Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. oktobris, 2013
Drukāt

Filmu nozare iebilst pret politisku atbalstu filmai “Dvēseļu putenis” (6)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas Filmu padome aicina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju mainīt savu priekšlikumu par gandrīz 1,9 miljonu latu piešķiršanu SIA “Studija F.O.R.M.A” spēlfilmas “Dvēseļu putenis” veidošanai no 2014. gada un 2015. gada budžeta, uzsverot, ka šāda summa, kas tiktu piešķirta vienai filmai ārpus konkursa, ir gandrīz līdzvērtīga visam Latvijas filmu nozares finansējumam kopumā, norādīts Latvijas Filmu padomes vēstulē Saeimas deputātiem un Kultūras ministrijai.

Filmu padome tā vietā rosina projektam “Dvēseļu putenis” paredzēto finansējumu, kas 2014. gadā būtu 938 699 lati, bet 2015. gadā – 920 275 lati, iekļaut un papildināt Kultūras ministrijas budžeta Jaunās politikas iniciatīvas apakšprogrammās “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” vai “Latvijas filmu daudzveidības veicināšana”, kas ļautu finansējumu sadalīt atbilstoši Filmu likumā noteiktai kārtībai, publisko finansējumu piešķirot atklāta un visiem pieejama konkursa kārtībā. “Diemžēl šīm programmām šobrīd piešķirtais finansējums ir niecīgs salīdzinājumā ar plānoto līdzekļu apjomu vienai filmai, kurai pat vēl nav scenārija,” norādīts vēstulē.

“[..] piešķirot līdzekļus vienam konkrēta komersanta projektam bez atklāta konkursa, nav skaidrs, kādi finansiālie un mākslinieciskie kritēriji tiek piemēroti šim filmas projektam. Arī citiem autoriem un studijām ir sagatavošanā un pat ražošanā vēsturisku un patriotisku filmu projekti, kuru veidošana ir atlikta vai tiek vilkta garumā līdzekļu trūkuma dēļ un par ko Saeima pēdējā gada laikā informēta vairākkārt. Mums nav skaidrs, kāpēc arī viņiem netika nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības piesaistīt līdzekļus saviem projektiem,” izsakās Filmu padomes pārstāvji, aicinot deputātus domāt ne tikai par vienas filmas atbalstīšanu, bet arī par filmu nozares attīstību un uzplaukumu.

“Mums ir svarīgi, lai mūsu skatītājs saņemtu filmas par Latvijas vēsturi ne tikai 2015. gadā, bet arī regulāri turpmākajos gados līdz Latvijas simtgadei,” teikts vēstulē. Tālab Filmu padome aicina deputātus šādu summu, ja reiz tāda budžetā atrodama, izlietot atbilstoši Filmu likuma un pašas Saeimas noteiktajai un Eiropas Komisijā apstiprinātajai kārtībai, konkursā sniedzot godīgi līdzvērtīgas iespējas visiem producentiem un režisoriem.

Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi valsts 2014. gada budžetā pieprasījumu par 938 699 latu piešķiršanu spēlfilmas “Dvēseļu putenis” ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam. Komisijas iesniegtais priekšlikums arī paredz, ka 2015.gadā filmas veidošanai jāpiešķir 920 275 lati. Lēmums par līdzekļu piešķiršanu būs jāpieņem parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Saeimai kopā.

Politiska atbalsta sniegšana filmai “Dvēseļu putenis” novērota jau agrāk. 2013. gada budžetā tika rosināts atbalstīt nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikumu piešķirt 25 000 latu filmas “Dvēseļu putenis” projektam. Šāds lēmums izraisīja neizpratni kino nozares speciālistu vidū, kuri bija sašutuši par atsevišķu filmu projektu lobismu.

