Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. maijs, 2016
Drukāt

Fetas siers var izjaukt vienošanos (3)

Foto - Olivier Hoslet/EPA/LETAFoto - Olivier Hoslet/EPA/LETA

Protesti pret TTIP pie ES Padomes ēkas Briselē pirms ES tirdzniecības ministru padomes sēdes 13. maijā.

Sarunas par Eiropas Savienības (ES) un ASV Trans­atlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu jeb saīsinājumā TTIP uz priekšu virzās daudz lēnāk, nekā to paredzēja procesa aizsācēji.

Vēl 2013. gadā, diskusiju sākumā, optimistiskākie prāti prognozēja divu gadu posmu, kurā izdosies vienoties par visiem, arī pašiem strīdīgākajiem, jautājumiem un tikt pie daudzu ekspertu uzteiktās sadarbības, kas Eiropas un ASV ekonomikai nestu tūkstošiem jaunu darba vietu un vēsturisku ekonomisku uzrāvienu, taču tagad analītiķi neizslēdz, ka būs vajadzīgi vēl vismaz četri gadi, lai abas puses beidzot noslēgtu šo nebijuši plašo sadarbības vienošanos.

Vairāki eksperti ASV pusē atzinuši, ka diezin vai līgumu izdosies noslēgt līdz pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas termiņa beigām. Vēlēšanas ASV būs novembrī, bet nākamā sarunu kārta par līgumu paredzēta jūlijā. Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvji Briselē ir citādās domās, norādot, ka centīsies visu pabeigt līdz ASV politikā izšķirošajam laikam, lai līgumam pēc tam nerastos negaidīti šķēršļi, kas tam liktu ilgstoši nogulties plauktā.

 

Trauksmi ceļ zaļie

Aprīlī Ņujorkā noslēdzās ES un ASV līguma 13. sarunu kārta, ko pavadījuši skandāli presē par to, ka no dokumentiem pazuduši teikumi, kas prasa īpašu piesardzību un pārbaudes ķīmiskajām vielām, ko izmantotu lauksaimniecībā un citur un kas varētu izraisīt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību. Trauksmi medijos cēlušas vides organizācijas, visskaļāk ietekmīgā “Greenpeace”, sakot, ka tas varētu nopietni mainīt līdz šim salīdzinoši ļoti stingro veselības standartu sistēmu, kas pastāv Eiropā. Uz to tūliņ reaģēja vienmēr skeptiskā Francija. Starptautiskās tirdzniecības ministrs Matiass Fekls atzina, ka problēma ir tāda, ka Eiropa piedāvā daudz vairāk, nekā ASV sola pretī, un brīdināja, ka var notikt ļoti reāla ASV un ES līguma sarunu apturēšana. Francijas ministrs arī skaļi paudis to, par ko domā un uztraucas daudzas citas dalībvalstis, proti, ka plaši atvērtie vārti ASV precēm un produktiem apdraudēs pašmāju mazo un vidējo uzņēmumu nākotni.

 

Baidās par sieru

Viens no sarežģītākajiem punktiem ir lauksaimniecība, kas skar gan ekonomikas, gan veselības, gan vides aspektus. Nesen Grieķija raidījusi līdzīgu signālu kā Francija, norādot, ka bloķēs līgumu ar ASV, ja sarunās skaidri un gaiši nebūs aizsargātas ģeogrāfiski īpašās preces, kas raksturīgas noteiktiem reģioniem, ceļ to atpazīstamību gan Eiropā un pasaulē un pie viena ir nozīmīgs elements vietējā ekonomikā. Grieķijas varas iestādes ir nobažījušās par fetas siera pastāvēšanu un unikalitāti un par to, ka šo sieru varētu izkonkurēt lētāku produktu ienākšana no ASV. Taču saskaņā ar nesenajiem pētījumiem, ko veicis Pasaules tirdzniecības institūts, ko pasūtījusi ASV tirdzniecības palāta ES, TTIP palielinātu Grieķijas iekšzemes kopproduktu par 0,4 procentiem, savukārt par 13 procentiem palielinātu eksportu uz ASV. Saskaņā ar šīm prognozēm arī nodarbinātība lauksaimniecībā augtu par 0,4 procentiem. Grieķijas valdība arī kritizējusi veidu, kādā notiek ES un ASV sarunas, sakot, ka Eiropas Komisija dalībvalstis informē par panākto, taču tām nav pietiekami laba pieeja visiem dokumentiem, kas rada informatīvo vakuumu un līdz ar to aizdomīgumu par procesa godīgu norisi.

 

Eiroskeptiķi vienojas kopīgā valodā

Līguma izdevīgumu un neizdevīgumu sev labvēlīgā mērcē šajās dienās cenšas pasniegt arī kampaņotāji par Lielbritānijas palikšanu vai izstāšanos no ES. Pēdējie gan labējo, gan kreiso flangā TTIP veidolā ir atraduši kopīgu ienaidnieku un līdz ar to arī valodu, ar ko to kritizēt.

