Fidela Kastro slepenā dzīve: greznība, mīļākās un aizbēgusi meita 2
Dižais izdzīvotājs
“Dižais izdzīvotājs”- tā BBC nodēvējis Kubas ilggadīgo līderi Fidelu Kastro (pilnā vārdā Fidels Alehandro Kastro Ruzs, dzimis 1926. gada 13. augustā), kuram šodien aprit 90 gadu.
Fidela Kastro bērnība un jaunība neliecināja, ka viņš varētu kļūt par revolucionāru. Dzimis trūcīgā provinces pilsētiņā Biranā, jaunais Kastro tomēr bija labi nodrošināts, jo viņa tēvs, Anhels Kastro, kaut arī tikai ieceļotājs no Galīcijas Spānijas ziemeļos, ar laiku kļuva par turīgu zemes īpašnieku. Viņam bija pašam savs zirgs, ko pusaudzis ļoti mīlēja, tā mugurā Fidels bieži devās medībās. Fidela pusbrālis Martins, kurš joprojām dzīvo Biranā, atceras, ka Fidels nereti pa ceļam izdalījis trūcīgajiem iedzīvotājiem arī vaučerus no tēva veikala.
Biogrāfi ir vienisprātis, ka tiešā saskare ar trūcīgajiem iedzīvotājiem, īpaši ar strādniekiem cukurniedru plantācijās, raisījusi pirmo dumpinieciskuma dzirksti.
Savu ietekmi atstājušas arī mācības jezuītu skolās vispirms Santjāgo, tad Havannā. Skolotāji tajās pat nav saņēmuši algu, cenšoties rādīt pieticības un godīguma piemēru. Jaunais Kastro izcēlās sportiskajās disciplīnās un 1944. gadā saņēma balvu par labu uzvedību, taču pat pēc paša atmiņām nebija izcilnieks un labprāt mājasdarbu pildīšanu atstāja uz pēdējo brīdi.
Pēc jezuītu koledžas Kastro studēja tiesību zinātnes Havannas universitātē, un tieši šajā laikā “inficējās” ar revolucionāro garu, jo 20. gadsimta 40. gadu Havanna bija drudžainas politikas pārņemta pilsēta.
Turklāt 1948. gadā Kastro aizceļoja uz Kolumbiju, kur risinājās Latīņamerikas jauniešu kongress – tieši tajās dažās aprīļa dienās pie sava biroja tika nogalināts Kolumbijas Liberālās partijas priekšsēdētājs Horhe Gaitans. Trūcīgie viņu mīlēja, un Bogotas ielās sākās nemieri. Tajos piedalījās arī Fidels.
Pēc atgriešanās no Kolumbijas pagāja daži gadi, Fidels apmeklēja revolūcijas Dominikānas Republikā un Meksikā, un tikai tad ķērās klāt Kubai. Sākumā neveiksmīgi: pēc pirmā valsts apvērsuma mēģinājuma 1953. gadā, Kastro gadu pavadīja cietumā. Tikai 1959. gadā sazvērnieku plāns izdevās, un vairāk nekā 50 gadus – līdz pat 2011. gadam, kad Fidelam sākās nopietnas veselības problēmas – viņš faktiski vienpersoniski vadīja valsti.
Kastro slepenā dzīve
Par savu vadoni, gluži kā pienākas autoritāri pārvaldītas valsts iedzīvotājiem, parastie kubieši neko daudz nezināja, taču viņa dzīve ir bijusi visai krāšņa un neparasta, liecina pērn iznākusi grāmata, kuras autors – Huans Reinaldo Sančess – 17 gadus bijis politiķa miesassargs.
Fidela Kastro vadībā Kuba kļuva par vienpartijas komunistisku valsti, kurā visi īpašumi un uzņēmumi tika nacionalizēti, ieviests strikts taupības režīms un neatlaidīga pilsoņu izsekošana, kā arī komunistiskā morāle.
Uz pašu Kastro tas viss neattiecās. Viņš dzīvoja greznībā, no tautas slēpjot savu privāto dzīvi tik rūpīgi, ka absolūti lielākā dala nezināja pat viņa sievas, kur nu vēl astoņus bērnus – lielākā daļa no viņiem dzimusi Kastro mīļākajām.
Kastro oficiāli precējies divas reizes – vispirms ar Mirtu Diazu-Balarti, kura piederēja augstākajai vidusšķirai, pēc tam – ar skolotāju Dāliju Soto del Valli. Viņš krāpa abas – miesassargs nosauc vismaz piecas mīļākās, bet piebilst, ka par citām arī viņš gluži vienkārši varēja nebūt informēts. Parastie kubieši nezināja pat par Kastro otro sievu, kaut gan viņi nodzīvoja kopā vairāk nekā pusgadsimtu…
Tiesa, kubieši zina Kastro vecāko dēlu Fidelu junioru jeb Fidelito. Patiesībā – otro vecāko, jo aptuveni pusgadu pirms Fidelito piedzima Kastro ārlaulības dēls Horhe Anhels. Fidelito ir vienīgais Kastro bērns no pirmās sievas, un ļoti līdzinājās savam tēvam. Ar Mirtu Diazu-Balartu Fidels apprecējās studiju gados, Fidelito piedzima 1949. gadā, bet jau 1955. viņa vecāki izšķīrās. Kastro paturēja dēlu, padarot viņu savā ziņā par savu sabiedrisko attiecību speciālistu. 1959. gadā, pateicoties mājīgai epizodei, kurā Fidels un Fidelito, abi pidžamās tērpti, parādījās kanālā CBS, Fidels ieguva piekritējus ASV, jo skatītāji Kubas diktatorā ieraudzīja sev līdzīgu “ģimenes tēvu”.
1956. gadā piedzima Alīna – Fidela otrais bērns un vienīgā meita, viņu laida pasaulē Natālija Revuelta, viena no skaistākajām Havannas sievietēm, kurā Kastro bija kaislīgi iemīlējies. Alīna ir arī vienīgais cilvēks, kurš jebkad uzdrošinājies nesodīti stāties pretī savam tēvam. Viņa kļuva par modeli, viņa izlēma pamest Kubu – un, apvedot ap stūri gan tēvu, gan viņa drošības dienestus, to arī izdarīja 1993. gadā. Miesassargs atceras, ka tajā dienā Kastro dusmu izvirdums bijis patiešām iznīcinošs.
Cik zināms, Alīna joprojām dzīvo Maiami. Viņa vairs nekad nav spērusi kāju Kubā.
Ar otro oficiālo sievu Dāliju Fidelam ir pieci dēli, un triju vecāko vārdi atvasināti no diktatora savulaik par godu Aleksandram Lielajam pieņemtā un pēc tam atmestā otrā priekšvārda Alehandro: Aleksis, Alekss, Alehandro, Antonio, Anhelito. Visi pieci uzauga pārticībā tālu no varas gaiteņiem, neviens no viņiem netika iesaukts kubiešiem obligātajā karadienestā.
“Pieci A” uzauga Kastro īpašumā Punto Čero, ko droši var salīdzināt ar Ēdenes dārzu: atšķirībā no ierindas kubiešiem, kuru pārtika bija strikti normēta – piecas olas, puskilograms cāļa gaļas, 200 grami zivs mēnesī, klaips maizes dienā – brāļi baudīja īsteni karaliskas maltītes ar svaigiem augļiem un dārzeņiem; viņiem pat katram bija sava govs, lai nodrošinātu, ka ikviens var baudīt tieši tāda satura un garšas pienu, kas katram labāk tīk.