Politiski atbalsts ticis sniegts arī citām filmām. Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija aprīlī rekomendēja veidot kino producenta Andreja Ēķa iecerēto valstiski audzinoša rakstura filmu “Leģenda par Nameja gredzenu”. Savukārt 2012. gadā no valsts budžeta grozījumiem 12 000 latu finansējums tika atvēlēts filmas “Zīmogs sarkanā vaskā” ieskata materiāla sagatavošanai. Priekšlikumu piešķirt šai filmai finansējumu bija iesniedzis VL-TB/LNNK deputāts Imants Parādnieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Grāmata ir bīstama. Un vēl bīsatmāka var būt tāda filma. Jo Latvijas rašanās esot pārpratums, kas tiks atrisināts. Tāpēc izglītības ministrijas ierēdņi gadiem ilgi cīnās pret Latvijas vēstures mācīšanu skolās. Tāpēc sorosīti un kino ierēdņi tagad darīs visu iespējamo, lai nepieļautu šīs filmas tapšanu – līdz pat draudiem un sūdzībām Briselē.

  2. Man patika sarunā ar Māru Libeku dalībnieku pozitīvisms. Ka jau tas izskanēja, tā vajadzīga tieši tagad, lai rādītu nomenklatūras funkcionāriem (ar Bērziņu priekšgalā), ka latviešiem kādreiz bija vērtīgākas idejas par tām, kas tagad nāk no Maskavas. Varu teikt, ka manu patriotisko audzināšanu ļoti ietekmēja Dvēseļu putenis, tāpat daudzu jo daudzu pārējo latviešu un jo sevišķi jaunatni. Vēlu sekmes!

  3. Man paziņas pastāstīja.
    Izrādās, ka šie filmu padomes “locekļi” ir nokļuvuši interešu konfliktā – jo ir ieintersēti paši savu projektu bīdīšanā. Tiem nebūtu nekas pretim ”piekabatot” naudu sev, atņemot kolēģim. Kauns un negods tādiem skaudīgiem kinošņikiem strādāt ar “kļauzām” – vecām padomju metodēm!

  4. Tas, ko līdzšinējā kārtība mums sniedza, ir redzams- Karapetjana kriiminālu krieveļu ielu bandītisma apcerēšana, kas ir reāls Krievijas 90gadu mazbudžeta filmu jeb černuhas pakaļdarinājums. Arī bēdīgi slavenā Kolka atgremo šo 90 gadu nabadzības tradīciju.
    Var kritizēt Graubas un Ēķa kopdarbus, bet uztaisiet ko labāku nevis turpiniet kasīt nabas un apcerēt Norda “šedevrā” mazgadīgu noziedznieku dzīvi, kas , iespējams, restorānu zaglim Nordam ir sirdij tuva, ne velti vienā intervijā minēja pazīšanos ar narkotirgotājiem kā dzīves pieredzi.
    Ja līdzšinējie filmu naudas darītāji nespēja sakarīgi izvēlēties, lai to dara deputāti. Vienreiz, divreiz. Kad taps “NAmejs” un “Dvēseļu putenis”, Zīmogs sarkanā krāsā”- redzēsim, kam būs taisnība- gaudotājiem pēc naudas bomžfilmām vai deputātiem. Atcerēsimies, ka padomju laiku specu, kuru filmas mēs skatāmies, lemjošo kino naudas dalītāju vidū praktiski nav. Nav arī protestētājiem autoritātes, ko var radīt tikai veiksmīgi izvēlēti un tapuši kinodarbi.. VArbūt nejēgas ir paši kino lēmējprofesionāļi. PAr kino profesionā;liem tos nevar saukt. PAveiktā nav.

  5. Par visu varu jaaprotestee, bet pashiem nav nekaa labaaka ko likt vietaa!

    • Kā tad nav – Ir taču Kolka un dokumentālists ! Tie taču ir Latvijas vispozitīvākie piemēri . Nav pat pīkstieni uzlikti uz latviešu un krievu necenzētajiem vārdiem – lai bērni mācās !

Jukas Rislaki grāmatai – Lielā lasītāju balvaPagājušās piektdienas pēcpusdienā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisinājās akcijas "Atbalsts lauku bibliotēkām" noslēguma pasākums un "Lielās lasītāju balvas 2016" uzvarētāju apbalvošana.
Draugiem Facebook Twitter Google+