Eiroskeptiķi konstatējuši, ka līgums Apvienoto Karalisti iedzītu sprostā jebkurā gadījumā, vai tā paliktu blokā vai no tā izstātos, jo tai nāksies pakļauties tiem nosacījumiem, kādus ASV un ES savā starpā būs noslēgušas un kas diktēs Lielbritānijas turpmākās tirdzniecības attiecības ar abām pusēm, taču, arī paliekot ES sastāvā, tai tik un tā nebūtu pietiekamas varas un iespēju kontrolēt tā norisi, jo klātbūtnei sarunu procesos pirmā roka ir Eiropas Komisijai. Eksperti norāda, ka mīti, kas tiek izplatīti Apvienotajā Karalistē par ES līgumu ar ASV, ir vēl viens spēcīgs dzinulis šaubīgajiem pieņemt lēmumu balsot par izstāšanos no ES.

 

Latvija uzmana lauksaimniecību

Arī Latvija, kā vēsta Ārlietu ministrijā, rūpīgi seko līdzi sarunu gaitai un pievērš uzmanību arī ļoti jutīgajai lauksaimniecības tēmai. Latvijas interesēs ir, lai plašais ASV tirgus būtu labāk pieejams mūsu valsts eksportspējīgajām precēm un pakalpojumiem, piemēram, koksnei, farmācijai, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecībai, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, taču tāpat kā Francija, Grieķija un vēl virkne citu valstu, Latvija atbalsta izņēmumu noteikšanu jutīgajiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem, piemēram, svaigai un saldētai liellopu, vistas gaļai, cūkgaļai un sieram, kur tirgus pilnīga atvēršana radītu konkurences kropļojumu risku. Ārlietu ministrijā norāda, ka paši sarežģītākie jautājumi būs atstāti sarunu noslēgumā.

 

Plašāki ūdeņi lielajām zivīm

ES un ASV līgums paredz atcelt un nogludināt daudzas barjeras un šķēršļus, kas līdz šim abus tirgus turējušas stingros grožos, liekot uzņēmējiem pārvarēt daudzas birokrātiskas prasības un grūtības, lai iekarotu abām pusēm interesantos tirgus. Saskaņā ar ekspertu aplēsēm, noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV, ES ekonomika gadā iegūtu vairāk nekā 100 miljardu eiro, taču līguma kritiķi brīdina, ka ieguvējas vispirms būtu lielās kompānijas, nevis mazie un vidējie uzņēmēji, savukārt nepatīkamā blakne būtu daudz vaļīgāki likumi, piemēram, Eiropas Savienībā līdz šim ļoti būtiskajai pārtikas, vides drošībai, veselības standartiem.

 

Viedokļi

Eiropas tirdzniecības komisāre Cecīlija Malmstrēma: “Man jāatkārto atkal un atkal – neviens līgums, ko jebkad ar kādu citu valsti slēgs Eiropas Savienība, nekad nevājinās vai nepadarīs vaļīgākas tās normas, kas aizsargā mūsu patērētājus un sargā pārtikas un vides drošību.”

ASV Ķīmijas padomes globālo sakaru direktors Gregs Skeltons: “Nevienā no Atlantijas okeāna pusēm valdības neizskata iespēju mīkstināt vai izdarīt izmaiņas likumos, kas regulē ķīmisko vielu lietojumu.”

Vācijas ekonomikas ministrs Sigmars Gabriels: “Amerikāņi ļoti ātri vēlas pārdot savu “pērc amerikāņu” ideju, bet mēs tai nepiekrītam. Sarunas izgāzīsies, ja ASV puse neizrādīs lielāku pakļāvību.”

ASV prezidents Baraks Obama: ” Eiropas Savienībai un ASV vajag virzīties uz kopīgu līgumu. Es nesagaidu, ka mēs šo līgumu būsim ratificējusi līdz gada beigām, taču sagaidu, ka spēsim par to vienoties. Laiks nav mūsu pusē. Ja mēs to neizdarīsim šogad, tad tās politiskās izmaiņas, kas notiks ASV un Eiropā, varētu nozīmēt to, ka līgums spēkā nestāsies vēl diezgan ilgu laiku.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Andrejs Bubinduss Atbildēt

    Šito līgumu ar visiem to iniciatoeriam aiz dīķa un tā Eiropas lobētajiem miskastē. Un šiet tos, kas to bīda, kā Rinkevicu- uz turieni, kur viņu kārtība. Ne šeit- Latvijā un Eiropā. Tas nav Eiropas valstu nacionālajām drošibas interesēm atbilstošs līgums, bet tieši apdraud gan Eiropas valstu saimniecisko pastāvēšanu, gan cilvēku veselību un drošību

  2. Nedod Dievs taadu liigumu nosleegt ! :@

  3. Taisnību sakot, Eiropas pusei nevajadzētu būtiskos jautājumos piekāpties. Kas par to, ka līgums netiks Obamas valdīšanas laikā noslēgts?

Draugiem Facebook Twitter Google+