvert potenciālo auditoriju un tad jādomā, vai gaidīt uz paaudžu maiņu vai tomēr piesaistīt ārvalstu publiku,” skaidro Majors. Tomēr visas mārketinga aktivitātes ārvalstīs izmaksājot ļoti dārgi. “Mēs kā festivālu reģions esam pilnīgi jauns Rietumeiropas festivālu apmeklētājiem, tāpēc piesaistīt ārzemju auditoriju prasa daudz lielākas pūles un ieguldījumus,” norāda Majors. Lielāki festivāli ar senāku vēsturi Eiropas valstīs – Ungārija, Serbija, Čehija –, kuros aptuveni 30 – 50% ir ārzemju auditorija, sevi ārpus valsts robežām reklamē ar valsts atbalstu. Arī festivāla “Positivus” pārstāvji vairākkārt centušies dibināt sarunas ar valsts struktūrām, taču taustāmu rezultātu tas nav nesis: “Prioritātes nekad nav sakritušas. Diemžēl līdz šim no valsts puses bijuši tikai tukši saukļi, kas ir diezgan ačgārna stratēģija,” stāsta Majors, vienlaikus atzīstot, ka bezizmēra iespējas augt festivālam nav, turklāt mērķis ir arī tālākā nākotnē to saglabāt kā vidēja izmēra festivālu, nevis augot skaitliski, bet drīzāk saturiski, piesaistot maksātspējīgākus apmeklētājus.

Neziņa līdz pēdējam brīdim

Festivālu rīkotājiem raizes sagādā biļešu tirdzniecība, jo aptuveni trešdaļa apmeklētāju paraduši tās iegādāties pēdējā nedēļā pirms pasākuma, vadoties pēc laikapstākļiem vai noskaņojuma. Turklāt nevarot arī rēķināties ar kādu garantēto publiku – katru gadu nākas pārliecināt publiku atkal apmeklēt pasākumu, tāpēc daudz naudas tiekot tērēts arī mārketingā. Liels pārdoto biļešu kritums atstātu ļoti lielu ietekmi uz festivāla budžetu. “Svārstības aptuveni 10% apmērā naudas izteiksmē ir vairāki simti tūkstoši. Turklāt, ņemot vērā, ka liela daļa biļetes pērk pēdējā brīdī, drošības sajūta par to, kā gads noslēgsies, nav līdz pat pašam festivālam,” paskaidro “Positivus” pārstāvis. Tāpat festivāliem būtu grūti iztikt arī bez sponsoru atbalsta.

Liels svars arī laika ap­stākļiem. Piemēram, 2015. gadā Liepājā notiekošais festivāls “Summer Sound” piedzīvotās vētras un negaisu dēļ daļēji cieta neveik­smi. “Tā kā esam tuvu atklātai jūrai, festivāla priekšvakarā pārcietām spēcīgu vētru,” stāsta festivāla vadītāja Linda Zajarska, norādot, ka tas prasījis lielas investīcijas. Pēdējā nedēļa pirms festivāla esot indikators, kāds būs tā apmeklējums: “Pludmales festivālā cilvēki vēlas staigāt īspiedurkņu krekliņos, nevis jakās un gumijniekos, tāpēc izvēli ļoti diktē pēdējā brīža laika prognozes.” “Summer Sound” pagaidām atrodoties ieskrējiena posmā. Pirmos piecus gadus tas norisinājās jūlija pirmajā nedēļas nogalē, bet pēc vētrainās pieredzes 2015. gadā rīkotāji izvērtēja laikapstākļus pēdējo desmit gadu griezumā un pārcēla festivālu uz jūlija otru pusi. Pērn tas vainagojies panākumiem – bijis jūtams, ka festivāls piedzīvojis otro elpu, izdevies nosegt lielu daļu iepriekšējo gadu ieguldījumu un zaudējumu.

