Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. marts, 2012
Drukāt

Filmām jātop sabiedrības interesēs 


blinda_132

“Latvijas Avīze” jau ir vēstījusi (2012. gada 8. februārī), ka Saeimas deputāta Dāvja Stalta vadītā darba grupa Kultūras ministrijā ķērusies pie kino nacionālā pasūtījuma koncepcijas izstrādes.

 

Kļuvis zināms, ka Nacionālā kino centra paspārnē tiks izveidota Kino nacionālā pasūtījuma padome, kuras uzdevums būs pēc konkrētiem kritērijiem piešķirt finansējumu filmām, kas veicinātu nacionālo pašapziņu, vēstures izpratni un patriotismu. Jau izskanējis, ka nacionālā pasūtījuma filmas varētu vēstīt par latviešu tradīcijām, izcilām personībām un citām valstiski svarīgām tēmām.

“Latvijas Avīzei” interesēja noskaidrot, vai un kā konkrēti šie jautājumi tiek risināti mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Tāpēc arī šī saruna ar Igaunijas Filmu fonda direktori Margi Līski un lietuviešu producentu Žilvinu Naujoku. Jāpiebilst, ka nesen Latvijā pirmizrādi piedzīvoja viņa producētā lietuviešu vēsturiskā lielfilma “Tads Blinda: leģendas sākums”. Lietuvā tā atzīta par visu laiku ienesīgāko kino projektu, ko noskatījušies vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku, kases ieņēmumiem sasniedzot 1,2 miljonus eiro.

 

– Vai Lietuvā un Igaunijā valsts sniedz īpašu atbalstu sabiedrībai un nācijas pašapziņai nozīmīgiem kinoprojektiem?
zilvinas_14

Ž. Naujoks: – Tā būtu ļoti pareiza doma. Diemžēl Lietuvā nekā tāda nav un tik drīz arī nebūs, turklāt valsts atvēlētie līdzekļi kino pat pirms krīzes bija divas reizes mazāki nekā Latvijā un trīs reizes mazāki nekā Igaunijā.

Arī mūsu filma tika radīta, pamatā balstoties nevis uz valsts, bet gan privāto ierosmi un finansējumu. Tās komanda strādāja par simbolisku algu, gaidot, ka viņiem samaksās pēc pirmizrādes.

Lietuvā nav cilvēka vai organizācijas, kuras uzdevums būtu izstrādāt koncepciju, kādam jābūt lietuviešu kino. Par kino jomu Lietuvā atbild deviņi cilvēki pie KM izveidotajā Kino padomē, no kuriem tikai viens savā mūžā ir bijis filmas uzņemšanas laukumā. Kultūras ministrija gan ir iecerējusi, ka maijā Lietuvā sāks darboties jaunizveidotais Kino centrs, kas piedalīsies valsts kino politikas veidošanā un īstenošanā, piešķirs finansējumu konkursa kārtībā izraudzītiem projektiem un kontrolēs līdzekļu izlietojumu. Taču vēl paies vismaz pieci desmit gadi, līdz Lietuvā apjautīs, cik svarīgi ir atvēlēt līdzekļus nacionāla mēroga kino projektu radīšanai, kā arī to, cik būtiski ir tos veidot pareizi – skatītāja, nevis pašu ierēdņu interesēs.

 

 

liskeM. Līske: – Ikdienas lēmumos, protams, ņemam vērā, vai attiecīgais projekts ir svarīgs Igaunijas kultūrai vai vēsturei, bet mums nav īpaša fonda šādu filmu radīšanai vai ražošanai. Turklāt mūsu spēlfilmu produkcijai atvēlētais  budžets ir diezgan neliels (2012. g. 1,17 miljoni eiro). Tāpēc nevaram atļauties regulāri finansēt liela budžeta vēsturiskās filmas. Būtu jau lieliski, ja  mums būtu līdzekļi, lai taptu filmas, kuru scenāriji tiktu veidoti uz igauņu klasiskās literatūras bāzes, bet tas joprojām ir tikai vēlmju līmenī.

 

 

 

 

 

 

– Vai ir arī iespēja izmantot ES fondu vai speciālo, uz nacionālajām kinoindustrijām orientēto Eiropas programmu naudu?

Ž. Naujoks: – Es to neizmantoju, jo sadarbība ar šiem fondiem salauž radošumu – filmas budžets it kā kļūst lielāks, taču reāli vairāk izdarīt nevari. Ir grūtāk strādāt, ja jāsadarbojas, piemēram, ar nepazīstamu komponistu vai filmas pēc-apstrāde notiek Vācijā, vai arī ja noteikts, ka kādam aktierim jānāk no Francijas. Iznāk tā, ka tad, ja vēlies sadarboties ar fondiem, par tavu mērķi kļūst projektu padarīt pēc iespējas atbilstošāku kritērijiem, pēc kuriem kļūtu iespējama naudas iegūšana. Projekta radošo aspektu tas viss, bez šaubām, ietekmē negatīvi.

M. Līske: – Ir ļoti maz Eiropas fondu, kas atbalstītu filmu attīstību vai ražošanu. ES (MEDIA programma) un Eiropas Padome (Eurimages fonds) finansē filmprojektus, kas rada pievienoto vērtību Eiropas kontekstā, vai arī tiem ir jābūt kopprodukcijas projektiem. Šādu filmu ražotāji var gūt  šo programmu atbalstu, ja vien to projekti atbilst fondu īpašajām prasībām, taču nacionālo filmu industrijas attīstībai no ES nekādi līdzekļi netiek atvēlēti.

