Fiestu sezonai Spānijā traģisks sākums 1
Spānijas fiestu sezonu jūlijā jau pašā sākumā aptumšojusi traģisku negadījumu virkne – sestdien vēršu cīņu jeb korridas laikā Teruelā gājis bojā toreadors; viens cilvēks zaudējis dzīvību arī vēršu skrējiena laikā Pedregeras pilsētiņā, bet tūristu iecienītajā Pamplonā vēršu skrējienā pilsētas ielās ievainoti 14 cilvēki. Dzīvnieku tiesību aizstāvji notikušo izmanto protestu kampaņai, tomēr nav pazīmju, ka Spānija plānotu no savas tradīcijas atteikties.
Profesionālo, pieredzējušo toreadoru Viktoru Barrio vērsis nāvējoši ievainoja viņa dzīvesbiedres un skatītāju tūkstošu acu priekšā vēršu cīņu arēnā Teruelā, Aragonas autonomajā apgabalā. Šī aina bija redzama vietējās televīzijas tiešraidē. 529 kg smagā vērša Lorenco rags ieurbās 29 gadus vecā Barrio krūtīs, skarot plaušas un aortu. Toreadors nomira slimnīcā no iekšējās asiņošanas. Notikušais izraisīja Spānijas sabiedrībā šoku, jo tā ir pirmā toreadora nāve Spānijā kopš 1985. gada un pirmā 21. gadsimta pasaulē. Līdzjūtību “torrero” tuviniekiem izteicis valsts premjers Mariano Rahojs, kā arī citi Spānijas politiķi. Savukārt sociālajos tīklos daudzi pauda sašutumu par to, ka šī vēsturiskā, tomēr barbariskā tradīcija joprojām tiek piekopta. Britu laikraksts “The Telegraph”, ielūkojoties vietnē “facebook”, atklājis, ka tajā netrūkst atsauksmju no Francijas, Itālijas, arī Spānijas, Vācijas, ASV un Lielbritānijas, kurās lietoti agresīvi izteicieni, slavināts vērsis Lorenco un pat pausta cerība, ka Barrio nāve nebūs pēdējā. Citi novēlēja toreadoram degt ellē.
Tajā pašā nedēļas nogalē Pedregeras pilsētiņā, Valensijas apkaimē tradicionālajā vēršu skrējienā gāja bojā 28 gadus vecs vīrietis. Tā sauktā ensjerro jeb bēgšana no vēršiem, kas izlaisti no aploka trasē pilsētiņu ielās, parasti vēršu cīņas arēnas virzienā, Spānijas lauku apvidos fiestu sezonā ir tradicionāla izklaide. Katru gadu šajos skrējienos no ievainojumiem iet bojā cilvēki. 2015. gadā upuru skaits sasniedza 15, bet vidēji ik gadu “nacionālajā sportā” dzīvību zaudē 10 cilvēku. Slavenākais un pazīstamākais vēršu skrējiens notiek Pamplonā Sv. Fermina festivāla laikā.
Parasti Pamplonā svētku laikā tiek rīkoti astoņi skrējieni, kuros katrā, traucoties saniknoto dzīvnieku baram pa priekšu un cenšoties izvairīties, piedalās ap tūkstoš asu izjūtu cienītāju. Skrējiens pilsētas šaurajās ielās 850 m garajā trasē ilgst 3 – 5 minūtes. Visi vērši, kas piedalās skrējienā, pēc tam tiek nogalināti izrādes laikā vēršu cīņu arēnā. Ik gadu Sv. Fermina festivāla laikā Pamplonā ierodas vismaz pusmiljons tūristu.
Aizvadītajā svētdienā rīta ensjerro Pamplonā beidzās ar diviem nopietni un 12 vieglāk ievainotiem dalībniekiem. Konkrētajā gadījumā ielās tika izlaisti seši vērši, taču viens no tiem atdalījās no bara un nesekoja pārējiem, izraisot paniku tajos cilvēkos, kas jau bija izvairījušies no bara un piespiedušies trases malai. Kādu 33 gadus vecu tūristu no Japānas vērsis sabadīja kaklā, bet 24 gadus vecs spānis guva nopietnu ievainojumu padusē. Starp vieglāk ievainotajiem ir ASV, Indijas, Kanādas un Dienvidāfrikas pilsoņi. Šie cilvēki cietuši galvenokārt pakrītot.
Nopietno incidentu virkne dzīvnieku aizstāvjiem Spānijā likusi ar jaunu sparu sākt protestu kampaņu. Tikmēr premjera Rahoja konservatīvā Tautas partija, gluži otrādi, vēlas panākt, lai spāņu korrida tiktu iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tam simpatizē arī Spānijas karalis Felipe VI, tomēr citas politiskās partijas pieļauj vēršu cīņu aizliegšanu. Politiskie komentētāji norāda, ka Spānijā vērojams dzīvnieku tiesību aizsardzības partijas PACMA popularitātes pieaugums. 26. jūnija parlamenta vēlēšanās 2003. gadā dibinātā šķietami marginālā partija savāca 1,18% balsu un izrādījās lielākā starp ārpus parlamenta palikušajām. Pēdējos gados daži reģioni un pilsētas Spānijā ir sekojušas aicinājumiem atteikties no korridas. Tomēr šī tradīcija joprojām pastāv ne vien Spānijā, bet arī Meksikā, Portugālē un Francijas dienvidos.
Uzziņa
Negadījumi Pamplonas un citu Spānijas pilsētu vēršu skrējienu laikā parasti notiek cilvēku bravūras un alkohola dēļ, kas izraisa piesardzības zudumu. Vietējie zina vēršu paradumus un šīs izklaides specifiku, savukārt ārzemnieki un tūristi no citiem Spānijas reģioniem bieži uztver notiekošo tikai kā rotaļu un nenovērtē briesmu realitāti. Klasiska kļūme ir skrējēju centieni uzņemt “pašbildi” vērša priekšā – fotografētāji tā aizraujas, ka nemana nākamo vērsi, kas seko tam, no kura cilvēkam tikko izdevies izvairīties. Apstāšanās, lai palīdzētu kādam, kurš skrienot paklupis, arī var beigties traģiski. Tieši tas notika Pedregeras skrējiena laikā sestdien: cilvēkam, kurš centās palīdzēt pakritušajam, vērša rags caurdūra plaušas un ķēra sirdi.