“Summer Sound” rīkotāji nenoliedz – lai piepildītu apmeklētāju sapņus baudīt lielāku zvaigžņu uzstāšanos, bez biļešu cenas pieauguma neiztikt. Festivāla budžets pēdējos gados ir nedaudz vairāk par pusmiljonu eiro, no kura ap 40 – 45% aiziet māksliniekiem, 10 – 15% – mārketingam, bet pārējais – tehniskajai infrastruktūrai. “Summer Sound” vadītāja neslēpj, ka festivāls izdzīvojis dažādus posmus, meklējot savu formātu, jo tirgus ir piesātināts. “Ņemot vērā, ka Latvijā dzīvo ap diviem miljoniem cilvēku, no kuriem tikai neliela daļa ir festivālu apmeklētāji, kā arī to, ka Latvijā jau ir viens liels mūzikas festivāls, ar kuru konkurēt formāta ziņā nav pamata, “Summer Sound” sevi pozicionējis kā vasaras pludmales festivāls, kurā koncentrējas liels skaits aktuālo mūziķu no Latvijas un Baltijas un kur izbaudīt pludmales gaisotni,” skaidro Linda Zajarska. Nākamais mērķis esot piesaistīt vairāk apmeklētāju no Lietuvas un citām kaimiņvalstīm, kā arī nostiprināt esošo festivāla formātu.

VIEDOKLIS

Cik kvalitatīvs ir mūzikas festivālu piedāvājums Latvijā?

Uldis Rudaks, mūzikas kritiķis:

Saistītie raksti

“Ja neskaita “Pixies” un “Grandmaster Flash”, “Positivus” programma šogad ir ļoti vāja. “Pixies” ir izglābis šī gada festivālu. Domāju – tā rīkotāji ir nobijušies no diviem lielajiem koncertiem, kas šovasar notiek Rīgā un viņiem pamatīgi nosmeļ auditoriju, jo biļete uz vienu no šiem koncertiem maksā tikpat, cik uz visu “Positivus”. Ar māksliniecisko līmeni tur viss ir kārtībā, vienmēr ieraugu arī ko tādu, ko iepriekš neesmu zinājis, bet, lai runātu par konkurētspēju citu Eiropas festivālu vidū, jāsaprot, ka lielie vārdi ir nozīmīgi, cilvēki ļoti skatās izpildītāju sarakstu. Baltijas kontekstā – jā, domāju, ka “Positivus” ieņem galveno lomu, bet Eiropas mērogā gan stipri jādomā par nozīmīgu mākslinieku piesaisti. “Summer Sound” pēdējos gados mani pārstājis interesēt. Manuprāt, tas ir festivāls noteiktai auditorijai, kas vēlas iedzert un paballēties pludmalē. Aizvien vairāk iepatīkas mazie mūzikas festivāli. Piemēram, “Laba daba” ir ļoti mājīgs un patīkams festivāls, arī “Saldus saule”. Īsi pirms Jāņiem notika smagās mūzikas festivāls “Metalshow.lv”, interesants ir alternatīvais kamermūzikas festivāls “Sansusī”, kā arī folkmetāla festivāls “Zobens un Lemess”. Tie ir kvalitatīvi, omulīgi, tajos ir patīkama atmosfēra. Latvijā katrs var atrast vismaz vienu savai gaumei atbilstošu festivālu. Tomēr jāsaprot, ka cilvēki nevar katru nedēļu atļauties braukt uz festivāliem.”

Guna Zučika, mūzikas menedžere ar starptautisku pieredzi:

“Man šķiet, Latvijā šobrīd jau ir pietiekami daudz festivālu. Jāņem vērā kapacitāte – cik cilvēkiem šeit vispār iespējams pārdot biļetes, kā arī tas, ka Latvijā pirktspēja ir mazāka nekā Rietumeiropā. Turklāt paralēli notiek arī daudz dažādu citu pasākumu un koncertu. Gadījumā, kad sasniegts maksimums Latvijā, ir jāmeklē pēc iespējām pievilināt ārvalstu klausītājus. Ir festivāli, kuriem ir bijis diezgan īss mūžs, jo to organizēšana ir ļoti apjomīgs un sarežģīts process, kuru ietekmē daudz dažādu apstākļu. Latvijas un, nebaidos teikt, arī Baltijas lielākais mūzikas festivāls “Positivus” ir godam izcīnījis vietu Eiropas festivālu saimē, jo “European festival awards” (Eiropas festivālu balvu pasniegšanā) vidēja izmēra festivālu kategorijā ir bijis dažādās nominācijās vairākus gadus. Festivālu sezona gan ir ļoti īsa, par vieniem un tiem pašiem māksliniekiem cīnās daudzi festivāli Eiropā, turklāt “Positivus” nedēļa ir viena no populārākajām. Neraugoties uz to, “Positivus” vienmēr ir aktuāli un labi mākslinieki. Arī “Summer Sound”, tāpat visiem mazajiem Latvijas festivāliem katram ir sava niša un auditorija, un tas ir kolosāli.”

LA.lv