– Kā vērtējat Latvijā izskanējušo domu, ka kinoteātros vajadzētu noteikt obligāto minimumu, kurā jārāda nacionālais kino?

Ž. Naujoks: – Šādā veidā to risināt būtu neprāts, jo mūsu mazajās valstīs gluži vienkārši nebūs kino industrijas. Arī mūsu mazais tirgus nosaka, ka nekad nevarēsim filmēt daudz un dārgu kino. Bet kinoteātriem turēt tukšas zāles nav nekādas jēgas. Ticiet man – katrs kinoteātris gaida filmu, kas varētu savākt kuplu auditoriju, un tad turēs to uz ekrāniem ļoti ilgi. Tā notika ar “Tadu Blindu”.

 

Starp citu, arī pie mums ir maz zāļu, kurās tehniskās iespējas ļauj izrādīt šādas lielformāta filmas, un arī tajās pašās nedaudzajās pārsvarā izrāda Holivudā ražotās. Zinu, ka jūsu “Rīgas sargi” tika rādīti arī skolās, Lietuvā par neko tādu neesmu dzirdējis.

 

M. Līske: – Mūsu fonds sniedz atbalstu igauņu filmu izrādīšanai, nodrošinot producentiem vismaz minimālas reklāmas iespējas. Savukārt Kultūras ministrija atbalsta speciālus mākslas kinoteātrus, lai būtu vietas, kur rāda arī citas, ne vien Holivudas filmas. Apmaiņā kinoteātriem jāatvēl vismaz 10% programmas nacionālajām filmām. Taču nedrīkst aizmirst, ka kino ir bizness. Ja vēlamies, lai kinoteātros vairāk demonstrētu nacionālās filmas, tad to veidotājiem jāgādā, lai tās auditorijai būtu interesantas, vai arī valstij kaut kā jāsedz izrādītāju finansiālie riski.  

– “Tads Blinda” tapa ar samērā nelielu valsts finansējumu un diezgan ātri. Latvijā gan pierasts, ka šādu liela mēroga filmu uzņemšana ievelkas daudzu gadu garumā un rezultāts ne vienmēr ir pārliecinošs. Kāda bija jūsu producētās filmas panākumu atslēga?

Ž. Naujoks: – Arī Lietuvā filmu uzņemšanas process mēdz ieilgt. Mums valsts piešķīra finansējumu tikai trīs gadus pēc filmēšanas sākuma, nemaz jau nerunājot, ka arī tad vēl par gadu nokavēja, turklāt iedeva mazāk, nekā solīja. Manī gan bija pārliecība, ka patiešām taisām filmu, kas vajadzīga un interesanta skatītājiem. Tāpēc arī, neraugoties uz to, ka bijām lielos parādos, izdevās pierunāt mūsu kompānijas darbiniekus strādāt, atalgojumu pilnā apmērā saņemot vien pēc pirmizrādes. Citādi mūsu projekts vēl tagad atrastos daudzo nepabeigto ieceru rindās. Tagad sev sakām – mūsu ceļš uz “Tadu Blindu” bija ļoti ērkšķains un šobrīd to atkārtot vairs nebūtu iespējams.

 

Valsts atbalsts filmu industrijai Baltijas valstīs 
(2008 – 2012, eiro)*

Gads Latvija Lietuva Igaunija
2008 6 142 152 2 856 522 6 590 465
2009 3 176 073 1 935 241 5 550 386
2010 1 885 807 2 108 652 5 725 732
2011 2 000 339 2 389 600 5 465 958
2012 1 969 079 2 171 610 6 143 087

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

* Igaunijā filmu nozares projektus finansē Igaunijas Filmu fonds (lielākais finansējuma avots), Kultūrkapitāla fonds un Igaunijas Kultūras ministrija (atsevišķs finansējums filmu kopprodukcijām). Lietuvā – Kultūras ministrija un Kultūras un sporta atbalsta fonds.

Avots: Igaunijas Filmu fonds

 

Kino Baltijas valstīs

Parametri Latvija Lietuva Igaunija
Kinoteātru skaits 26
42 49
Vidējā kino biļetes cena (eiro) 4,07 3,62 4,00
Pašmāju filmu daļa filmu tirgū 4,5% 10,52% 7%
Filmu pirmizrādes (2011)

16 – pašmāju filmas

(iekļaujot 11 dokumentālās filmas),

117 – ASV, 116 – Eiropā ražotas

11 – pašmāju filmas,

109 – ASV, 63 – Eiropā ražotas.

23 – pašmāju filmas

(iekļaujot 
15 dokumentālās filmas),

117 – ASV, 71 – Eiropā ražota

Visvairāk apmeklētā filma (2011), skatītāju skaits “Vāģi 2” (ASV, 75 975) “Tads Blinda: leģendas sākums” 
(Lietuva, 
293 144)

“Karību jūras pirāti: svešajos krastos” (ASV, 94 611);

No pašmāju projektiem: “Lotte un Mēnessakmens noslēpums” (veidota kopā ar Latviju; 63 752)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Avots: Igaunijas Filmu fonds

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+